Viņi viens otru izvēlējās...

Kompromisa variants – Leo

«Dēlam 5. septembrī ir dzimšanas diena, un viņš ļoti gribēja sunīti – dobermani, taču šīs šķirnes suņi augumā ir lieli, mūsu divistabu dzīvoklī ar tādu nebūtu viegli. Tā par kompromisa variantu kļuva franču buldodziņš – īsi pirms dzimšanas dienas sunīti atvedām no Ukriem, no Lietuvas pierobežas,» stāsta Sarmīte. «Tur bija pieejami divi puisīši. Sākumā mums labāk iepatikās otrs, kuram tumšāka mugura, bet, kad paņēmu rokās, likās, ka viņš nu tāds nekāds, klēpī neturas, skrien prom. Bet Leo, kā pienāca, tā klēpī arī palika. Nolaizīja man muti, nekur prom nerāvās. Sapratām, ka šis būs mūsu suns, arī viņš mūs bija izvēlējies. Un nevienu mirklīti nav raudājis pēc mātes. Mēs pat gaidījām, ka pirmajā naktī būs jautri, bet tā pagāja mierīgi. Pirmajā reizē, atstājot mājās vienu, sunītis gan esot tā raudājis, ka no ceturtā līdz pirmajam stāvam varējis dzirdēt (lai Leo neko nesagrauž, bijām viņu ielikuši bērnu gultiņā). Tā bija vienīgā reize, vairs gultiņā nelikām. Nu jau pieradis palikt viens.»

Izvēli zināmā mērā ietekmējis tas, ka francūžiem īsa spalva. Tomēr katrai šķirnei ir savas īpatnības. Iepriekšējā saimniece teikusi, ka sunītis drīkst ēst un ēd visu. Pats Leo tiešām nav izvēlīgs, ēstu pat sausu maizīti, ja vien viņam to dotu. Taču izrādījās, ka šiem buldogiem ir jutīgi vēderi, ka stingri jāpiedomā, ko likt galdā. Pašlaik Leo vēdera sakārtošanai noteikta diēta – sunītis pamatā ēdot vārītus rīsus ar tītara vai vistas malto gaļu, kas tiek savārīta pāris dienām, un sauso barību. Daktere ieteikusi arī vitamīnus palietot. «Redzēsim, kur mūs tā ēšana novedīs. Katrā ziņā Leo mums ir lētāk uzturams par stipri izvēlīgāko runci,» spriež Sarmīte.

PĒC INTERVIJAS «Sirdsāķīšiem». Jāņa Līgata foto