Ziemassvētku tirdziņā Valmierā ne viens vien apmeklētājs apstājās un no sirds sajūsminājās par košajiem, neparastiem rakstiem un zīmēm bagātajiem tautiskajiem cimdiem un abām to pārdevējām, kas bija saģērbušās kā no tautas tērpu albuma. Arī «Liesma» bija daudzo apbrīnotāju pulkā, un vēl lielāks bija mūsu izbrīns, kad uzzinājām, ka latviski mīļo cimdu autorei – bijušajai valmierietei un skolotājai GUNAI DAUVARTEI nupat palikuši 85!
«Nāc, pievienojies! Atjaunosim savu baznīcu sākotnējā izskatā!» Tā pirms dažiem gadiem rūjieniešus uzrunāja pie biedrības «Rūvenietis» izveidotā Baznīcas torņa komiteja. Kopš šā gada oktobra Sv. Bērtuļa evaņģēliski luteriskās baznīcas torņa – jumta projekta pirmās kārtas darbi ir paveikti. Atjaunošanu 16. maijā sāka Valmieras būvfirma SIA «Ekers». Pa daļām vien 38 metru augstumā ir dabūtas 16 tonnas visdažādāko materiālu un konstrukciju. Un tā nu spožs tornis atkal lepni slejas debesīs, un ne viens vien Rūjienai piederīgais tepat Rūjas krastos vai arī kaut kur tālumā ar lepnumu tagad saka: Rūjienas baznīcai beidzot ir atdots tās tornis.
Tik zīmīgi gadskārtējā pasākuma «Latvijas Lepnums 2017» svinīgās ceremonijas noslēgumā teica tās vadītājs TV 3 diktors Arnis Krauze. Labāk nepateiksi, jo tieši tādi — mīlestības, labestības un devīguma pilni — ir augstā titula saņēmēji, katrs savā nominācijā, katrs savā devumā līdzcilvēkiem un sabiedrībai kopumā. Ne velti par viņiem teica arī: Latvijas spogulis.
2012. gadā reģistrētā Rūjienas amatnieku biedrība «Rūzele» savas darbības pamatuzdevumos ir ierakstījusi: «Apzināt un popularizēt dažādu amatu pratējus, sekmēt amatnieku un iedzīvotāju savstarpējo sadarbību, mūžizglītību un radošo izaugsmi, veicināt amatnieku un mājražotāju uzņēmējdarbības attīstību, saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu un veicināt tā nodošanu jaunajai paaudzei, motivēt cilvēkus veidot aktīvu sabiedrisko dzīvi, starptautisko sadarbību un pieredzes apmaiņu amatniecībā.»
Ar šādu uzstādījumu sev un saviem domu biedriem 2004. gadā oficiāli reģistrēja Lodes pagasta biedrību «Laņģezers». Līdz šim ar lielu apņēmību pašu spēkiem un piesaistot dažādas finansiālā atbalsta programmas, sekmīgi realizēti vairāki projekti, kuru acīmredzamākais rezultāts ir plašā apkaimē populāras aktīvās atpūtas vietas radīšana Laņģezera krastā. Kā tas izdevies, par to saruna ar biedrības «Laņģezers» valdes priekšsēdētāju, zemnieku saimniecības «Pestas» īpašnieku, Rūjienas titula «Gada cilvēks 2015» ieguvēju ARMANDU TAIMU.
Valmieras un Valmiermuižas tirdziņos daudzo zemnieku saimniecību, mājražotāju un amatnieku produkcijas klāstā nevar nepamanīt apaļus, zemes brūnuma rupjmaizes klaipiņus un to atraktīvo tirgotāju. Nesen Valmieras Ziemassvētku tirgum ceptā tumšā maize rotājās ar zilu rudzupuķes ziedu vidū. Nu kā gan tādai neparastai maizei garām paiesi, nepagaršojot, nenopērkot un ar smaidīgo pārdevēju neaprunājoties! Tā arī tapa šī nelielā pirmssvētku saruna ar BENITU KRIEĶI — par maizi, seniem latviešu ēdieniem un zemnieku saimniecību «Buliņi» Smiltenes novadā.
«Neraugoties uz nelielo attālumu līdz Rīgai, mūspusē pasaule joprojām ir zaļa, zaļa. Dabas Māte dāsni dod visu veselīgai dzīvošanai. Ar pateicību pieņemot, prātīgi lietojot un rūpīgi kopjot, zeme ir devīga. Esam un arī citus aicinām būt saskaņā ar Dabu» — tā vienā no portāliem savā vizītkartē raksta vides veselības saimniecības «Ezermalas» saimniece INTA BRIKMANE no Limbažu novada Skultes pagasta.
Ziemassvētku tirdziņā Rūjienā, ieraugot starp daudzajiem apmeklētājiem populārās maiznīcas «Liepkalni» produktu attīstības vadošo speciālisti LĪGU ČĀKURI, «Liesma» jautāja: «Bet kur «Liepkalnu» svētku gardumi?» Līga atbildēja, ka labprāt parādīšot šā gada nogales «Liepkalnu» labo darbu. To sakot, viņa ved uz Rūjienas kultūras nama lielās zāles daļu, kur savas preces izvietojuši vairāki Rūjienas vidusskolas skolēnu mācību uzņēmumi. Rūjienas jaunieši skolotājas — karjeras konsultantes Ingunas Kūķes vadībā interešu pulciņā apgūst programmu «Pirmie soļi uzņēmējdarbībā». Viens no šīs programmas ir 7.a klases audzēknis KRISTAPS MELLUPS. Līga, iepazīstinot ar jauno cilvēku, skaidro:
Rūjienā, Raiņa ielā 5, šogad durvis vēris neliels dziju veikals – adītava. To saimniecēm SANDRAI KRASTIŅAI un VITAI SVĪĶEI nesen notikušais Ziemassvētku tirdziņš bija pirmais publiskais izgājiens pie potenciālajiem pircējiem — pakalpojuma ņēmējiem. Jāteic — izdevies! Jo produkcijas piedāvājumā netrūka ne spilgtu krāsu, ne arī izdomas daudzveidības. Sarunā ar radošās darbnīcas vadītājām «Liesma» vēlējās dzirdēt, kā viņas nonākušas līdz kopējam sapņu piepildījumam.
Tā var teikt par 16. decembrī Rūjienā notikušo zemnieku, mājražotāju un amatnieku Ziemassvētku tirdziņu. Tam viesmīlīgi siltas telpas un visu tirdzniecībai nepieciešamo infrastruktūru piedāvāja Rūjienas kultūras centrs. Dzīvība kūsāja: gan kultūras nama foajē un lielajā zālē, gan arī uz skatuves, kur vietējie amatierkolektīvi ar priekšnesumiem priecēja tirdziņa dalībniekus. Tirgū svētku galdam tika piedāvāta mājās cepta maize, veselīgi produkti no ķirbjiem, smiltsērkšķiem, dārza un meža ogām, mājas vīns, bet svētku dāvanām — adījumi, tamborējumi, izšuvumi, ādas un koka darinājumi, bišu vaska un parafīna sveces, vēl citas vērtīgas lietas.
Tikko aizvadītajā sestdienā, lai arī no Gaujas lejas kā negudrs pūta nemīlīgi ass vējš, Valmieras vecpilsētā savu ritumu ritēja tradicionālais Ziemassvētku tirdziņš.
Katram no mums ir savs brīvā laika hobijs un vaļasprieks — vieniem tā ir kolekcionēšana, sportošana, makšķerēšana, ceļošana vai dārzkopība, citiem savukārt pašdarbība vai kulinārija. Valmieras bērnudārza «Buratino» audzinātājas, vadītājas vietnieces audzināšanas darbā INETAS VANAGAS nedēļas nogales nu jau daudzu gadu garumā paiet, atraktīvi vadot dažādus pasākumus un kāzas. Par Inetas neskaitāmām pārvērtībām notika mūsu saruna — sprīdi pirms viņas došanās ciemos pie lieliem un maziem latviešiem Minsterē.
Kā zināms, no 2018. gada 1. janvāra tiks samazināta PVN likme 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. PVN no 21% uz 5% daudzas lauksaimnieku organizācijas apsveic un uzskata par vienu no aizejošā gada sasniegumiem. Arī spēcīgākā lauksaimnieku interešu lobētāja Latvijā un Eiropā — «Zemnieku saeima» savā mājaslapā pauž gandarījumu, ka vairāku gadu garumā mērķtiecīgi veiktais darbs zemnieku labā beidzot vainagojies ar panākumu.
No LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītājas ANITAS SILIŅAS informācijas Zālēdāju projekta fermu dienā šovasar Burtnieku novada Ēveles pagastā.
Par mūža ieguldījumu medicīnā, iejūtīgu attieksmi un nesavtīgu darbu, rūpējoties par Rūjienas novada iedzīvotāju veselību, nosaukums «Rūjienas novada goda pilsonis» piešķirts VERAI GLADKINAI.
Strauji tuvojas Ziemassvētki. Sirdis atvērtas labestībai un brīnumiem. Viens no tiem — piparkūkas. Smaržīgas un gardas tās kļuvušas par tik gaidīto svētku neatņemamu sastāvdaļu. Saka: cik saimnieču, tik piparkūku recepšu. «Liesmai» palaimējās iepazīties ar Ķoņu pagasta «Kalnlungu» saimnieci, divu dēlu māti, rokdarbnieci, saimnieciskās darbības veicēju AGNESI AUNIŅU-LINMEIJERI.
SIA «Rūjienas saldējums» uzņēmējdarbības vidē raksturīgs ne tikai ar to, ka ir Latvijas kapitāla uzņēmums, bet arī ar to, ka, ražojot saldējumu no dabīga piena un krējuma, ar to arī ir atšķirīgi ražotāji — sava ceļa gājēji. Izvēlētā tehnoloģiju taktika finansiāli nebūt nav viegli īstenojama, tādēļ prieks par katru šīs senās ražotnes (Anno 1912) jaunumu. Par tiem tad arī saruna ar SIA «Rūjienas saldējums» valdes priekšsēdētāju IGORU MIEZI.
Mūžības diena aizvadīta. Arī Valmieras Pilsētas kapos bija neierasti daudz cilvēku, tādēļ pievakarē, kad sāka krēslot, kapsēta ar neskaitāmām sveču gaismām atkal ieguva to īpatnējo, vienreizējo kopskatu — it kā no lidmašīnas raugoties uz ugunīs mirdzošu pilsētu. Tikai šī — mirušo valstība. Ierasts, ka, aizdedzinot piemiņas gaismu, godu parādām ne tikai konkrētajam zem septiņām pēdām guldītajam, bet arī vēl daudziem citiem konkrētai dzimtai piederīgiem, ar kuriem mums dzīves laikā ir bijusi tā laime satikties un par kuriem joprojām glabājam atmiņas. Žēl tikai, ka tad, kad esam jaunības maksimālisma pilni, tik maz vērības pievēršam tam, ko stāsta mūsu vecvecāki vai kāds cits radinieks. Tad gadās kā nesen manam Rīgas brālēnam.
LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra nodaļās visā Latvijā regulāri notiek semināri un praktiskās nodarbības, kurās meža īpašniekiem, meža nozarē nodarbinātiem speciālistiem un arī medniekiem dod iespēju papildināt zināšanas meža prasmīgā apsaimniekošanā. Semināri notiek arī Ziemeļvidzemē. Par to nepieciešamību stāsta MKPC Ziemeļvidzemes vecākais mežsaimniecības konsultants ANDRIS VĪRS.
Tā kā arī Vidzemes un Latgales gandrīz 600 lauksaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai «VAKS» šī ražas vākšanas, graudu pirmapstrādes un realizācijas sezona slikto laika apstākļu dēļ ievilkusies par mēnesi garāka nekā citkārt un tās nobeigums šoreiz sakrita ar mūsu tautā tik nozīmīgo Mārtiņdienu, tad arī to Valmierā, Mūrmuižas ielā, rībot «Iļģu» bungām, vidzemnieki un latgalieši svinēja kopā. Ne tikai atskatoties uz lietaino sezonu, kurā galvenā palīgierīce bijusi trose, bet arī svinīgi atklājot jauno sēklu līniju — atsevišķu ražotni ar sēklu pieņemšanu, tīrīšanu, šķirošanu, kodināšanu un fasēšanu.