Viņa nenoliedzami ir no Latvijas politikas dāmu pirmās rindas. Galēji pretējus vērtējumus par savu darbību Saeimā dzirdējusi, dzird un gan jau dzirdēs vēl, lai ko darītu. SOLVITA ĀBOLTIŅA noteikti ir dāma ar krampi, tieši tāpēc interesanta Liesmai šajā varbūt tikai stundas ceturksni ilgušajā aci pret aci sarunā 18. decembra vakarā Valmierā.
Ir aizritējis atkal viens gads, kuru katrs atcerēsies citādu. Kāds tas bijis Naukšēnu novadam, Ziemassvētku priekšvakarā jautājām novada domes priekšsēdētājam JĀNIM ZUMENTAM.
Noslēgusies SIA «ZAAO» (ZAAO) projekta Cilvēks vidē ietvaros organizētā konkursa ZAAO pastkarte darbu izvērtēšana. Konkursam tika iesūtīti 615 zīmējumi no Apes, Amatas, Alojas, Burtnieku, Cēsu, Limbažu, Līgatnes, Mazsalacas, Naukšēnu, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Rūjienas, Smiltenes, Valkas, Vecpiebalgas, Viļakas, Saulkrastu, Kocēnu novada un Valmieras 75 ZAAO darbības reģiona izglītības iestādēm.
— Dziju vērpju uz ratiņa, un man tā ir vesela meditācija. Ja ziemā neesmu piesēdusies pie ratiņa, tad jūtos kā neizgulējusies. Pati arī ko uzadu, — stāsta Naukšēnu novada «Jaunpeitēnu» saimniece DAIGA KĻAVIŅA. — Sēžot vienlaikus var arī sarunāties ar tuvākajiem, un tas silda dvēseli. Mani nesaista sarunas, sarakstoties internetā. Tagad daudzi nopērk ratiņu par lielu naudu un to uzskata par antikvariātu...
Naukšēnu kultūras nama divstāvu ēka tika būvēta 1985. gadā pagasta centrā Rūjas krastā. Kultūras nams ir Naukšēnu pašvaldības iestāde un vienīgā novadā, kuras telpās iespējams organizēt lielam apmeklētāju skaitam pieejamus kultūras pasākumus — koncertus, teātra izrādes, diskotēkas, balles, tikšanās u.c. Kultūras namā organizētos pasākumus labprāt apmeklē ne vien Naukšēnu, bet arī kaimiņu novadu iedzīvotāji. Tā telpas ir piemērotas arī konferenču un semināru norisei. Ēkas platība ir 1390 m2. Lielajā zālē ir 460 skatītāju sēdvietas. Skatuves lielums — 17,2 m x 9,92 m x 7 m. Pasākumu norisei tiek izmantots arī foajē — 211 m2 un spoguļzāle — 286 m2, kā arī labiekārtotais iekšpagalms. Pasākumu laikā iespējams izmantot bufetes un virtuves telpas.
Ikdienā skolā notiek daudz krāsainu pasākumu, kas kļuvuši par skaistām tradīcijām. Ziemassvētku laiks ir brīdis, kad ikviens nedaudz apstājas, padomā un reizē izjūt visas skolas saimes diženumu. Piederība savai Rūjienas vidusskolai ir Ziemassvētku pasākums, kad uz skatuves darbojas visi 1. — 4. klašu skolēni. Šī tradīcija aizsākusies jau sen. Iestudētas muzikālas Ziemassvētku izrādes Baltā ziema, Puteklītes un Puteklīša Ziemassvētki, Ziemassvētki Rūķu mežā, Ziemassvētki Mēnesciemā, Pasaka par brīnumsvecīti.
RTU Informācijas tehnoloģiju nozares profesoru padome, izvērtējusi Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu fakultātes docenta Arņa Cīruļa (attēlā) kvalifikācijas atbilstību asociētā profesora amatam, vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu ievēlēt Arni Cīruli par asociēto profesoru Informācijas tehnoloģiju nozares Sistēmu analīzes modelēšanas un projektēšanas apakšnozarē ViA Inženierzinātņu fakultātē.
Nākamā gada 28. janvāra vakarā Valmieras Kultūras centrā notiks XXV Starptautiskā Ziemas mūzikas festivāla atklāšanas koncerts, kurā Johannesa Brāmsa un Franča Šūberta skaņdarbus izpildīs Latvijas Radio koris (diriģents Sigvards Kļava) un pianisti Dace Kļava un Aldis Liepiņš.
Iepriecinot Valmieras un apkārtējo novadu seniorus, arī šajā gada nogalē Valmieras novada fonds ir sarūpējis 318 gardumu sainīšus. Apciemot Valmieras vientuļos sirmgalvjus pieteicās jaunieši no fonda Jauniešu ideju laboratorijas, Latvijas Kristīgās studentu brālības un citi jaunieši.
Valmieras integrētajā bibliotēkā risinājās Notikums Rūķu mežā.
5. decembrī Valmieras pagasta kultūras namā jau trešo gadu norisinājās ziemas skaņu festivāls Brīnums Ziemassvētkos, kurā piedalījās vairāk nekā 100 bērnu no Valmieras pilsētas, Burtnieku un Beverīnas novada, Cēsīm un Mēriem Valkas novadā. Par Ziemassvētku noskaņojuma galdiņu kompozīcijām, skatuves noformēšanu šī gada izvēlētajā zilajā tonī rūpējās Notiņu vecāki.
Tā, ietērpta bagātīgā rotā, stāsta par svētku laiku. Bet eglītei ir arī pašai sava mūža stāsts. Tā augusi Ramatas pagastā «Ziedoņu» mājas pagalmā, kaut kur blakus taciņai, kas ved no mājas uz kūti. Reiz «Ziedoņi» bijuši prāva saimniecība, kur turēti lopi, kopts dārzs, bet lepno egli gan neviens neesot plāniņa viducī stādījis, tā pati iesējusies, iesakņojusies, slējusies un kuplojusi.
Neskatoties uz digitālā laikmeta iespējām, joprojām īpaši mīļš sveiciens ir tas, kas atnācis caur pastnieka rokām.
Kas tur rībina gar istabiņu?Ķekatiņas dancina savus kumeliņus.
Šajos Ziemsvētkos Rūjienā Sv. Bērtuļa draudzē, Mazsalacā Sv. Annas draudzē un Rozēnu Staiceles draudzē savu pirmo Ziemsvētku sprediķi teiks šo draudžu jaunais mācītājs MĀRIS SARMA. Adventa vainagā pēdējo sveci iededzinot, «Liesma» viņam lūdza interviju.
Ziemsvētki ir Kristus dzimšanas svētki. Dzimšanas dienās mēs parasti nesam dāvanas gaviļniekam. Arī mēs savās dzimšanas dienās sagaidām dāvanas, īpaši, kad bijām bērni un kad esam kā bērni. Taču Ziemsvētkos mēs apdāvinām cits citu, nevis Jēzu. Kā tad tā? Ko tas mums pasaka pašiem par sevi, ko tas mums atklāj par Dievu?
SIA «ZAAO» vērtības ir profesionāli darbinieki, kvalitatīvi pakalpojumi, izglītoti klienti un labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošana. ZAAO lepojas ar stabilu kolektīvu un profesionāliem darbiniekiem. Izvērtējot gada laikā paveikto, ekolaukumu pārziņu un biroju – ekolaukumu speciālistu apmācību laikā īpaši tika godināti vairāki šajos laukumos strādājošie darbinieki.
Pieprasītas putraimdesas, skābie kāposti, pašmāju āboli un karpas.
Mazsalacietis ĒRIKS CELMIŅŠ, dzīvojot un strādājot Anglijā, izveidojis prāvu zvanu kolekciju. Daļa no tās tagad atdāvināta Mazsalacas novada muzejam un tur arī apskatāma.
Jau sesto gadu sabiedriskā labuma organizācijas «Kristīgais žēlsirdības centrs» zupas virtuve un bērnu dienas centrs, Ziemassvētkiem tuvojoties, piedzīvo skaistu un gaidītu brīnumu — no Vācijas pilsētas Halles atsūtītās Ziemassvētku paciņas.