Valmiermuižā būs muzikāli "garšīgs" jūlija vidus
Kaut arī vēl tikai pusē februāris, etnomūzikas cienītāji pamazām jau var sākt posties uz, iespējams, Latvijā šovasar visvērienīgāko pasākumu viņu cienītajā mūzikas žanrā.
Kaut arī vēl tikai pusē februāris, etnomūzikas cienītāji pamazām jau var sākt posties uz, iespējams, Latvijā šovasar visvērienīgāko pasākumu viņu cienītajā mūzikas žanrā.
Acīgāki vērotāji būs pamanījuši, ka jau kādus pāris mēnešus – kopš pērnā decembra – visi ozoli blakus Valmieras apvedceļam paralēlajā Valmiermuižas Ozolu ielā – posmā no Vidzemes ielas līdz Iršuparka alejai – apjozti ar dēļu vairogiem, tas pats arī Iršuparka alejā.
Latvijas Pasts sadarbībā ar biedrībām Mēs Iecavai un Tavi draugi sāk jau trešo adījumu akciju Ukrainas atbalstam, no 2023. gada 6. februāra līdz 17. martam bez maksas tālākai nosūtīšanai pieņemot ziedotos adījumus pasta nodaļās visā valstī.
Liesma jau informēja par sadarbības līgumu «Demokrātijas akadēmijas» saistībā, ko noslēdza biedrība «Latvijas Lauku forums» (LLF) un Vidzemes Augstskola (ViA), cieši sadarbojoties ar Valmieras novada fondu (VNF).
Gadsimtiem ejot, latviešu zemnieka lielākais kungs bija un paliek laikapstākļi, viņa dzīves ritmu nosaka gadskārtu mijas, un panākumu atslēga joprojām ir tajā, cik labi cilvēks izprot un māk saklausīt savu zemi tiešā un pārnestā nozīmē.
Rūjieniete RASMA LIEPIŅA 5. februārī radu un draugu pulciņā nosvinēja savu 90. dzimšanas dienu.
Svētdien pēc pusdienas, spīdot jaukai saulītei un salam pieturoties tikai kādos piecos grādos mīnusā, parkā aiz Ēveles Tautas nama teju pussimts vietējo un arī dažu labu ciemiņu, Liesmu ieskaitot, bija pulcējušies, lai visi kopā jautrā burziņā atvadītos no ziemas.
Piektdien, 3. februārī, Valmieras novada pašvaldībā viesojās Māris Kučinskis, Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, kurš kopā ar Jāni Baiku, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāju, apmeklēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valmieras daļu.
Piektdien, 3. februārī, Valmierā viesojās Ekonomikas ministrijas vadības pārstāvji – Edmunds Valantis, valsts sekretārs, Ilze Beināre, valsts sekretāra vietniece būvniecības un mājokļu jautājumos, kā arī Agita Fernāte, Mājokļu politikas departamenta vecākā referente, apmeklējot Vidzemes Augstskolu un Valmieras novada pašvaldību.
Pirms pusotra gada Kauguru pagasta «Vītoliņu» saimnieki Ieva un Ģirts Rutkovski lēma, ka piensaimniecība vairs nebūs viņējā, un tika pārdotas piena govis, pārtraucot piena slaukšanu.
Jūnijā Trikātas pamatskola svinēs 85 gadu jubileju.
Kopš seniem laikiem februāris ir Sveču mēnesis. Jaunāko laiku tradīcijās tas ir arī romantikas mēnesis, tāpēc aizvadītās nedēļas nogalē Brenguļu kultūras namā notika sveču gatavošanas darbnīca.
Rūjienas Izstāžu zālē (Upes ielā 7) līdz 15. aprīlim skatāma Anitas Rumbiņas grafikas darbu izstāde.
Jērcēni ir apdzīvota vieta Valmieras novada Strenču apvienībā, arī Jērcēnu pagasta centrs, kas atrodas pie Strenčupītes 28 kilometrus no novada centra Valmieras un 124 kilometrus no Rīgas. Savulaik ciemats izveidojies ap bijušās Jaunjērcēnmuižas (Wolfahrtslinde) centru. Jērcēnos šodien atrodas pagasta pārvalde, tautas nams un bibliotēka.
Strenču apvienībā viņa par kultūras lietām tur rūpi ne jau pirmo gadu, tāpēc ir īstā kundze, ar kuru Liesmai parunāt par šo jomu plašāk. Jo vairāk tāpēc, ka SARMĪTE CAUNE tagad pilnīgi oficiāli paaugstināta amatā – viņa ir Strenču kultūras centra vadītāja.
Turpmākos trīs gadus Latvijas Ūdeņraža Asociācija, SIA «ZAAO», Vidzemes plānošanas reģions, kā arī vēl vairāki uzņēmumi un organizācijas no Igaunijas un Nīderlandes kopā strādās, lai līdz 2025. gada novembrim soli pa solim plānotu, izveidotu un pārbaudītu zaļā ūdeņraža potenciālu transporta nozarē mazākos reģionos, kā piemēru rādot Tartu un Vidzemes reģiona sadarbību.
Ziemeļvalstu lielākā starptautiskā tūrisma izstāde «MATKA 2023» notika Somijas galvaspilsētā Helsinkos no 19. līdz 22. janvārim.
Atmiņās par Barikāžu laiku dalījās Jaunsardzes instruktors Gatis Ceriņš un vēstures skolotāja Indra Eņģele.
Kad iepriekšējo reizi ciemojāmies Ķoņu dzirnavās, viesu nama numuriņos norisinājās vērienīgi remontdarbi, jo pandēmijas nobremzēto viesmīlības pakalpojumu sniegšanu un piespiedu dīkstāvi saimnieki bija lēmuši izmantot lietderīgi.
SANITU MIŠKU Mirdza Čākure mums piesaka kā labāko šuvēju pasaulē, jo Sanita prot darināt ne tikai siltas segas, bet arī smalkas blūzītes un košus ņieburus Dziesmu svētku dalībniekiem.