Pilsētās un novados

LĪGA AIZSILA ir SPA salona «Līga» īpašniece. Ar viņas rūpēm un kvalitātes standartiem salons ir attīstījies jau vairāk nekā 25 gadus. Turklāt detaļām Līga piešķir lielu nozīmi. Jau 10 gadus viņa nodarbojas ar dabīgās kosmētikas «Līga Nature SPA» ražošanu. Pirmie bija ķermeņa sviestiņi, bet nu gan produktu sortiments, gan formulas ir attīstījušās. Kopš 2018. gada nogales ražošanai ir savas telpas gleznainajā Trikātas ezera krastā, tajās notiek arī meistarklases, bet ne šobrīd.

Kā tas norisinās pašlaik? Līdzīgi kā viss pārējais visā pārējā Latvijas teritorijā. Attālināti. Izmantojot dažādas programmas, kas dod iespēju satikties sapulcē, kā arī sarakstāmies caur WhatsApp, Snapchat utt.

Lai iekrāsotu ikdienu košāku, aprīļa sākumā tika izsludināts bērnu un jauniešu Lieldienu zīmēšanas konkurss par tēmu «Manas Lieldienas». 

«Tieši tagad ir tas laiks, kad mēs katrs varam būt eņģelis cits citam» – tā nesen radiopārraidē teica kāds mācītājs.

Jau pirms Lieldienām Valmierā uzņēmīgi cilvēki nāca klajā ar ļoti vērtīgu ierosmi – gatavot sejas aizsargmaskas. Šobrīd iecere jau tiek sekmīgi realizēta praksē, Vidzemes slimnīca un vēl vairāki vietējie palīdzības dienesti jau saņēmuši ļoti kvalitatīvā izstrādājuma pirmās porcijas.

Par mūrnieku nepiedzimst

Tā savu profesiju raksturo naukšēnietis OJĀRS LŪSIS, kas par darba trūkumu nevar sūdzēties, lieti noderētu palīgs vai māceklis, kuram nodot tālāk savas zināšanas. «Galvenais ir prakse, prakse un vēlreiz prakse – kā jau visos darbos,» viņš uzsver. «Jo vairāk strādāsi, jo vairāk sapratīsi un mācīsies no savām kļūdām. Lai uzmūrētu krāsni, ir pamatpatiesības, kuras jāievēro. Man jau šķiet, ka tas ir samērā vienkārši. Es kādreiz smeju – ja es mūrēju pats, tad katrs cilvēks var mūrēt pats. Esmu arī iedrošinājis to darīt – ja māk pielikt līmeņrādi un metramēru, tad var. Savā profesijā esmu no A līdz Z – skursteņslauķis, mūrnieks, brīvprātīgais ugunsdzēsējs un vēl strādāju pagastā par kurinātāju, tāpēc man šis loks ir saprotams – vienīgi ķieģeļus pats vēl necepu. Domāju, ka šo rūpalu vajadzētu atjaunot, bet man nav neviena, kas kurbulētu un liktu – darām to!» 

Sakarā ar valstī izsludināto ārkārtējo stāvokli pēc marta brīvdienām visi skolēni Latvijā zināšanas apgūst attālināti. Kā tas notiek Naukšēnu novada vidusskolā, pirms Lieldienām stāsta skolas direktore AIGA STIERE:

Pagājušajā nedēļā Valmieras puķu dobes sāka pildīt pavasarīgi ziedi, kā arī siltā laikā iespaidā uzziedēja pērngad stādītais.

Kocēnu novada dome iesniegusi projekta pieteikumu konkursā «Vidzemes kultūras programma 2020», lai pārizdotu pirmo Latvijā drukāto pavārgrāmatu «Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota», kuras oriģināls pētniekiem pieejams vien divos eksemplāros.

LANA ĀBELE šajos neparastajos apstākļos atvēra Mākslas galeriju «Ābele» Limbažos. Gandrīz gadu lolotā ideja nu ir pieejama, ietverot sevī unikālus un neatkārtojamus keramiķa Arņa Preisa traukus, kas katrs ir kā mākslas darbs.

...iepriecināt mazos valmieriešus devās Valmieras pilsētas pašvaldības sarūpēts pārsteigums – Lieldienu Zaķis un Cālis, kas izrotātā Valmieras rajona brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības auto izbraukāja pilsētas ielas un daudzdzīvokļu māju pagalmus. Valmieras pilsētas pašvaldības foto

VIESTURS BĒRZIŅŠ ir dzimis un audzis Mazsalacā, bet nu jau vairākus gadus studē Dānijā. Liesma vēlējās noskaidrot, kā puisis no Mazsalacas tika uzņemts vienā no prestižākajām universitātēm Dānijā, kā viņam tur klājas un kādi ir nākotnes plāni.

Ne gluži katrs, bet liela daļa latviešu kaut reizi mūžā ir baudījuši mājās gatavotu vīnu. Ja mājās ir izejvielas,  teiksim, āboli, un cilvēks izprot tālāko tehnoloģisko procesu, kas ietver raudzēšanu, dzidrināšanu un saldināšanu – tad arī pats mājās var pagatavot vīnu. Tiesa gan, realitātē tas process nav tik vienkāršs kā uz papīra. Vairāk par mājās ražotiem vīniem stāsta INGA ROKPELNE, kas kopā ar vīru HARIJU ir izveidojuši paši savu mazo vīna ražotni «HI», izmantojot izejvielas, kas ir pieejamas tepat, Mazsalacas novadā, Salacas upes ielejā. Tas ir arī viens no vietējiem Mazsalacas novada uzņēmumiem, kas šobrīd piedāvā produktus bezkontakta piegādē. Tādā veidā cilvēki var arī atbalstīt vietējos uzņēmumus. 

Rubenes evaņģēliski luteriskā baznīca turpina Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta «Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos» īstenošanu.

Šīs Lieldienas kristiešiem visā pasaulē paliks atmiņā ar to, ka Covid-19 globālo draudu ēnā ārkārtas situācijas ierobežojumu dēļ izpaliek ne tikai tradicionālais Krusta gājiens, kurā dažādu konfesiju pārstāvji parasti vienojas dziesmās un lūgšanās, Jēzus Kristus ciešanas pieminot, bet šoreiz izpaliek arī klātienes Dievkalpojumi dievnamos. Katram pašam lūdzot un pateicoties jārod savi spēka un izturības vārdi. Katram pašam arī jāatrod veids, kā vislabāk stiprināt sevi un savus tuvākos, lai ikviens pats un visi kopā ne garīgi, ne fiziski nepadotos šā brīža grūtībām.

2020. gads Smiltenei ir īpašs, jo aprit 100 gadi, kopš piešķirtas pilsētas tiesības. Gan Vecā parka, gan Baznīcas laukuma rekonstrukcija, gan Smiltenes vidusskolas mācību vides sakārtošana ir pašvaldības lielākā dāvana smilteniešiem un ikvienam pilsētas viesim simtgades jubilejā, jo visos laikos šīs vietas ir ieņēmušas nozīmīgu lomu pilsētas attīstībā. 

Vakar Liesma pabija Valmieras pašvaldības policijas štābā Purva ielā, lai apvaicātos par šī specifiskā laika aktualitātēm. Pirms maiņas sākuma par savu pieredzi nu jau gandrīz mēnesi ilgajā Covid-19 rosinātajā ārkārtas situācijā pastāstīja mobilās ekipāžas vīri, pēc tam – jau niansētāk – par Valmieras paš­valdības policijas ikdienu šajā ārkārtas situācijas nogrieznī īsā sarunā izklāstīja policijas priekšnieks Armands Miķelsons.

Kocēnu pagasta «Gulbīšos» mierīgi ganās aitu mātes ar lielākiem un mazākiem jēriņiem. Tikko aplokam tuvojas saimnieks un uzsauc «aitas, aitas», viss ganāmpulks sarosās. JĀNIS BĒRZIŅŠ stāsta: 

Par vienu no lielākajiem krūmcidoniju augļu tirgus dalībniekiem Latvijā – SIA «Dabas auglis» (pirms tam zināmi kā SIA Cooperative) 2019. gada 9. aprīlī rakstījām Liesmā publikācijā Cidoniju ceļš – no Vaidavas pasaulē. Nesen viesojāmies Vaidavā, kur pie reizes satikāmies, parunājāmies arī ar šī uzņēmuma līdzīpašniekiem (attēlā no labās) NAURI JURGENBERGU un GUNTARU EGLĪTI.

Patlaban visā pasaulē būtiski pieaug palīdzošo profesiju pārstāvju, tai skaitā sociālo darbinieku, loma globālās krīzes situācijā. Emocionālā spriedze un neziņa par turpmāko situāciju valstī un visā pasaulē skar ikvienu iedzīvotāju.