Komanda ar divām sirdīm
«Es neesmu ticīgais, bet esmu sapratis, ka mūs kāds vada no augšas, ir mūsu dzīves tūrisma aģents šajā saulē un ir noteicis mūsu ceļu ar grūtībām, laimi un arī tā skaistumu. Katram no mums piedzimstot tiek doti divi spārni – māte un tēvs. Kamēr viņi ir, mēs lidojam. Ir ļoti grūti lidot ar vienu spārnu, vēl jo vairāk – iet kājām...
Draudzība nezina ne vecuma, ne nācijas, ne laika, ne dzīves statusa cenzu. Esmu atradis sev īstu draugu – suni, un tā ir likteņa dāvana, jo vistuvākie mani ir nodevuši,» lūk, tik patiesi un atklāti ir mana sarunu biedra, kinologa, Latvijas suņkopības vēstures pētnieka IVANA PAVLOVSKA vārdi.
Pastāstiet, lūdzu, nedaudz vairāk par savām gaitām.
Par savu dzīvi es varētu ļoti daudz stāstīt, sanāktu materiāls romānam. Mēģināšu īsi – mana bērnība un jaunības gadi pagāja četros bērnu namos – Majoros, Baldonē, Igatē, Raiņa v/n bērnu namā Irlavā. Pēc tam mācījos 25. arodskolā Vangažos, iegūstot 4. kategorijas celtnieka profesiju (mūrnieks - betonētājs, augstceltņu montētājs). Tomēr šajā profesijā neesmu strādājis ne dienu.
IVANS PAVLOVSKIS ar vācu aitu suni Irmu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Super!!!
Ļoti aizkustinoši vārdi un dziļa dzīves gudrība, ko dalāties. Draudzība patiešām nav ierobežota ar vecumu vai statusu, un suņa lojalitāte bieži ir beznosacījumu. Es varu tikai iedomāties, cik daudz dzīves pieredzes ir uzkrājies, ejot cauri visām šīm grūtībām, bet šķiet, ka tās jūs ir padarījušas tikai stiprāku. Paldies, ka dalāties ar savu stāstu un atgādināt mums visiem par patiesu draudzību un dzīves ceļa neparedzamību.