Māra Rone

Jau ierasts — kad Zemkopības ministrijā notiek gadskārtējā Reģionālās preses diena, tad pirms tās lauku žurnālistiem allaž pārsteigumu sagādā biedrība «Siera klubs», iepazīstinot ne tikai ar Latvijā ražotajām jaunākajām siera šķirnēm, bet arī jaunumiem vietējo sieru demonstrēšanā un popularizēšanā. Pērn, piemēram, «Siera klubs» ar saviem palīgiem no Valmieras tehnikuma priecēja ar gleznu retroskopijām no siera, bet šopavasar «Siera klubs» ar savām palīdzēm no Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma ļāva iepazīt kaut ko līdz šim vēl nebijušu Latvijā — siera karvingu jeb dekoratīvo siera grebšanas, griešanas mākslu. Tā kā «Liesma» arī tur bija, tad šajā publikācijā par sieriem.

Kad «Liesma» nesen apbraukāja mūspuses apkaimes laukus, nācās konstatēt, ka aina tajos pašlaik ir visai atšķirīga. Piekalnītes un augstākās vietas akurāti jau apsētas, bet zemākās, slapjākās zemes joprojām pacietīgi gaida uz pienācīgu apžūšanu. Kā šo situāciju vērtē Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīvās sabiedrības «VAKS» agronome, komercdirektore ZINTA JANSONE?

Tā jau gadiem ir ierasts, ka vienam kārtīgam dārzkopim vasaras sezona pa īstam iesākas ar tradicionālo Stādu parādi Siguldā. Šogad tā notika 4. un 5. maijā, abās dienās jau piecpadsmito reizi pulcējot gandrīz 70000 interesentu ne tikai no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, bet arī no Skandināvijas.

Rūjienā ar dažādiem pasākumiem un norisēm turpinās pašvaldības projekts «Esi vesels, Rūjienas iedzīvotāj!». Novada Tautskolā nesen notika jau trešā šā projekta ekskluzīvā tikšanās ar Latvijā populāru uztura speciālisti MARINU SVĒTIŅU. Šoreiz viņas lekcijas tēma bija par lieko svaru un tā samazināšanai atbilstošu ēdienkarti. Virtuvē — praktiskajā daļā klāt pabija arī «Liesma», tādēļ šajā lappusē par tur dzirdēto, redzēto un baudīto.

Rūjienu un novada pagastus ir apceļojušas Rūjienas kultūras nama Mediju pulciņa audzēkņu fotoizstādes, kuru darbi  tapuši un arī ne reizi vien godalgoti Rūjienas sadraudzības pilsētas Higašikavas (Japāna) starptautiskajā foto konkursā. Mediju pulciņu jau vairākus gadus vada Rūjienas kultūras nama gaismas, skaņas un multimediju speciālists ULDIS RUSMANIS.

Rūjienas kultūras nama mazajā zālē 20. aprīlī pie grezni klātiem galdiem svinīgi godināja 2017. gada otrajā pusgadā dzimušos un Rūjienas dzimtsarakstu nodaļā reģistrētos bērnus, viņu vecākus un vecvecākus.

Latvijā šogad Bibliotēku nedēļa notiek no 23. līdz 29. aprīlim. Tas ir laiks, kad bibliotēkas ar dažādiem pasākumiem pastiprināti pievērš uzmanību sev, savam darbam un bibliotēku nozīmei sabiedrībā. Arī Bibliotēku nedēļas moto ir par to pašu: «Mainās bibliotēka, mainās sabiedrība.» Stāsta Rūjienas pilsētas bibliotēkas vadītāja MAIJA JOSTSONE:

Lielās pavasara talkas datums ir noteikts šīs nedēļas nogalē, taču, lai sakoptu savu dzīves un atpūtas telpu, nemaz nevajag gaidīt īpašus uzaicinājumus vai pamudinājumus. Tā, piemēram, nevalstiskā organizācija «Rūjienas Ievas» jau gadiem par savu svētu pienākumu uzskata novada Tautskolas zaļā pagalma — dažādu interesantu pasākumu norises vietas — uzturēšanu. Pirms vairākiem gadiem «Rūjienas Ievas» bija tās, kas palīdzēja šajā pagalmā izveidot un iekopt apstādījumus. Tie, gādīgu roku arvien apčubināti, nu jau vareni sakuplojuši un priecē visos gadalaikos.

Aizvadītajā nedēļā Rīgā Zemkopības ministrijā notika gadskārtējā Reģionālās preses diena. Tajā kā allaž visu ZM departamentu un ZM pakļautības dienestu vadītāji vai vadošie speciālisti runāja par savā sfērā un nozarē kopumā aktuālāko. Ar medijiem tikās arī zemkopības ministrs JĀNIS DŪKLAVS. Piedāvājam nelielu daļu no viņa sacītā.

Līdz šim Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīvs «VAKS» bija zināms kā reģiona lielākais graudu audzētājs un modernākais graudu pirmapstrādes, uzglabāšanas un realizācijas pakalpojumu sniedzējs. Šopavasar, sākoties lauku darbiem, uzņēmums sevi piesaka arī kā nopietnākais reģiona sēklkopis. Pērn Mārtiņos «VAKS» Mūrmuižas ielā atklāja savu jauno sēklu ražošanas kompleksu. Par tajā paveikto stāsta «VAKS» komercdirektore ZINTA JANSONE:

Šis ir pirmais pavasaris, kad ne viens vien valmierietis — lielāka vai mazāka zemes pleķīša apsaimniekotājs — jūtas tā kā apdalīts, jo Valmierā, lūk, kādam alkohola tirdzniecības bizness likās vitāli svarīgāks par dārzkopības un mājsaimniecības preču tirdzniecību. Rezultātā valmierieši palika  bez gadiem ierastā un atrašanās vietas dēļ tik parocīgā SIA «Agroserviss Valmiera» veikala Tērbatas ielā. Viss pavasara lauku darbiem nepieciešamais nu daudz lielākā klāstā Valmierā tagad pieejams vairs tikai šā paša uzņēmuma tirdzniecības centrā Mūrmuižas ielā. Tiesa, tuvojoties pavasarim, bija bažas par tiem firmai «Agroserviss» gadiem uzticamajiem pircējiem, kuriem nav sava braucamā. Kā lai kājāmgājēji tiek uz Mūrmuižas ielu pēc sezonas pirkumiem?

Mājaslapā www.gladiolapluss.lv rūjienietis gladiolu kolekcionārs ar cienījamu stāžu MODRIS PAEGLE raksta: «Šeit jūs atradīsiet šķirnes, kurām droši var pielikt «+» zīmi. Tās ir gan līderes, gan dažādās izstādēs apbalvotas, arī tādas, kuras var saukt par šedevriem, jo augstu novērtētas Čehijā, Lietuvā un Latvijā, ASV, Kanādā un Krievijā. Piedāvāju šķirnes, kas piemērotas grieztiem ziediem, kompozīcijām, no agras līdz vidēji vēlai ziedēšanai. Stādīsim, audzēsim un lolosim ziedu karalieni — gladiolu!»

Šonedēļ no 9. līdz 15. aprīlim Valmierā notiek restorānu nedēļa, kas ir Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014. — 2020. gadam līdzfinansēta projekta «Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai» sastāvdaļa.

Rūjienas novada pašvaldības Attīstības nodaļu kopš aizvadītā gada novembra vada LĪGA MARTINSONE. Mūsu saruna ne tikai par novadam nozīmīgiem projektiem, bet arī par dzīvi senču dzimtas mājvietā Kārķos.

Rūjienas novada Jeru pagasta pārvaldes bibliotēkas bibliotekāre DZINTRA VENDE informē «Liesmu», ka par spīti sliktajiem, pavasara atmodai neatbilstošajiem laika apstākļiem Endzeles muižā Lieldienām veltīto pasākumu apmeklējuši aptuveni simt pagasta iedzīvotāju, galvenokārt ģimenes ar bērniem.

Pēdējos gados arī Latvijā arvien lielāku popularitāti iegūst biohumuss — organiskas izcelsmes mēslojums, ko iegūst ar slieku palīdzību. To pamatoti dēvē arī par zemes dakteri, kurš palīdz to atveseļot un bagātināt, jo satur augiem nepieciešamās vielas — fermentus, vitamīnus un augu attīstības hormonus. Latvijā biohumusa ražotāju nu ir tik daudz, ka viņiem jau ir pat pašiem sava asociācija. Viens no šīs nozares pārstāvjiem ir arī VALDIS ZARIŅŠ no Rūjienas novada.

Nesen Rūjienas novada Tautskolas ikgadējā Atvērto durvju dienā interesentiem bija pieejamas vairākas radošās darbnīcas un meistarklase, kurā vairākus virtuves knifus mācīja Rūjienas amatnieku biedrības «Rūzele» dalībniece ANTRA PAVLOVIČA no Matīšiem. Antras radošās prasmes mūspusē daudziem labi zināmas, jo viņa cep maizi, tortes, raudzē dažādu ziedu, ogu vīnus un gatavo arī rokdarbus. Arī «Liesma» pabija Tautskolas smaržīgajā virtuvē, tādēļ šoreiz «Mājā un sētā» tikai daži Antras ieteikumi.