Art vai neart – tāds ir jautājums

Lauksaimniecība, kā zināms, ir viena no nozarēm, ko ES zaļais kurss ietekmēs visvairāk. Tam nākamajam periodam no ES budžeta atvēlēta viena trešdaļa jeb 1,8 triljoni eiro. Arī Latvija lauksaimniecības politikā ir iestrādājusi ES zaļā kursa mērķus attiecībā uz vidi un klimatu. Stratēģisko pasākumu un katram no tiem pieejamās atbalsta summas ir ļoti dažādas, tādēļ LLKC Valmieras un Valkas biroju vadītājai DAIGAI SILIŅAI lūdzām sniegt skaidrojumu vairāk tieši par atšķirīgo: ar ko lauksaimnieki, pretendējot uz atbalsta maksājumiem, rēķinājās līdz šim un kā būs tagad.

Agrāko zaļināšanas maksājumu atbalsta vietā nu Latvijā dienaskārtībā nākušas septiņas eko-shēmas. Vai tiesa, ka tas ir brīvprātīgs pasākums, bet ko tas nozīmē lauksaimniekiem?

Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna tiešo maksājumu intervencei jaunajā plānošanas periodā paredzēti atbalsta maksājumi 1,7 miljardu EUR apjomā. No tiem 816 miljoni EUR tiks atvēlēti iepriekš sauktajam Vienotajam platību maksājumam, kuram jaunajā periodā jāielāgo sarežģītāks apzīmējums: «Ilgtspēju Sekmējošs Ienākumu Pamatatbalsts» vai saīsinājumā ISIP. Jauns atbalsta veids ir eko-shēmas, kur paredzēts izmaksāt 438 milj. EUR (atvēlēti 25,6% no tiešo maksājumu aploksnes). Latvijā ir paredzētas 7 eko-shēmas, kuras atbalstīs videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecisko darbību. Lauksaimniekiem pieteikšanās eko-shēmu atbalstam būs brīvprātīga atšķirībā no zaļināšanas maksājuma, kas iepriekšējā periodā bija obligāta lielākajai daļai lauksaimnieku. Brīvprātīgajām eko-shēmām ir paredzēti vairāk nekā 25% no tiešmaksājumiem, lauksaimniekam tas nozīmē, ka saimniecībai tiešmaksājumu kopsumma samazināsies, salīdzinot ar līdz šim saņemto, ja tā neizvēlēsies dalību nevienā no 7 pasākumiem. Lauksaimnieki būs ieinteresēti piedalīties eko-shēmās un dot ieguldījumu videi un klimatam labvēlīgas prakses veikšanā. Uz atbalstu ikvienā no 7 eko-shēmām varēs pieteikties brīvprātīgi, saņemot atbalstu robežās no 15.00 līdz 212.00 EUR/ha.

Ko paredz jaunais atbalsta veids?

Eko-shēmas paredz šādas videi un klimatam labvēlīgas saimniekošanas prakses: kultūraugu dažādošanu, augsnes seguma nodrošināšanu lielākajā daļā saimniecības aramzemes platības ziemas periodā, minimālu augsnes apstrādi vai tiešo sēju un joslu apstrādi, ekoloģiski nozīmīgu platību izveidi, precīzu mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, tiešu šķidro organiskā mēslojuma iestrādi, augsnes pamatkaļķošanu. Svarīga un diskutabla joma ir zālāju saglabāšanas veicināšana. Zālāju kopplatība saimniecībās nedrīkst samazināties.

Viena no 7 eko-shēmām ir «Saudzējošā lauksaimniecības prakse». 2023. gadā šīs shēmas ietvaros atbalstu varēs saņemt par platībām, kurās rudenī (ja šā gada rudenī sēti ziemāji) vai pavasarī (ja iesēsti būs vasarāji) tiks izmantota vismaz viena no šīm augsnes apstrādes metodēm: tiešā sēja (netiek veikta augsnes aršana un apstrāde, bet sēj tieši rugainē – lieto bezapstrādes tehnoloģiju); minimāla augsnes apstrāde (augsnes virskārtas apstrāde ne dziļāka par 15 cm, izmantojot kultivatoru, disku vai frēzi); augsnes joslu apstrāde (apstrādā augsnes joslu līdz 5 cm platumā sēklas sēšanai, rindstarpu josla nav šaurāka par 10 cm, augsne starp rindstarpām netiek mehāniski apstrādāta, tiek saglabātas augu atliekas vai rugaine).

Bet ko savukārt paredz Latvijas KLP Stratēģiskajā plānā ierakstītie seši agrovides pasākumi?

Agrovides pasākumiem jaunajā plānošanas periodā ir jārisina svarīgi mērķi attiecībā uz vides un klimata saudzēšanu. Tie dos nozīmīgu ieguldījumu zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Pasākumi paredz darbības SEG emisiju mazināšanai, pakāpenisku augu aizsardzības (AAL) un mēslošanas līdzekļu lietojuma mazināšanai, bioloģiskās saimniekošanas apjoma palielināšanu. Vēl šobrīd turpinās diskusijas Eiropas Komisijā par AAL lietošanas normu piemērošanas taisnīgumu Latvijai salīdzinājumā ar augsti attīstītajām ES agrārajām valstīm.

Agrovides pasākumiem KLP stratēģiskajā plānā ir paredzēts ievērojams finansiāls atbalsts – 349,4 milj. EUR, tas ir 43% no visa finansējuma.

Latvijā ir paredzēti seši agrovides pasākumi, turpinot jau iepriekšējos plānošanas periodos ieviestus atbalsta pasākumus ar pilnveidotiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, kā arī paredzot jaunus atbalsta pasākumus. Pasākumā uzņemtās saistības būs jāsaglabā turpmākos piecus gadus.

Pasākums «Zaļās joslas» paredz 4 m platu laukmalu izveidi starp konvenciālo un bioloģisko saimniecību tīrumiem, kā arī 8 m platas buferjoslas izveidi gar ūdensobjektiem. «Vidi saudzējošā dārzkopība» sniegs atbalstu integrēto audzēšanas metožu lietotājiem. Šī maksājuma saņēmējiem būs jāiegūst 40 stundu apmācību kursu Apliecinājums uzņemto saistību perioda laikā. Atbalsts agrovides jomā būs arī lopkopības saimniecībām, to saņems pasākuma «Paaugstinātu labturības prasību un emisijas mazinošā lopkopība» ietvaros. Arī šī maksājuma pretendenti būs aicināti uz 40 stundu mācību programmu. Bioloģisko saimniecību labai pārvaldībai būs augstas atbalsta likmes. Pārmaiņas – šajā periodā saimniecības var būt pilnīgi vai daļēji bioloģiskas. Paredzēti atbalsti arī biškopībai. Tiks sniegts atbalsts, lai apsaimniekotu un uzturētu no lauksaimnieciskās darbības atkarīgos Eiropas Savienības nozīmes bioloģiski vērtīgos zālājus un putnu dzīvotnes (iepriekš «BDUZ»), tādējādi saglabājot šajos zālājos īpašās dabas vērtības. Šī atbalsta maksājuma saņēmējiem būs nepieciešama 16 stundu apmācību programma.

Jaunajā lauksaimniecības politikā uzsvars likts uz vidi saudzējošām praksēm. LLKC mājaslapā ieviesti vairāki vērtīgi palīgrīki, lai informētu par ES atbalsta pieejamību. Tur arī «Zaļā kursa lauksaimniecības ceļvedis» ar vairāku saimniecību saimniekošanas pieredzes video stāstiem. Daiga, vai arī mūsu novadā ir zināmi šādi vidi saudzējošas prakses labie piemēri?

LAD tīmekļvietnē ir izveidots kalkulators 1. eko-shēmas atbalsta aprēķinam – norādot kultūraugus un to platības, lauksaimnieks var aprēķināt, uz kādu atbalstu var pretendēt.

Lai veicinātu izpratni par jaunajiem atbalsta maksājumiem, LLKC sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Lauku atbalsta dienestu un Valsts Augu aizsardzības dienestu izveidojis jautājumu un atbilžu formu par lauksaimniekiem neskaidrajiem jautājumiem. Jebkurš lauksaimnieks savu jautājumu var iesniegt LLKC foruma vietnē un saņemt atbildi no ierēdņiem. http://www.laukutikls.lv/klp-atbalsta-pasakumi-no-2023-gada-atbildes-un-skaidrojumi.

Lauksaimniekus gribu informēt arī par LLKC izveidoto jauno digitālo rīku – lauku saimniecību elektroniskās pārvaldības sistēmu «Mans Lauks». Kopā ar mūsu klientiem nonācām pie secinājuma, ka nepieciešams radīt vienotu digitālu rīku, kas balstīts uz zemnieku vajadzībām un kas atvieglotu ikdienas darbus gan augkopības, gan lopkopības saimniecībām. Sistēmas mērķis ir būt par elektroniskajā vidē brīvi pieejamu instrumentu, ar kura palīdzību lauksaimnieki var organizēt un analizēt savu saimniecisko darbību, plānot tās attīstību, ņemot vērā visus darbību ietekmējošos faktorus. Konsultanti varēs palīdzēt pieņemt saimniekiem optimālos vadības lēmumus. «Mans Lauks» tiek radīta kā droša sistēma – saimnieks noteiks, kuriem speciālistiem ir pieeja saimniecības datiem un kādu pakalpojuma jomu viņš saņems vai arī darbosies pats patstāvīgi. Būs iespējama datu apmaiņa pēc saimnieka iniciatīvas ar valsts iestādēm (LAD, VAAD, LDC). Šobrīd norit sistēmas «Mans Lauks» testēšanas process, datu importēšanas un programmatūru pārbaude sadarbībā ar saimniecībām.

Valmieras novadā lauku saimnieki ir aktīvi iesaistījušies vidi saudzējošu metožu izmantošanā zemes apstrādē. Pērnajā rudenī ir saņemti krietni pāri simtam pieteikumu un pievienotas fotofiksācijas LAD EPS par bezaršanas tehnoloģiju izmantošanu. «Zaļā kursa» ceļu ir izvēlējušies arī daudzi mūsu klienti, kuri ir investējuši atbilstošas tehnikas iegādē – precīzie minerālmēslu izkliedētāji, tiešās sējas sējmašīnas.

Latvijas reģionos pašlaik notiek aktīva ES Kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta maksājumu sistēmas skaidrošana lauksaimniekiem. Dzirdētas bažas, ka daļa no jaunajām prasībām ir grūti vai pat nereāli izpildāmas. Kāda ir LLKC komandas loma palīdzībā lauksaimniekiem? Kas jau paveikts, ko vēl plānojat?

LLKC Centra un biroju speciālisti ir apguvuši daudz zināšanu un dienu no dienas meklē atbildes uz saimnieku uzdotajiem jautājumiem. Darbības lauks ir ļoti plašs, jo atbalsta pasākumu piedāvājums ir kļuvis ievērojami lielāks. Mēs aicinām ikvienu izmantot LLKC biroju piedāvātās iespējas, gan apmeklējot izglītojošus seminārus, gan vēršoties ar saviem jautājumiem pie konsultantiem. Šobrīd ir ļoti daudz jaunas informācijas un saimniekiem, kuriem jau tūlīt sāksies pavasara darbi un lielā aizņemtība, ir iespēja konsultēties par savam uzņēmumam piemērotāko atbalsta mehānismu izvēli, likmju aprēķinu un prasību ievērošanu. Varam teikt droši, mēs sniegsim konsultācijas un palīdzību pieteikumu sagatavošanā. Kopā mums viss izdosies! Aicinu lauksaimniekus sekot līdzi informācijai par semināriem, kas vēl tiks rīkoti.

INTERESE LIELA. Seminārā Valmierā piedalījās vairāk nekā 200 lauksaimnieku. Publicitātes foto

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022