Pilsētās un novados

Mārtiņi, Svētā Mārtina diena, Lukturu svētki — tā var dēvēt Mārtiņdienu Baškīrijā. Latviešiem tā saistās ar zemes došanos ziemas atpūtā, ķekatām un gaili, vāciešiem tie ir vairāk reliģiska satura svētki, bet spožie lukturi, ar kuriem tie staigā pa Prišiba ciema  ieliņām 11. novembrī, simbolizē gaismu, kuru ubags reiz ieraudzīja tumšā naktī un saprata, ka ir glābts. Gaisma nāca no Mārtina, bet izglābtais ubags bija Jēzus, kas līdzīgi kā latviešu Dieviņš zemes virsū meklēja naktsmājas, bet nekur tās neatrada. Mazais gaismas stars izglāba ubagu, Mārtins tam atdeva savu pēdējo gabalu maizes, tāpēc arī bērni, kas Svētā Mārtina dienā pa ciemu staigā ar lukturiem, pretimnācējiem dala saldumus.

Vēloties ieskatīties patriotisko jūtu izpausmēs, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejā viesojās Pasaules Daugavas Vanagu (DV) centrālās valdes  priekšnieks Arvīds Mežmalis, Latvijas DV priekšnieks Andris Holms un šīs biedrības Rencēnu nodaļas vadītāja Klāra Mētra.

Iedzīvotāju kārtas viduslaikos. Bruņinieks — metāla bruņās tērpts karavīrs un vasalis savam valdniekam. Kā cilvēki dzīvoja Eiropā no 5. līdz 15. gadsimtam? To noskaidrot devās Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas (VPĢ) septīto klašu skolēni, apmeklējot Valmieras muzeja  programmu «Bruņinieku skola».

Vidzemes drosmīgie un zinātkārie jaunieši piedalījās patriotiskajā spēlē un misijas skrējienā «Atceries Lāčplēšus!», kurā varēja pierādīt izturību, zināšanas un komandas saliedētību. Valmierā sacensības notika estrādes apkārtnē.

11. novembris ir viena no nedaudzajām valsts svētku un atceres dienām, ar kuras palīdzību tiek izteikti daudzināta mūsu tautas valstiskā pašapziņa. Par to kārtējo reizi varējām pārliecināties šī gada lāpu gājienā Valmierā — tik kuplu lāpu un svecīšu nesēju armiju pilsēta nebija pieredzējusi. Vēl lielāks gandarījums, ka prāvāko daļu no gājiena dalībniekiem veidoja jaunieši.

«..Tavs spēcīgais zīmogs uzspiež derīguma zīmi ikvienam, kurš te dzīvojis, dzīvo un vēl dzīvos. Tu, lielacu siets, kuram cauri birst sēnalas un nestabilie, nespējot pieķerties sieta drošajai šķiedrai. ..šūpulis mūsu dvēselēm; tās izauklē ošu zari, rudzupuķu ziedi, Burtnieku vēji, rudens miglas un pavasara cīruļi.» Tā par dzīvi Rencēnmuižā 20. gadsimta 80. un 90. gados savā grāmatā «Lielā tiesas vieta» rakstīja Ausma Gavare.

Šoruden, kad pa Gauju varēja izbrist cauri Valmierai, kājas vien līdz ceļgaliem saslapinot, izdevās palūkoties gan uz gultnē iegrimušiem lūžņiem, gan ledlaužu (āžu) paliekām. Atradu arī trīs pavasarī norautos savus spininga vizuļus (vietas atcerējos), vēl dažus svešos. Taču tā arī neatradu pat pazīmes novadpētnieka Kārļa Bukuma pierakstos minētajam milzīgajam Kurrata akmenim, kas pagājušā gadsimta sākumā bijis Gaujas vidū lejpus tilta. Cerēju, ka tādā seklumā kaut tā pierei vēl vajadzētu kaut kur rēgoties. Nekā.

Valmierietis MĀRIS BEMERS aizvadītās nedēļas nogalē saņēma apbalvojumu kā šā gada labākais lodes grūdējs Latvijā kopvērtējumā veterāniem.

Arī šogad Mazsalacas pilsētas bibliotēka piedalījās «Europe Direct» informācijas centra Valmierā rīkotajā konkursā Ziemeļvidzemes bibliotēkām par labāko ideju pasākumam un kļuva par vienu no uzvarētājām, kurām balvā līdzfinansējums pasākuma rīkošanai.

Lāčplēša dienu gaidot, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki sarūpēja 15 kilometrus lentīšu Latvijas karoga krāsās un aicināja ikvienu Latvijas iedzīvotāju piedalīties to locīšanas pasākumos. Valmierā šogad to varēja izdarīt Jaunatnes centrā «Vinda».

Jau vairākus gadus Kocēnu pamatskolā Latvijas valsts svētki tiek atzīmēti īpaši. Visas skolas klašu komandas aktīvi iesaistās, lai veiktu dažādus skautu organizētus uzdevumus.

10. novembrī sertifikācijas organizācija «Bureau Veritas Latvia» Valmieras pašvaldībai pirmajai Latvijā pasniedza kvalitātes vadības sertifikātu ISO 9001:2015, kas atbilst jaunajai standarta redakcijai.

Visos laikos ir bijuši aktīvi cilvēki, kas savā saimnieciskajā darbībā panākuši labus rezultātus, neskatoties uz politiskajām nostādnēm valstī («krievu» laiki, Trešās atmodas laiki Latvijā). Un, ja viņu darbības pamatā ir vēlēšanās veikt saimniecisko vai sabiedrisko darbu savu lielāku vai mazāku kolektīvu labumam, bet ne tikai  personīgajām mantiskajām vēlmēm, tad viņi, pat aizgājuši no amatiem vai būdami pensijā, nespēj mierīgi dzīvot. Viņu vēlme joprojām ir zināt un just, kā dzīvo cilvēki viņu bijušajās darbavietās, kā dzīve rit visā mūsu Latvijā.

Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Līvu Akvaparku, a/s Latvijas Gāze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu Latvijas skolu 7. — 8. klašu skolēniem rīkoja konkursu Esi drošs — neesi pārdrošs. Konkursam bija pieteikušās 126 komandas, to skaitā arī Naukšēnu novada vidusskolas 8.  klases komanda Naukšēni, kurā startēja Grieta Pūce, Daniels Rudzītis, Eduards Lūsis, Jurģis Engers un Ilmārs Duncis.

Jau septīto reizi, sagaidot Latvijas dzimšanas dienu, visā valstī notika akcija Labo darbu nedēļa. Otro gadu tajā piedalījās Naukšēnu novada vidusskolas skolēnu parlaments. Aizvadītajā gadā viņi piedalījās Naukšēnu Doktorāta apkārtnes sakopšanā, sagrābjot lapas, bet šogad bija pieņēmuši lēmumu organizēt palīdzības akciju Valmieras dzīvnieku patversmes iemītniekiem.

Lai atzīmētu Latvijas Republikas dibināšanas 97. gadadienu, biedrība «AMC Baltijas zvaigznes» kopā ar «Pasaules latviešu klaidoņu brālību» un izdevniecību «Jumava» ekstrēmu pasākumu cienītājiem organizēja divu dienu ekspedīciju pa Latviju ar pasaules ceļus un neceļus izbraukušu retro ugunsdzēsēju auto Mercedes Benz 1113 B.

Ķoņu pagastmājā 6. novembra pievakarē bija jūtama gaidāmās Mārtiņdienas noskaņa. Ķonieši gatavojās svinēt Mārtiņdienu un uzņemt ciemiņus no Uus Karistes Igaunijā.  Latviešiem Mārtiņš ar saviem Mārtiņbērniem atbrauc reizi gadā 10. novembrī, un arī Igaunijā tiek svinēta šī diena. Tomēr Igaunijā svin arī Kadrijas dienu, kas ir stipri līdzīga latviešu Mārtiņdienas tradīcijai.

Mūzikas skaņās un bērnu čalās nesen Valmierā, Stacijas ielā 26 —  sabiedriskā labuma biedrības «Kristīgais žēlsirdības centrs» mājvietā, notika rotaļu telpas atklāšanas svētki.

Kas ir Iedzīvotāju forums, tas lielākajai daļai valmieriešu visticamāk ir zināms, lai gan pirmie divi notikuši jau pirms vairākiem gadiem. Trešais aizvadītajā sestdienā Vidzemes Augstskolas telpās pulcēja vairāk nekā pussimtu ieinteresētu pilsētnieku, tostarp gan aktīvus jauniešus, gan dzīvesgudrus un ne mazāk aktīvus kungus un dāmas (viens no viņiem zīmīgi bilda: nu man beidzot vairāk laika!).

Valmierā nu jau iedibinājusies skaista tradīcija sumināt zelta pārus, kas laulībā nodzīvojuši 50 gadus. Šāds notikums gaidāms arī šajā gada nogalē. Taču aizvadītā sestdiena Valmieras dzimtsarakstu nodaļā iezīmējās īpaši — pirmoreiz Latvijas atjaunotās neatkarības gados oficiāli tika pasludināts dimanta pāris.