«Man ir divas dzimtenes — pirmā ir Uzbekistāna, kas mani radīja, uzlika uz kājām, lai varētu iet. Man ir otra dzimtene, un tā ir Latvija, kas devusi man spārnus,» sacīja BAHRIDDINS SINDOROVS, valmierietis un Latvijas uzbeku kultūras biedrības «NUR» priekšsēdētājs.
Izpušķojot pagasta centru ar vasaras ziediem, piedaloties braucamrīku parādē un lustējoties koncertuzvedumā, matīšnieki nosvinēja pagasta svētkus.
«Ikdiena mums paiet ar kolēģiem, ģimeni, kaimiņiem. Kapu svētkos, kas tagad vasarā, kopā sanāk radinieki, kas redzas varbūt reizi gadā. Kādreiz ironizē par to, ka pārlieku kapus kopjam, bet tā ir latviešu tradīcija. Uz kapiem ejam ne tikai, lai uzpostu, bet lai kavētos domās, un kurš tad pateiks: ir tā pareizi vai nav,» tā AIVA LASE, kura par sēru ceremoniju vadītāju strādā jau 40 gadus.
Nolemts sakārtot veselības aprūpes sistēmu. Vai kaut kas izdosies, rādīs laiks.
Cilvēkam ir visai grūti mainīt ieradumus. Esmu sevi pieķērusi domājam — kuras ir tirgus dienas, kaut tirgus placis jau gadu gadiem vaļā katru dienu, piedomāju, kura aptieka strādā svētdienā, kaut arī tas ir mainījies un vismaz pa dažām stundām brīvdienās strādā katra. Tas ir stāsts par pirkšanas paradumiem.
Ukraiņu priesteris un viņa audžubērni devušies velotūrē apkārt pasaulei, lai cilvēkiem stāstītu, cik bērnam ir svarīga ģimene.
Ļaudīm visā pasaulē priesteris GENNĀDIJS MOHŅENKO vēstījis: «Pieņemiet ģimenē bāreni!» Viņš zina, ko runā, jo pats audzina 32 ielas bērnus, bet izglābis vēl tūkstošus.
«Kaut nav mans, bet ļoti pārdzīvoju! Tāds prieks, ka atradās!» tādi ieraksti piektdien ļoti bieži bija lasāmi komentāros informācijai, kuru vairāku stundu garumā gaidīja, atļaušos teikt, lielākā daļa Latvijas. Vecāki uz mirkli novērsušies, un Rūdis kaut kur devies... Bērns pazudis, un paldies Dievam, ka ar šo vārdu salikumu mums pietiek, lai simtiem cilvēku nakts tumsā celtos, ģērbtos un brauktu palīdzēt.
Valmieru apmeklēja veselības ministre Anda Čakša.
Ministre tikās ar Valmieras un Valkas novada pašvaldību vadītājiem, apmeklēja Vidzemes slimnīcu un Latvijā lielāko ģimenes ārsta praksi, tiekoties ar primārās aprūpes speciālistu Juri Jakovinu.
Valmieras SOS bērnu ciematā dzīvo 63 bez vecāku gādības palikuši bērni. Nule kā ciemats ieguvis sertifikātu, kas apliecina: šeit nodrošinātā ārpusģimenes aprūpe ir atbilstoša Eiropas sociālo pakalpojumu standartiem.
Trīs dienas vasaras vidū līksmoja Mazsalaca. Svētki bija koši. Tie patika dažādām gaumēm. Atmiņā palika ar smaržām, garšu un noskaņu.
Ķeipenē dzīvo Ilze Andriksone, kuru zinātāji sauc par piparkūku feju. Piparkūku cepšana esot ģimenes tradīcija ceturtajā paaudzē.
Atzīmējot slavenā velosipēdu būvētāja Gustava Ērenpreisa 125 gadu jubileju, viņa dzimtajā Mazsalacā notika tradicionālie velosvētki.
Amerikāņu auto kluba biedri un viesi no Igaunijas viņsestdien ar retro mašīnām devās parādes braucienā Mazsalacas ielās.
Viņa neuzliek mērķus, bet izmanto iespējas. Viņa mācās no grāmatām, kolēģiem, pieredzes, no ģimenēm, mammām un mazuļiem, kuri tikko nākuši pasaulē un tik daudz jau pastāsta par jauna ceļa sākumu. Par to taku, kas cilvēkam pašam jāiemin, lai dzīvotu piepildītu un laimīgu mūžu. Saruna ar valmierieti, vecmāti, Vidzemes slimnīcas galveno māsu un mūsu pilsētas pašvaldības deputāti, arī sievu, mammu un vecmāmiņu ANTRU KUPRIŠU.
Seši, desmit, piecpadsmit gadi — tāds bieži ir soda izciešanas termiņš Valmieras cietumā ieslodzītajiem. Liels ir pārbaudījums pēc teritorijā un režīmā pavadītiem gadiem iziet brīvībā.
Atzīmējot velosipēdu ražotāja Gustava Ērenpreisa 125. jubileju, viņa dzimtajā Mazsalacā notika jaunas pastmarkas zīmogošana.
Pansionātā «Valmiera» sociālā darbiniece MAIJA OZOLIŅA strādā trīs gadus. Viņa no brīvprātīgās kļuvusi par profesionāli un priecājas, ka reiz izdarījusi ļoti pareizi, izvēloties studēt un strādāt atbalstošajā profesijā.
Iedzīvotāji nepiekrīt reformām veselības sistēmā, sakot, ka nav izskaidrots, ko papildu nodoklis dos tā maksātājam.
Pasaulē miljoniem bērnu nevis palīdz pieaugušajiem, bet vergo lielāko diennakts daļu.