Acis "sāļas"
Nesen pirms Supernovas fināla uzstāšanās Aminatai, atsaucoties uz viņas dziedātās dziesmas tekstu, viens no pasākuma vadītājiem vaicāja par to, kādās dzīves situācijās dziedātājai ir saraudātas jeb sāļas acis.
Nesen pirms Supernovas fināla uzstāšanās Aminatai, atsaucoties uz viņas dziedātās dziesmas tekstu, viens no pasākuma vadītājiem vaicāja par to, kādās dzīves situācijās dziedātājai ir saraudātas jeb sāļas acis.
Eiropas Savienības stratēģiskajos plānos ierakstīts, ka lauksaimniecībā un pārtikā vēl vairāk jāveido tā sauktās īsās ķēdes, pēc iespējas vairāk jāražo un jāpatērē uz vietas augstas pievienotās vērtības vietējie produkti, kas saražoti pēc visaugstākajām vides un kvalitātes prasībām.
Piektdiena, 2011. gada 2. decembris, laikraksta «Liesma» izdevējsabiedrības SIA «IMANTA info» darbības vēsturē ir iezīmīga ar to, ka tieši todien mēs «Liesmu» reizē ar kaimiņu un kolēģu laikrakstiem – Cēsu «Druvu» un Limbažu «Ausekli» – sākām drukāt SIA «Latgales druka» tipogrāfijā Rēzeknē.
Nesen, 2. februāra «Liesmā», publicējām Lauksaimniecības datu centra apkopoto informāciju par Latvijas produktīvāko ganāmpulku top 25 pēc 2020./2021. pārraudzības gada izslaukumiem. No valsts 25 ražīgākajiem ganāmpulkiem 17 pieder biedrības «Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija» (LHA) biedriem.
Apmeklējot Rūjienu, «Liesmai» jau ir kļuvis par tradīciju iegriezties arī Amatnieku un mājražotāju biedrības «Rūzele» produkcijas izvēles ziņā bagātajā veikaliņā, kas kopš pērnā pavasara atrodas vietējās uzņēmējas Gunitas Velpas aušanas darbnīcas telpās Skolas ielā 8.
«Kad ar sievu Leldi 1992. gadā uzsākām patstāvīgu saimniekošanu, par savas zemnieku saimniecības pamatnozari izvēlējāmies piena lopkopību.
Pēc pašvaldību vēlēšanām un administratīvi teritoriālās reformas jaunā attīstības modeļa ieviešanas Valmieras lielnovadā Rūjienas kultūras namā vairākus mēnešus bija izveidojušās divas vakances. Nesen uzzinājām, ka nu tās ir aizpildītas.
Lauksaimniekiem un lauksaimniecības produktu ražotājiem gads sācies neziņas pilns, jo situāciju piena ražošanā un pārstrādē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ daudzi nozarē strādājošie pamatoti vērtē kā traģisku.
Par dažādu lietu kolekcijām lika aizdomāties nesen Valmieras muzejā skatītā izzinošā ekspresizstāde «Pie tējas tases», kurā aplūkojami tējas patvāri, tējkannas un vēl citi tējas dzeršanas rituāla priekšmeti. Interesanti, kādas kolekcijas tad ir atrodamas muzeja krājumos un kādi ir to stāsti? Par to plašāk «Liesmai» pastāstīja muzeja vēsturniece INGRĪDA ZĪRIŅA.
Ar šādu sparīgu un apņēmības pilnu zaļās saimniekošanas devīzi moderno saziņas līdzekļu tiešsaistē, sasaucoties Rīgas, Rūjienas, Daugavpils un Liepājas depozīta pieņemšanas punktu svinīgās atklāšanas dalībniekiem, 1. februārī Latvijā darbību sāka 1350 depozīta pieņemšanas punkti.
Šīs ziemas laika apstākļi tik tiešām ir untumaini mainīgi: te balts sniedziņš rāmi krīt un kā senās apsveikuma kartītēs bagātīgi sedz zemi, te pēkšņi visu kājām gaisā sagriež un apņem griezīgs sniegputenis, te savukārt vairākas dienas līst kā pa Jāņiem.
Otrdien, 1. februārī, sāksies austrumnieku Jaunais – Melnā ūdens tīģera gads. Dienu ritējums turpmāk paies šī enerģiskā dzīvnieka zīmē, un tas nozīmē, ka vienmēr ir jābūt gatavam lēcienam un jauniem izaicinājumiem. Gads solās būt sekmīgs tiem, kas joprojām nebaidās riskēt un darīt.
Tuvinieki jau sen ielāgojuši, ka jubilejās un Ziemassvētkos man zem eglītes pati labākā dāvana ir iespēja tikt pie kādas jaunas grāmatas.
Šovakar, pieminot 1991. gada janvāra barikāžu dalībniekus, Brenguļu centrā degs barikāžu atceres ugunskurs. Brenguļu Kultūras namā, Trikātas Saieta namā un Kauguru Kultūras namā ir apskatāma šo pagastu apvienības darbinieku prasmīgi izveidotā izstāde «Barikāžu stāsti».
Šī nedēļa paies patriotiskā gaisotnē, jo godinot un pieminot atzīmējam 1991. gada barikāžu 31. gadskārtu.
Kocēnu pagasta uzņēmējs MĀRCIS KALNIŅŠ, izvēloties pašmācības ceļā apgūt pavārmākslas un viesmīlības pieredzi, pakāpeniski un mērķtiecīgi dzīves skolā ir gājis uz savu uzņēmumu. Nu viņam kopā ar sievu GINTU ir pašiem savs restorāns Valmieras centrā un plaša āra terase Kocēnos pie gleznainās promenādes.
Par aizvadītā gada ieguvumiem un jaunā iecerēm sarunā ar Valmieras lielnovada pašvaldības izpilddirektora vietnieku teritoriālo apvienību jautājumos un Rūjienas apvienības pārvaldes vadītāju IVO VIRSI.
Ziņa, ka pārdošanā nonācis cūkkopības komplekss, gaļas pārstrādes ražotne un reizē arī populārais zīmols KUNTURI, daudziem bija kā zibens spēriens ziemotās debesīs, jo nelielais, bet stabilais uzņēmums ir viens no lielākajiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem Rūjienas apvienībā, kā arī Latvijas Novada Garšas pārtikas kvalitātes konkursa starptautiskās žūrijas sudraba godalgu ieguvējs jau otro gadu pēc kārtas.
Kad ražošanas apspriedē tieši pirms gadumijas kolēģi man uzticēja rakstīt šīs Jaunā 2022. gada pirmā «Liesmas» izdevuma viedokļu lappuses rindas, nospriedu, ka tas ir visai nepateicīgs uzdevums, jo viss svarīgākais, sākoties jaunam laika ritumam, jau it kā ir pateikts un arī labākie jaunā ceļa gājuma vēlējumi izskanējuši.
Piekritīsiet, ka Valmierā, ejot savās ikdienas gaitās gar restorāna «Rātes vārti» galveno ēku, plašo āra terasi un stilīgajiem stikla namiņiem, soļi paši no sevis pierimst, jo visos gadalaikos, un īpaši jau Ziemassvētkus un gadumiju gaidot, tur ikvienu uzrunā ar izdomu veidoti svētku dekori vai pat to stāsti. No gada gadā, no vieniem gada rituma svētkiem uz nākamajiem pilsētai, tās iedzīvotājiem un viesiem šajā vietā ir uzburts Brīnums.