Valsts simtgades priekšvakarā

«Tā kā ES neesam vienīgie, situācija daudzējādā ziņā nav līdz galam skaidra, taču Latvija, cik var just, nav viena ar savām idejām un arī ar problēmām, brīžiem esam diezgan vienoti kopā ar 14 – 16 valstu grupu no Baltijas un Višegradas reģioniem līdz pat Itālijai. Pirmās bažas ir par to, kādā veidā Lielbritānija izstāsies no ES un kādu ietekmi tas atstās uz kopējo ES budžetu, un tas tiek rēķināts ap 15%. Līdz ar to varētu būt, ka nākamajā periodā ES fondu samazinājums Latvijai ir līdz pat 13%, kas, protams, nav patīkami, bet tanī pašā laikā mūsu kaimiņiem Igaunijai un Lietuvai tas varētu būt līdz pat 24%. Tas tāpēc, ka mūsu nosacītais dzīves līmenis pēc dažādiem rādītājiem ir tomēr zemāks nekā kaimiņiem. Tas skaitās 64% no kopējā ES dzīves līmeņa.

Par Kohēzijas politiku, kas faktiski vērsta, lai sasniegtu vidējo dzīves līmeni ES, par lauksaimniecības politiku – viss atkarīgs no tā, kā tiks ievēlēts Eiropas Parlaments, kāds būs deputātu redzējums par Eiropas kopējo līniju, bet finanšu ministre zināja stāstīt, ka ir pat nonākts līdz tādiem absurdiem priekšlikumiem, ka vajadzētu ES vienādot bezdarbnieku pabalstu līmeni. Tas visiem zālē esošajiem izsauca lielu smīnu, jo, ja būtu kaut kāds Eiropas vidējais līmenis, diez vai mums te kāds vispār strādātu. Līdz ar to, ja ir izlīdzināts bezdarbnieku pabalsta līmenis, tad vajadzētu izlīdzināt arī citus rādītājus. Uz šo izlīdzināšanas politiku ne pārāk strauji, bet iet, – ja tāpat turpināsim augt, pēc gadiem trīsdesmit šajos rādītājos panāksim Vāciju. Kopumā, lai mūsu iedzīvotājiem būtu priekšstats par tām naudām – ja līdz šim Latvijas valsts kopējā ES iemaksāja vienu eiro, četrus saņemot atpakaļ, tad nākotnē šī attiecība būs viens pret trīs, kas jebkurā gadījumā ir labi. Joprojām esam ceturtā nabadzīgākā Eiropas valsts, ko ārlietu ministrs skaidroja ar to, ka daudzos rādītājos turpinām izjust 2008. gada krīzi.

VELKOT MĀSU Sanfrancisko kalnā. Foto no ģimenes arhīva