Frenkijs, kurš strādā SOS ciematā

Kāds jaukumiņš! Cik vecs viņš ir?

10. decembrī manam puisītim paliks pusgads.

Kāpēc izvēlējāties tieši šīs šķirnes sunīti?

Kavaliera Kinga Čārlza spanieli ir labi piemēroti kanisterapijai – viņiem patīk cilvēki, īpaši bērni. Uz ielas tos ieraugot, vienmēr gatavs komunicēt ar visiem pēc kārtas bet viņi ir labvēlīgi pret visiem. Frenkijs ir ļoti mīlīgs.

Man iepriekš jau bija sunītis – vienkāršs krancītis. Viņš nebija gājis nekādās skolās, vienkārši dzīvoja pa māju. Pēc astoņpadsmit gadiem sunīti nācās laist vaļā, jo viņam ļoti sāpēja slimās locītavas.

Laikam jau cilvēkiem, kuriem reiz bijis suns, mīlestība pret šiem dzīvniekiem ir uz mūžu...

Suņi man ļoti patīk. Jau pirms kādiem pieciem gadiem dienasgrāmatā biju ierakstījusi, ka vēlos sev sunīti, bet, kad jau biju paņēmusi Frenkiju, ieraudzīju, ka šī gada kolāžā janvārī neapzināti biju ielīmējusi sunīti. Pēc izglītības esmu pedagoģe, un man ļoti patīk darbs ar bērniem. Patiesībā visi mani darbi bijuši saistīti ar bērniem.

Man ļoti patika, kā kanisterapijā strādā kinoloģe Ingūna Tihomirova. Tas viss kaut kā loģiski salikās, rezultātā notika saruna ar Ingūnu. Jautāju, vai, viņasprāt, esmu atbilstošs cilvēks, vai kādreiz varētu apgūt kanisterapiju. Biju domājusi tikai aprunāties, taču beidzās ar to, ka Ingūna mani uzaicināja uz kanisterapijas nometni, un jau pa ceļam uz šo nometni viņa man piedāvāja Frenkiju. Savai māmiņai viņš bija vienīgais kucēns. Arī audzētāja pati ir kanisterapeite, un Frenkijam jau bija veikts tests, lai noskaidrotu, vai viņš piemērots kanisterapijai. Man bija ļoti ātri jāizlemj, vai es šo suni ņemu un vai esmu gatava uzsākt šo darbību.

Vai teiktais «jā» bija apzināts?

Jā, patiesībā man pat nebija šaubu, ka jāpiekrīt, lai gan nebiju domājusi, ka viss notiks tik strauji. To, ka mana dzīve līdz ar to mainīsies, sapratu, jo, ja mājās ir suns, jārēķinās ar citu dienas režīmu, ar to, ka uz ilgu laiku nevarēšu aiziet no mājas, ka būs jādomā, ko pa to laiku darīs sunītis, kurš ar viņu paliks. Bet acīmredzot tam tā bija jānotiek – viss risinājās plūstoši, un man par to nebija sliktu emociju. Mēs ar Frenkiju jau piedalāmies Ingūnas kanisterapijas nodarbībās, arī Frenkijs nu jau kādus divus mēnešus ir nostrādājis.

KANISTERAPEITI Baiba un Frenkijs – kopā mājās un darbā. Jāņa Līgata foto