Latviešu garam ir jābūt stipram
Kocēnu novada zemnieku saimniecība «Mazdzērvītes», kas reizi no reizes atzīta arī par skaistāko saimniecību rajonā, novadā un valstī, šogad svin 25. dzimšanas dienu.
Kocēnu novada zemnieku saimniecība «Mazdzērvītes», kas reizi no reizes atzīta arī par skaistāko saimniecību rajonā, novadā un valstī, šogad svin 25. dzimšanas dienu.
Izglītības iestāžu pieejamība novadā nesaruks
Laubīte pilna ar jāņuzālēm, spaiņos stāv ozola zari, šur tur pa māla vāzēm dārza ziedi, kurus arī varot iepīt greznos vainagos. Tā šajās dienās izskatās rūjienietes ANTRAS KRASTIŅAS dārzā. Viņa kopā ar ģimeni jau sešpadsmito vasaru Līgo laiku, kā pati smej, sagaida, taisot biznesu. Krastiņu vainagus un zāļu pušķus labi iecienījuši valmierieši. Pērn Valmieras tirgū Līgo svētku laikā notirgoti desmitiem vainagu, arī biezie, kas pīti no rudzupuķēm. Izandelēti daudzi pušķi.
Piecpadsmit gadus vecā SOFIJA KALNIŅA jau pērnajā vasarā iepriecinājusi daudzus rūjieniešus un mazpilsētas viesus. To meitene gatava darīt arī šovasar. Viņa piemājas pļavās labprāt plūc raspodiņus, pelašķus, gaiļbiksītes, asinszāli. Sofija tēju izkaltē, liekot žūt uz lina dvieļiem, tad kārto glītos papīra maisiņos un priecājas, ja kāds viņas vākto zāļu tēju iegādājas.
«Sakoptākā lauku viensēta ar pieguļošo teritoriju» — šajā nominācijā, vērtējot sakoptākos īpašumus novadā, pērn tika godinātas «Vecpunkas» Jeru pagastā un čaklā Mellupu dzimta.
Jeru pamatskolas skolotāji Sintija un Valērijs Markini dzīvo mantotā īpašumā «Jaunstirnas».
Nekas viņu nav tik spēcīgi uzrunājis kā jūra. Tās plašums, vējš. Jūra ir valmierieša ĒRIKA TOMSONA ilgošanās. Reiz piepildīta, bet tad mirklī aprauta. Viņš izlolojis un piepildījis arī sapni par ģimeni. Kopā ar sievu Ainu uzaudzinājis divas meitas — Daci un Daigu, kurām tepat pilsētā, vienā zemes placī, uzcēlis katrai pa mājai. Ērikam ir vēl kāds sapnis. Ja likteņa dzirnas mals tāpat kā vēlas sirmā pārcēlāja sirds, tad viņš sagaidīs Latvijas simtgadi. Un tad pēc pusotra mēneša, pašā gadu mijā, nosvinēs savu 100. dzimšanas dienu. Zinām taču, ka nekas nav neiespējams, ja cilvēks ko patiesi vēlas.
«Eiropraida» nedēļa notiek Latvijā
Pieaugušie var paust vienaldzību, var arī spļaudīties, redzot to, ko nevēlas redzēt, var spriest, ka šis ir vēl viens apliecinājums tam, ka vērtību pasaule sašķobījusies, ka tieši šādu izdarību dēļ pasaule iet uz galu, jo esam pārāk tālu tikuši no tikumības un Dieva. Kāds jau paspējis pieteikt bada streiku, no citiem jeb antiglobālistiem noteikti sagaida agresīvāku uzvedību, tāpēc «Eiropraids» notiks ne bez kārtībsargājošo institūciju modrās acs.
Beverīnas novada ļaudis apdara darbus, gaidot vasaras Saulgriežus
Mūrmuižā, Brenguļu un Trikātas pusē satikām vietējos, kuri stāstīja, ka jūnija vidus viņu mājās ir īpašs. Tie ir gaidīšanas svētki. Lauku cilvēki gaida ne tikai Līgo vakaru, bet arī savējos mājās, mazbērnu atbraukšanu, viņi pošas svinēšanai un cenšas nedēļu pirms Saulgriežiem izdzīvot tā, kā izsenis latvieši darījuši — izravē dobes, izpļauj pagalmu, nolūko jāņuzāļu pļavu un ugunskura vietu. Un vēl viņi spriež par to, ka, lai arī vasara šogad vēsa, ir jābauda katra diena, jo šis vēl ir laiks, kad tā stiepjas garumā. Pēc Saulgriežiem jau gads atkal metīs kūleni.
Vidzemes slimnīca domā par vides pieejamību
Par invalīdu problēmām runā Valmierā un Gīterslo
Baltijas valstis lielam skaitam patvēruma meklētāju nav gatavas
Šogad Vidusjūrā dzīvību zaudējuši gandrīz 1800 nelegālie imigranti, liecina Starptautiskās Migrācijas organizācijas publiskotie dati. Sestdien Vidusjūrā pie Lībijas krastiem atkal izglābti aptuveni 3500 imigranti. Sēžoties pārpildītās laivās, patvērumu Itālijā, Grieķijā, Maltā cenšas gūt sievietes, arī gaidībās, bērni, vīrieši. Viņi bēg no kara, nabadzības un šausmām. Bēgļu skaits pieaug, un Eiropas Komisija (EK) ir spiesta domāt, kā grozīt migrācijas politikas plānus, jo saprotams, ka pāris valstis nevar uzņemt visus somāliešus, nigēriešus, sīriešus, kuri tikuši līdz Lībijai, lai mestos viļņos un ticētu jaunas dzīves iespējai vecajā Eiropā.
Mazsalacu mīl vietējie un ciemiņi
Sēļu muiža un vietējie ļaudis ir pagasta sirds
Maijā trūcīgajiem valmieriešiem tika izdalīti vairāk nekā 400 pārtikas preču komplekti un gandrīz 100 higiēnas un saimniecības preču pakas.
Jau daudzas reizes notiek labdarības akcijas Ziemassvētku laikā un ceriņziedu laikā, un vienmēr sabiedrību mudina atbalstīt bērnus, kuriem nepieciešama ārstēšana, rehabilitācija — dažiem gada, citiem tā būs vajadzīga mūža garumā. Ik reizi rindā ierakstīti vismaz 100 palīdzības gaidītāji, un tiešām var tikai nojaust, cik grūti ir vecākiem publiski runāt par bērnu un ģimenes problēmām, lūdzot pašam nepieciešamākajam — savu bērnu veselībai, atlabšanai, sapnim par labāku dzīvi.
Šī doma caurvij ikdienu, un tā tiek iezīmēts katras Starptautiskās bērnu aizsardzības dienas saturs. Par bērnu labklājību 1. jūnijā pastiprināti runā jau 90 gadus. To dara Latvijā un daudzās citās pasaules valstīs. Tajā pašā laikā katrā no šīm valstīm lielākā vai mazākā mērā bērni tiek sāpināti. Vardarbība pret bērnu pēc būtības ir nesavienojami jēdzieni, bet krīžu centru speciālisti stāsta, ka gadu no gada Latvijā pieaug to bērnu skaits, kas cieš no fiziskas, seksuālas vardarbības, no emocionāliem pāridarījumiem, un, kas ir pats briesmīgākais šajā statistikā: visbiežāk bērni cieš no savu tuvo vidus.
Pagājušās nedēļas nogalē vērienīgu notikumu piedzīvoja tie, kam sirdssaknes dzītas Trikātas pusē. Atzīmējot Trikātas pamatskolas 77 darba gadus, aicinot uz salidojumu skolas absolventus no malu malām, tika stāstīta arī novada vēsture. Tās lappusēs teikts, ka šopavasar paiet arī 330 gadu izglītības pirmsākumiem Trikātā.
Krīzes laikā daudzi mazie lauku veikaliņi pārtrauca darbu. Dažas ēkas joprojām atstātas novārtā, citas jau sen pagalam izsaimniekotas, bet prieks par tām, kas tikušas pie jauna īpašnieka.
Vairāk nekā 100 līdzcilvēku kļuvuši par Beverīnas novada «Jaunpalejās» iekārtotās Patvēruma mājas regulāriem atbalstītājiem.