Ilze Kalniņa

Tas, ka Grieķija nonākusi smagā finanšu un ekonomiskajā situācijā, ir fakts. Tagad fakts ir arī tas, ka referendumā vairāk nekā 60 procenti grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem. Kamēr Eiropas valstu finanšu ministri, arī lielvaru — Vācijas un Francijas — galvgalis cepas par to, ko tagad iesākt, kā sarunas tālāk organizēt, grieķu finanšu puika Varufakis ne tikai ar savu motorolleru jau aizbraucis no žurnālistiem, neatbildot ne uz vienu jautājumu, bet arī, pasakot, ka vairs negrib ministrēt,  ticis prom no atbildības par to, kas bijis, kas neizdarīts un kas tad būs rītdien.

No vakardienas Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par uzturlīdzekļu parādniekiem, norādot nemaksātāja vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu. Jau zināms, ka lielākā daļa nemaksātāju ir vīrieši darbspējīgā vecumā, kuriem pārsvarā gadījumu būtu pienācīgi jāparūpējas par vienu bērnu, taču tas netiek darīts.

Ja Krievija ar ieročiem uzbruktu kādam no NATO biedriem, vai jūsu valstij vajadzētu iet aizstāvēt upuri? Šāds jautājums kādā sociālā aptaujā, kas veikta NATO dalībvalstīs. Eiropas lielvalstu iedzīvotāju lielākā daļa neatbalstītu tautiešu iesaistīšanos karadarbībā. Lielākie pretinieki iespējamajai agresijai būtu Vācija, Francija. Par šā pētījuma patieso mērķi bija daudz runu ne tikai mūsu medijos. Vienkāršajos cilvēkos šī aptauja sakņoja pārliecību, ka būtībā jau daudzu valstu liktenis lielvarām rūp pavisam maz. Saistošāki ir nolikumi un noteikumu punkti, kas reiz rakstīti, kad veidota NATO alianse, kad valstis sāka domāt katra par savu drošību pasaules telpā.