«Neraugoties uz nelielo attālumu līdz Rīgai, mūspusē pasaule joprojām ir zaļa, zaļa. Dabas Māte dāsni dod visu veselīgai dzīvošanai. Ar pateicību pieņemot, prātīgi lietojot un rūpīgi kopjot, zeme ir devīga. Esam un arī citus aicinām būt saskaņā ar Dabu» — tā vienā no portāliem savā vizītkartē raksta vides veselības saimniecības «Ezermalas» saimniece INTA BRIKMANE no Limbažu novada Skultes pagasta.
Ziemassvētku tirdziņā Rūjienā, ieraugot starp daudzajiem apmeklētājiem populārās maiznīcas «Liepkalni» produktu attīstības vadošo speciālisti LĪGU ČĀKURI, «Liesma» jautāja: «Bet kur «Liepkalnu» svētku gardumi?» Līga atbildēja, ka labprāt parādīšot šā gada nogales «Liepkalnu» labo darbu. To sakot, viņa ved uz Rūjienas kultūras nama lielās zāles daļu, kur savas preces izvietojuši vairāki Rūjienas vidusskolas skolēnu mācību uzņēmumi. Rūjienas jaunieši skolotājas — karjeras konsultantes Ingunas Kūķes vadībā interešu pulciņā apgūst programmu «Pirmie soļi uzņēmējdarbībā». Viens no šīs programmas ir 7.a klases audzēknis KRISTAPS MELLUPS. Līga, iepazīstinot ar jauno cilvēku, skaidro:
Rūjienā, Raiņa ielā 5, šogad durvis vēris neliels dziju veikals – adītava. To saimniecēm SANDRAI KRASTIŅAI un VITAI SVĪĶEI nesen notikušais Ziemassvētku tirdziņš bija pirmais publiskais izgājiens pie potenciālajiem pircējiem — pakalpojuma ņēmējiem. Jāteic — izdevies! Jo produkcijas piedāvājumā netrūka ne spilgtu krāsu, ne arī izdomas daudzveidības. Sarunā ar radošās darbnīcas vadītājām «Liesma» vēlējās dzirdēt, kā viņas nonākušas līdz kopējam sapņu piepildījumam.
Tā var teikt par 16. decembrī Rūjienā notikušo zemnieku, mājražotāju un amatnieku Ziemassvētku tirdziņu. Tam viesmīlīgi siltas telpas un visu tirdzniecībai nepieciešamo infrastruktūru piedāvāja Rūjienas kultūras centrs. Dzīvība kūsāja: gan kultūras nama foajē un lielajā zālē, gan arī uz skatuves, kur vietējie amatierkolektīvi ar priekšnesumiem priecēja tirdziņa dalībniekus. Tirgū svētku galdam tika piedāvāta mājās cepta maize, veselīgi produkti no ķirbjiem, smiltsērkšķiem, dārza un meža ogām, mājas vīns, bet svētku dāvanām — adījumi, tamborējumi, izšuvumi, ādas un koka darinājumi, bišu vaska un parafīna sveces, vēl citas vērtīgas lietas.
Tikko aizvadītajā sestdienā, lai arī no Gaujas lejas kā negudrs pūta nemīlīgi ass vējš, Valmieras vecpilsētā savu ritumu ritēja tradicionālais Ziemassvētku tirdziņš.
Katram no mums ir savs brīvā laika hobijs un vaļasprieks — vieniem tā ir kolekcionēšana, sportošana, makšķerēšana, ceļošana vai dārzkopība, citiem savukārt pašdarbība vai kulinārija. Valmieras bērnudārza «Buratino» audzinātājas, vadītājas vietnieces audzināšanas darbā INETAS VANAGAS nedēļas nogales nu jau daudzu gadu garumā paiet, atraktīvi vadot dažādus pasākumus un kāzas. Par Inetas neskaitāmām pārvērtībām notika mūsu saruna — sprīdi pirms viņas došanās ciemos pie lieliem un maziem latviešiem Minsterē.
Kā zināms, no 2018. gada 1. janvāra tiks samazināta PVN likme 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. PVN no 21% uz 5% daudzas lauksaimnieku organizācijas apsveic un uzskata par vienu no aizejošā gada sasniegumiem. Arī spēcīgākā lauksaimnieku interešu lobētāja Latvijā un Eiropā — «Zemnieku saeima» savā mājaslapā pauž gandarījumu, ka vairāku gadu garumā mērķtiecīgi veiktais darbs zemnieku labā beidzot vainagojies ar panākumu.
No LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītājas ANITAS SILIŅAS informācijas Zālēdāju projekta fermu dienā šovasar Burtnieku novada Ēveles pagastā.
Par mūža ieguldījumu medicīnā, iejūtīgu attieksmi un nesavtīgu darbu, rūpējoties par Rūjienas novada iedzīvotāju veselību, nosaukums «Rūjienas novada goda pilsonis» piešķirts VERAI GLADKINAI.
Strauji tuvojas Ziemassvētki. Sirdis atvērtas labestībai un brīnumiem. Viens no tiem — piparkūkas. Smaržīgas un gardas tās kļuvušas par tik gaidīto svētku neatņemamu sastāvdaļu. Saka: cik saimnieču, tik piparkūku recepšu. «Liesmai» palaimējās iepazīties ar Ķoņu pagasta «Kalnlungu» saimnieci, divu dēlu māti, rokdarbnieci, saimnieciskās darbības veicēju AGNESI AUNIŅU-LINMEIJERI.
SIA «Rūjienas saldējums» uzņēmējdarbības vidē raksturīgs ne tikai ar to, ka ir Latvijas kapitāla uzņēmums, bet arī ar to, ka, ražojot saldējumu no dabīga piena un krējuma, ar to arī ir atšķirīgi ražotāji — sava ceļa gājēji. Izvēlētā tehnoloģiju taktika finansiāli nebūt nav viegli īstenojama, tādēļ prieks par katru šīs senās ražotnes (Anno 1912) jaunumu. Par tiem tad arī saruna ar SIA «Rūjienas saldējums» valdes priekšsēdētāju IGORU MIEZI.
Mūžības diena aizvadīta. Arī Valmieras Pilsētas kapos bija neierasti daudz cilvēku, tādēļ pievakarē, kad sāka krēslot, kapsēta ar neskaitāmām sveču gaismām atkal ieguva to īpatnējo, vienreizējo kopskatu — it kā no lidmašīnas raugoties uz ugunīs mirdzošu pilsētu. Tikai šī — mirušo valstība. Ierasts, ka, aizdedzinot piemiņas gaismu, godu parādām ne tikai konkrētajam zem septiņām pēdām guldītajam, bet arī vēl daudziem citiem konkrētai dzimtai piederīgiem, ar kuriem mums dzīves laikā ir bijusi tā laime satikties un par kuriem joprojām glabājam atmiņas. Žēl tikai, ka tad, kad esam jaunības maksimālisma pilni, tik maz vērības pievēršam tam, ko stāsta mūsu vecvecāki vai kāds cits radinieks. Tad gadās kā nesen manam Rīgas brālēnam.
LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra nodaļās visā Latvijā regulāri notiek semināri un praktiskās nodarbības, kurās meža īpašniekiem, meža nozarē nodarbinātiem speciālistiem un arī medniekiem dod iespēju papildināt zināšanas meža prasmīgā apsaimniekošanā. Semināri notiek arī Ziemeļvidzemē. Par to nepieciešamību stāsta MKPC Ziemeļvidzemes vecākais mežsaimniecības konsultants ANDRIS VĪRS.
Tā kā arī Vidzemes un Latgales gandrīz 600 lauksaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai «VAKS» šī ražas vākšanas, graudu pirmapstrādes un realizācijas sezona slikto laika apstākļu dēļ ievilkusies par mēnesi garāka nekā citkārt un tās nobeigums šoreiz sakrita ar mūsu tautā tik nozīmīgo Mārtiņdienu, tad arī to Valmierā, Mūrmuižas ielā, rībot «Iļģu» bungām, vidzemnieki un latgalieši svinēja kopā. Ne tikai atskatoties uz lietaino sezonu, kurā galvenā palīgierīce bijusi trose, bet arī svinīgi atklājot jauno sēklu līniju — atsevišķu ražotni ar sēklu pieņemšanu, tīrīšanu, šķirošanu, kodināšanu un fasēšanu.
Valmieras iela Rūjienā īpatnēja ar to, ka tā, lai arī atrodas pilsētas pievārtē, tomēr ir tās teritorijā, tajā pašā laikā tur dzīvojošajiem tie ir tikpat kā lauki — ar savu paprāvu zemes pleķi un pašiem savas republikas sajūtu. Mārtiņdienu gaidot, viesojāmies vienā no šīs ielas sētām, jo pamanījām to sargājam skaistas zosis. Saimniece SARMĪTE LINDE piekrita sarunai.
Valsts akciju sabiedrība «Latvijas Pasts», kā zināms, joprojām ir vienīgais uzņēmums valstī, kas regulāri nodrošina visu pasta pakalpojumu pieejamību klientiem gan pasta nodaļās un pie pastniekiem pasta pakalpojumu sniegšanas vietās pagastos, gan arī klientu mājās pat vistālākajās lauku sētās. Katru dienu savā apkalpes zonā gandrīz 80 kilometru garumā lauku ceļus un diemžēl arī neceļus mēro VAS «Latvijas Pasts» Vidzemes reģiona piegādes punkta Rūjienas pasta nodaļas pastniece — autovadītāja INDRA LAPSIŅA. Viņa šajā arodā strādā jau piecpadsmito gadu, septiņus no tiem pastu izvadā ar auto. Par sava darba specifiku un to, kādēļ nav iespējams prognozēt kārtējās dienas kārtību un laiku, Indra saka:
Rūjienā, Rūjas krastā — lejā pie tilta, visu vasaru un rudeni rosās vīri un ducina celtniecības tehnika. Tur notiek vērienīga estrādes rekonstrukcija. Braucām lūkot, cik tālu darbos tikts un kā tur vēlāk izskatīsies.
Viena no Jeru pagasta senajām mājvietām ir «Riemas». Kad atjaunotajā Latvijā sākās īpašumu atdošana mantiniekiem, arhitekti IEVA un RAITS MIĶELSONI faktiski atguva senču celto ēku mūrus. Divdesmit gadu laikā soli pa solim «Riemas» ir atdzimušas, jo, kā saka to tagadējie saimnieki: «Kas neinteresējas par pagātni un to neciena, tam nav nākotnes!»
Ar joni tuvojas Mārtiņdiena, ko izsenis dēvē arī par Apkūlību dienu. Tautas tradīcijās iesakņojies, ka ap šo laiku ierasti ar godu beidzami sezonas lauka darbi: jāpabeidz vēl pēdējie kulšanas un zemes aršanas metri. Tiesa, mūsdienās gan globālā sasilšana, gan citi dabas untumi šo seno paražu un lauku darbu ierasto ritējumu krietni patraucē un dažkārt pat izjauc. Ne velti šovasar Latvijā daudzviet nevarēja ne ierastajos termiņos labību nokult, ne kartupeļus bez problēmām norakt, ne arī ziemājus iesēt. Mārtiņš jau klauvē pie durvīm, bet daudziem lauksaimniekiem joprojām katra bezlietus diena ir zelta vērtē. Un katrs tajās dara, ko var. Nesen Jeru pagastā «Liesma» vēroja, kā vienā no ceļmalas laukiem visai prāvu platību akurāti uzara. Arājam izlūdzāmies foto un dažas minūtes nelielai ekspresintervijai.
Kad 29. augustā «Liesma» raudzīja, kā šo ražas vākšanas sezonu iesākusi lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība «Daiva» Jeru pagasta «Kalntemekās», tās valdes priekšsēdētājs ARNIS ĶIBERS ar gandarījumu pavēstīja: «Esam auzās! Kooperācijas biedru laukos šogad ir padevusies neticami laba auzu raža. Pērn auzas iekūlām līdz 3 tonnām no hektāra, turpretī šogad divreiz vairāk!» Norunājām, ka «Daivā» atkal tiksimies sezonas izskaņā.