Pilsētās un novados

Pasaulslavenais mākslinieks Gustavs Klucis dzimis Latvijā, Ķoņu pagastā, 1895. gada 4. janvārī daudzbērnu ģimenē. Mācījies vietējā skolā Ķoņos, arī Rūjienas draudzes skolā, Valmieras Skolotāju seminārā, Rīgas pilsētas mākslas skolā pie latviešu glezniecības lielmeistariem, līdz 1915. gadā ierauts Krievijas impērijas kara virpulī un kā latviešu sarkanais strēlnieks stāvējis sardzē arī pie Ļeņina durvīm. Turpinājis mākslinieciski izglītoties pie tālaika Krievijas izcilām personībām. Ticējis, ka jauns laikmets pavērs ceļu jaunai mākslai, un, ieguldīdams milzīgu darbu, plecu pie pleca strādādams ar uzticamo dzīvesbiedri mākslinieci Valentīnu Kulaginu, piedzīvojis galvu reibinošu karjeru, kļūdams ne tikai par padomju režīma propagandas ieroci, bet arī par visā pasaulē pazīstamu Krievijas jaunās mākslas simbolu. Taču 1938. gadā viņš tika arestēts un nošauts kā padomju varas ienaidnieks. Arī tāpēc, ka mākslinieks. Tāpēc, ka spožs. Tāpēc, ka latvietis. Un tālab, ka pretrunīgs ir viņa kā mākslinieka devums, mēs Latvijā viņu tik ilgi nevarējām pieņemt.

/Izmantoti materiāli no I. Derkusovas un I. Bužinskas rakstiem/

*Vidzemes Industriālais parks

Šī ir atbilde publiskajā telpā izskanējušiem viedokļiem (A. god. J. Baika intervija «Valmieras ziņās» 19.01.2015. un Ļ. cien. C. Purgales intervija «Liesmā» 13.01.2015.), kas dažādos briesmu veidolos zīmē VIP projekta pretinieku ļauno tēlu. Gribam kliedēt neziņu par mistiskajiem ļaundariem, kas vēlas «nogalināt Laimes lāci vēl nedzimušu», un stāstīt, par ko īsti iestājas kaugurieši. Pamatos uzskatām, ka atklātas diskusijas par sabiedrībai nozīmīgiem projektiem ir normāla demokrātijas sastāvdaļa, bet laiki, kad aborigēniem klusējot un ar padevīgu smaidu sejā bija līdz zemei jāklanās Lielā Baltā Cilvēka priekšā dēļ saujas spīguļojošām krellītēm, ir pagājuši uz neatgriešanos.

«Ja atskatos, kāds bija 2013. gads, un salīdzinu, kāds novadā sākas 2015. gads, tad varu teikt, ka lietas ir gājušas uz labo pusi. Ir gandarījums par paveikto,» sacīja Mazsalacas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs HARIJS ROKPELNIS.

Mazsalacas novada senioru biedrība «Atbalss» februārī atzīmēs darbības 5 gadu jubileju. Darbīgie ļaudis uzsver, ka gadu mija vai apaļas jubilejas nav atskaites punkts paveiktajam, bet gan interesanta senioru ikdiena un kopīgas svētku reizes.

Dzirdot, ka Latvija piedzīvo vienu, otru un trešo veiksmes stāstu, sabiedrība mēdz arī vīpsnāt. Taču Mazsalacas novada ļaudis par savu veiksmes stāstu mēdz dēvēt to iespēju, ka veselības aprūpes pakalpojumi pieejami visai tuvu dzīvesvietai. Mazsalacas slimnīca ir kopējs veiksmes stāsts, kas izturējis laiku, kad valstī notika slimnīcu optimizācija, kad, sarūkot valsts līdzfinansējumam, veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējam bija jāprot sevi labi pozicionēt tirgū, jāatrod niša, kurā veiksmīgi darboties. Bez tam Mazsalacas slimnīca ir spējusi ne tikai noturēties, bet arī attīstīties.

Vidzemes kultūras un mākslas biedrība «Haritas» arī 2015. gadā turpina īstenot 2013. gadā uzsākto projektu «Kultūra kā instruments demokrātijas un līdzdalības demokrātijas un kultūras tiesību īstenošanai».

Jau ceturto gadu Valmieras integrētā bibliotēka piedāvā bezmaksas datorprasmes apguves nodarbības senioriem. Šogad uz tām pieteikušies 110 cilvēku, kuri no janvāra līdz martam  bibliotekāru Malvas Šķēles, Olgas Kronbergas, Svetlanas Sprūžas un Līgas Vītolas vadībā apgūs pilnīgi jaunas vai arī papildinās jau esošās zināšanas darbā ar datoru.

Valmieras Kultūras centrā trešdien notika Valmieras Jaunatnes centra «Vinda» audzēkņu ziemas pārskata koncerts «Šovs ar Vindu pēc sešiem».

Mazsalacas pilsētas bibliotēkā ar cēsnieku Jāņa Bahmaņa un Zigfrīda Bitaiņa iniciatīvu izveidota izstāde par ūdens motosporta attīstību Latvijā un Mazsalacā.

2015. gads florbola spēlētājiem un ikvienam, kas saistīts ar šo sporta veidu, būs īpašs, jo pirms 20 gadiem Kocēnu novada Vaidavā aizsākās vietējo sporta entuziastu un jauniešu aizraušanās ar tolaik Latvijā mazpazīstamo sporta veidu — florbolu.

Jau 20. janvāra rītā pie Kocēnu pamatskolas tika iedegts barikāžu piemiņas ugunskurs. Pie tā uz maiņām sardzē atradās Kocēnu 38. skautu vienības skauti. Atsaucot atmiņā tā laika izjūtas, Kocēnu pamatskolas logos izvietotas fotogrāfa Alekseja Koziņeca fotogrāfijas «1991. gada janvāris».

Lasīšanas veicināšanas programmā Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2014, kurā piedalās arī Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļa, notiek aizraujošais grāmatu vērtēšanas posms.

Lai veicinātu Valmieras un tās apkārtnes jauniešu iespējas politiskajā līdzdalībā, aicinām pilsētas  jauniešus un pašvaldības lēmumu pieņēmējus piedalīties strukturētā dialoga (SD) diskusijā «Kafija ar politiķiem» 26. janvārī pilsētas domē no pl. 14 līdz 17.

Latvijas jauno lauksaimnieku konkursa «Senču aicinājums» 2014. gada finālists 24 gadus vecais ROBERTS LOČMELIS ir stingri pārliecināts, ka Kocēnu pagasta zemnieku saimniecība «Mazdzērvītes», kurā viņš saimnieko kopā ar vecākiem — mūspusē labi pazīstamajiem lopkopjiem Jāni un Aismu Ločmeļiem, — kā arī brāļiem (26 gadus veco Jāni, ārpus skolas laika piepalīdzot arī četrpadsmitgadīgajam Rūdolfam), viņa dzīvē ir īstā vieta: «Tagad nevaru iedomāties, ko citu varētu darīt. Tā stabilākā un patīkamākā sajūta, manuprāt, ir strādāt kopā ar ģimeni. Viss, kas te tiek darīts, ir zem vārda mēs,» saka Roberts.

Nosaucot tikai SIA «AB Rotas», būs skopa informācija, vien noprotams, ka šī uzņēmējdarbība saistīta ar skaistumu. Vairāk nozīmē, ka «AB Rotas» ir divas uzņēmīgas dāmas, bērzainietes — Aija Bille un Baiba Stjade. Abām pieder mazs veikaliņš, ja tā var nosaukt nelielu vitrīnu ar rotaslietām tirdzniecības centrā Valleta.

Vakar Latvijas dienu «Taste Latvia» ietvaros Helsinkos, Somijā, atklāja pop-up veikala ekspozīciju, kas izvietota Helsinkos populārā konceptveikalā «Urban Story». Ekspozīcijā ar keramikas izstrādājumiem piedalās arī Kocēnu novada uzņēmums «Vaidava Ceramics».

Iespējams, šodienas Rūcamlapas galvenā tēma interesē tikai šauru autovadītāju loku, taču šī problēma noteikti sabiedrībā pastāv. Varbūt ikdienā satiksmē visai reti redzam automašīnas, kuras vada cilvēki ar invaliditāti, iespējams, potenciālo autovadītāju šajā sabiedrības daļā ir krietni vairāk, taču autovadītāja tiesību iegūšana invalīdam nav vienkārša  un patlaban Latvijā realizējama tikai vienā vietā.

28. oktobrī Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcai būs 732. dzimšanas diena. Dievnams ar pašreizējo 47,60 metru torņa augstumu ir Valmieras simbols. Jau labu laiku tur rosās Valmieras būvfirma SIA «Ekers», kas līdz šā gada 1. jūnijam atjaunos bojātās torņa jumta koka konstrukcijas,  nomainīs jumta segumu un atjaunos torņa galerijas statņu apdari. Iecerēts renovēt arī pulksteni un baznīcas gaili.

Šogad starptautiskā kustība Rotary International atzīmē jau 110. dzimšanas dienu. Tālajā 1905. gadā ASV pilsētā Čikāgā Pols Heriss kopā ar vēl četriem domubiedriem izveidoja pirmo Rotari klubu. Kopš tā laika Rotari ideja — kalpot cilvēkiem — gājusi plašumā, un šodien pasaulē ir vairāk par miljonu klubos apvienotu rotariešu. Jau deviņpadsmitais darbības gads arī Valmieras Rotari klubam, un viena no tradicionālām valmieriešu veltēm jauno censoņu atbalstam ir no kluba biedru privātajiem ziedojumiem veidotās stipendijas, kas tiek pasniegtas nu jau bijušā Valmieras rajona 9 vidusskolu pašiem labākajiem audzēkņiem. Šogad ikgadējā svinīgā stipendiju pasniegšana notika jau sešpadsmito reizi, katrs no vidusskolēniem saņems 140 eiro.

Beverīnas novada Brenguļu pagasta deju kolektīvs Dzieti no sirds pateicas ikvienam, kurš sestdienas pēcpusdienā bija kopā ar dejotājiem un BMX sportistu Gustavu Pētersīli labdarības koncertā Kā gribas mīlēt.