Inga Rasa jau vairākus gadus vasarās pie sevis aicina gan bērnus, gan pieaugušos, lai Beverīnas novada Rasiņās visi kopā radoši darbotos projekta «Dabas bērns» sagatavotajās aktivitātēs. Ik gadu vasarā notiek četras dienas nometnes bērniem un jauniešiem, vecumā no 5 līdz 15 gadiem, un viena meistarklase pieaugušiem dienas garumā.
Pa Ziemeļvidzemes un Latgales apkaimes ceļiem joprojām pārvietojas smagā lauksaimniecības tehnika ar šā gada ražas kravām. Cik tālu mūspusē tikts kulšanas procesā? To «Liesma» vaicāja Vidzemes un Latgales lauksaimniecības kooperatīva LPKS «VAKS» komercdirektorei un agronomei ZINTAI JANSONEI.
Vidzemnieki aicināti pievienoties sestā Sarunu festivāla LAMPA diskusijām 30 kopā skatīšanās vietās Vidzemē. Šis reģions kļuvis par visaktīvāko, organizējot festivāla kopīgu skatīšanos. Festivālu varēs piedzīvot no 2. līdz 5. septembrim tiešraidē, klātienē studijās Cēsīs, Rīgā un Rēzeknē un kopā skatīšanās vietās, kas būs atvērtas un pieejamas ikvienam interesentam, ievērojot noteiktos pulcēšanās ierobežojumus. LAMPA šogad ar nebijušu vērienu mirdzēs 80 vietās visā Latvijā, kā arī Vācijā un Lielbritānijā.
19. augustā Gulbenes novada Stāmerienas pilī Vidzemes plānošanas reģions pulcēja uzņēmējus un pašvaldību pārstāvjus no Vidzemes novadiem, lai arī šogad īpaši izceltu 26 uzņēmēju pieredzi un panākumus.
Atvērtās dienas laukos ir lauku apceļošanas un iepazīšanas pasākums, kas šīs vasaras izskaņā, 22. un 23. augustā, noritēja jau septīto gadu. Atvērtajās dienās piedalījās arī Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasta z/s «Dzintari», kur saimnieko MAGNUSS ZIRNĪTIS.
Atvērtajās dienās laukos LIEGA PUĶULAUKA piedāvāja izliet sveces no bišu vaska. Nodarbības laikā biteniece pastāstīja par bišu dzīvi, vaska iegūšanu un apstrādi, sveču formu darināšanu.
Atvērtajās dienās laukos KALVIS JAUNZEMS no SIA «Senču Jumti» aicināja kokzāģētavā pieredzēt stāstu un demonstrējumu, kā no apaļkoka nonāk līdz gatavai apses skaidai jeb lubiņai, kas ir viens no senākajiem latvisko jumtu materiāliem.
19. augustā Gulbenes novada Stāmerienas pilī norisinājās ikgadējais pasākums Vidzemnieku dārza svētki. Vidzemes plānošanas reģions pulcēja uzņēmējus un pašvaldību pārstāvjus no Vidzemes novadiem un Valmieras pilsētas, lai arī šogad īpaši izceltu 26 uzņēmēju pieredzi un panākumus.
Dzirdēts, ka dažs krūmmelleņu audzētājs kļuvis par miljonāru, gan ne mūspusē. Taču, 18 gadus šajā nozarē darbojoties, bagātāks kļuvis arī VIKTORS STRĀDERS — pieredzes bagātāks...
EVIJA KRĒMERE ir valmieriete, friziere, kura strādā frizētavā Citi mati Kocēnu sporta namā. Liesma uzaicināja viņu uz sarunu.
Svētdien, 23. augustā, pie Valmieras pašvaldības ēkas norisinājās akcija «Baltijas ceļš Brīvību Baltkrievijai», lai godinātu Baltijas ceļa 31. gadadienu un atbalstītu Baltkrievijas tautu. Uz domes ēkas fasādes tika rādīti īsi videoklipi no Baltijas ceļa, bija arī attēli, kas atbalsta Baltkrieviju #ЖывеБеларусь. Idejas autors ir Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.
Siltais un saulainais sestdienas vakars bija kā radīts, lai atpūstos, baudītu mūziku, klausītos dzeju, un tas viss — brīvā dabā, ozola un ābeļu paēnā. 15. augusta koncerts Palejas ielā 13 bija turpinājums ciklam «Mūzikas svētki Burkānciemā», kuru ar Valmieras pašvaldības un pamatskolas «Universum» atbalstu organizē Aivars Cepītis un Ritma Pētersone-Cepīte. Vairāki dalībnieki bija jau uzstājušies 18. jūlija koncertā Namdaru ielā, bet bija arī jauni mūziķi.
Trešdien, 20. augustā, daudzu vidzemnieku ceļi veda vienā virzienā – uz Gulbenes novadu, kur kā balts, cēls gulbis viesus sagaidīja no ārpuses atjaunotā Stāmerienas pils. Tur notika Vidzemnieku dārza svētki 2020. Jau devīto gadu katru reizi citā vietā tos ar vērienu un lielā sirsnībā organizē Vidzemes plānošanas reģiona komanda. Skaistā tradīcija – katru gadu no jauna pateikties par izdomu, uzdrīkstēšanos un apbrīnas vērtu veikumu visu 26 Vidzemes novadu tā gada aktīvākajiem uzņēmējiem ne tikai turpinās, bet no gada gadā arī pilnveidojas, tā ne vienam vien vidzemniekam kļūstot par gada gaidītākajiem svētkiem.
Pamatskolas Universum mūzikas skola Valmierā arī šajā mācību gadā piedāvā iespēju ikvienam interesentam, kurš vēlas nodarboties ar mūziku. Profesionālās ievirzes izglītības programmās aicinām mācīties bērnus, kuri vēlas uzsākt mācības gan 1. klasē, gan vēlākos posmos, piedāvājam klavieru, vijoles, sitaminstrumentu, ģitāras, flautas, klarnetes, fagota, saksofona, trompetes, eifonija un tubas spēles apmācību. Aicinām arī pirmsskolas vecuma bērnus — nodarbības notiek sagatavošanas klasē muzikālo dotību, ritma izjūtas un intelektuālo spēju attīstībā, no četru gadu vecuma aicinām mācīties bērnus klavierspēlē.
Jau mēnesis, kopš Valmiermuižā atkal strādā pieredzējušais restaurators Juris Pavlovs. Atcerēsimies – pērn rudenī viņš strādāja, atjaunojot vairākus desmitus metru garu posmu sētai, aiz kuras atrodas SIA Valmiermuižas alus saimniecība, šovasar Jurim un bariņam zinīgu palīgu vēl atbildīgāks uzdevums – darbi pie Valmiermuižas pils tornīša saglābšanas i no ārpuses, i no iekšpuses.
Iespējams, pats vērienīgākais kultūras pasākums mūspusē šovasar notika 8. augusta vakarā Burtnieku muižas parkā, kur Agra Daņiļeviča vadītās deju skolas Dzirnas dejotāji kopā ar Burtnieku novada dažādu vecumu dejotājiem atrādīja skatītājiem un klausītājiem viņa oriģinālhoreogrāfijā nedēļu garā kopīgā nometnē tapušo uzvedumu Vakara blūzs. Īpašu smeķi pasākumam piedeva arī muzikālais pavadījums, ko nodrošināja Latvijā izcilākā blūza grupa, kas kopš 2008. gada Čikāgas blūza festivāla pazīstama arī pasaules blūza apritē – Latvian Blues Band.
Jau vairākus pavasarus pēc kārtas Rūjienas novada pašvaldība izsludina finansiālā atbalsta iegūšanas projektu konkursu «Iedzīvotāji veido savu vidi» un katru reizi tam piesakās enerģisku cilvēku – domubiedru kopas, kas savu ideju, iegūstot konkursā ievērību un naudu, gatavas īstenot pašu spēkiem. Šopavasar konkursā uzvarēja pieci dažādi projekti. Viens no tiem – Ipiķos. «Liesma» devās lūkot, kas tur jau paveikts.
Tie, kas apmeklējuši Rūjienas Tautskolu, būs ievērojuši, ka tur arvien aktuāls ir saraksts ar novada iedzīvotāju idejām, kādas prasmes viņi vēl vēlas apgūt savai izaugsmei. Uzskaitījums arvien tiek papildināts, tādēļ liekas, ka mūžizglītības process Rūjienā tāpat kā Rīga nekad nav pabeigts. Ir tikai mērķtiecīgs gājums no viena pie cita izglītošanās projekta.
Viņnedēļ Sēļu muižā norisinājās Mazie opermūzikas un mākslas svētki – jau septīto gadu pēc kārtas. Svētku laikā skatītāju vērtējumam tika nodotas vairākas mākslas izstādes. Tika griezta lenta jaunajai Velvju zālei, tajā ir atklāta keramiķes Sanitas Mickus personālizstāde «Piezīmes mālā». Daļa no izstādes ir atceļojusi atpakaļ no ārzemēm.
MADARA SPRIŅĢE un KĀRLIS VALDOVSKIS dzīvo viensētā Beverīnas novadā, netālu no Mūrmuižas. Kārļa dzimtas mājām ir 200 gadus sena vēsture, kurā šobrīd jaunu lapaspusi šķīruši arī abi jaunieši, pārceļoties no Rīgas. Viņi iekopuši dārziņu, paši sev gādā malku un šobrīd ceļ darbnīcu, kurā veikt plašākus projektus, kas saistīti ar kokapstrādi. Madaras «stihija» ir darbs ar ādu, Kārlim – kokapstrāde. Tā vienam otru papildinot, tālākā nākotnē viņiem plāns ir veidot dizaina mēbeles konkrētiem interjeriem, apvienojot abu prasmes.