Ilze Kalniņa

«Latvija vienmēr ir bijusi skaista. Tāda tā ir un paliek,» sacīja «Liesmas» uzrunātie vīri.  Kāds no viņiem bijis Sibīrijā, kāds lēģerī, cita ģimene, radi piedzīvojuši skarbo izsūtījuma laiku. 

Valmieras Mākslas vidusskolas audzēkņi vasaras prakses laikā dara košākas telpu un namu sienas, tā piepildot pašvaldību iestāžu un uzņēmēju vēlmi ļaut apkārtējai videi kļūt dažādākai un  rosinošākai.  

Kādreiz runāja par tirgus dienām, bet tagad var droši teikt, ka Valmieras tirgū tās ir katru dienu. Ir reizes, kad pircēju un pārdevēju mazāk, sestdienās savukārt tik daudz, ka piedāvājuma daudzveidībā var apjukt.

Katra iela, skvērs, pat māja stāsta pilsētas vēsturi. Iepriekš tūristi, kas apskatīja Rūjienu, par tās dzīves niansēm uzzināja novada kartē, bet tagad pieejama pilsētas karte.

Lai tiktu pie šādas kartes, vecākiem jābūt trim un vairāk bērniem, kuri ir vecumā līdz 18 gadiem. 

Ne viens vien mūspuses zemnieks jau sagatavojis pirmo skābsienu. Pērnajā nedēļā pirmoreiz lucernu pļāva arī SIA «Valmiera Agro». Līdz oktobrim bez šīs saimnieku nodomā ir vēl trīs kārtīgas skābsiena gatavošanas reizes no konkrētā lauka.

Vietvārdu burtnīcu «Tā runā Rūvenē» vietējie dēvē par rūjieniešu identitātes apliecinājumu.

Rūjiena vārda dienu svin 29. maijā. Ar dziesmām, dejām, jubilejas kliņģeri. Šoreiz mazpilsēta dzīroja ne pa jokam, jo cienastā bija septiņas tortes, ko cepušas vietējās meistares.

Vairāk nekā mēnesi Rūjienas izstāžu zālē bija apskatāma Muzikantu dzimtas darbu izstāde. Skulptūras, gleznas, bērnu grāmatu ilustrācijas ir mākslas veidi, ar ko Muzikanti pārsteidz ikvienu izstādes apmeklētāju. Un neviens no šīs un citām zināmām rūjieniešu ģimenēm nav slēpis, ka viņos dzīvo lokālpatriotisms.

«Vai zināt vēl kādu vietu, kur stārķi būtu uzvijuši ligzdu ozolā?» satiekot jautājām rūjienietei Intai Ērglei. Kundze atbildi nezināja. Bet Ērgļu ģimenes mājas dārza galā, Merķeļa ielā, stārķis klabina un bērnus auklē starp veca ozola zariem.

«Beverīnas novadam ir viens no visgreznākajiem ģerboņiem, taču informācija, ko nes ģerbonī atspoguļotā sakta, uzliek ļoti nopietnu garīgu atbildību gan novadam, gan katram no mums personīgi kā šī novada iedzīvotājam,» tā, saņemot Beverīnas novada ģerboni no Valsts prezidenta Andra Bērziņa, svinīgajā pasākumā Melngalvju namā sacīja novada domes priekšsēdētāja Cilda Purgale. Amatpersona arī atzina, ka Beverīnas novads bijis viens no pēdējiem, kuram nebija šādas īpašas rotas un informācijas zīmes, kas spilgti uzrunā katru savējo un arī novada ciemiņus.

«Dieva radīta radība staigā pa Dieva radīto zemi un atstāj pēdas aiz sevis. Bez tam viss ir dabīgs, viss roku darbs. Vai nav skaisti?» tā reizē jautā un savu pārliecību par pašas darināto pastalu īstumu pauž ILZE GULBE, kas pastalas sākusi taisīt pirms gada, bet jau paspējusi sajust: «Vilkme pārdomāt katru sīkumu, katru niansi, kas jāzina šajā darbā, ir milzīga. Es mācos un mācos. Ne tikai praktisko pusi, bet cenšos saprast un izzināt, cik labi pastalas kalpoja senčiem. Nupat sameklēju un pārlasu «Mērnieku laikus», Upīša «Zaļo zemi».

Meitene no Lizuma, kura vidusskolas gadus pavadījusi Valmierā, tagad pošas ceļam uz Rīgu, lai studētu. Viesturskolā viņa ne tikai mācījusies, bet arī darījusi visu, lai pašas, draugu un vienaudžu dzīve ne tikai mācību iestādē, bet arī pilsētā būtu interesantāka. Šie centieni arī atalgoti, jo pašlaik jaunā dāma ir Valmieras Jauniešu domes prezidente un jauniešu kustības Ghetto Alianse Valmiera vadītāja, un pasākumu menedžere. Iepazīstieties, ja vēl nezināt — KRISTA BISENIECE.

«Diennaktī Vidzemes reģionā neatliekamā palīdzība saņem ap 150 izsaukumiem, un noteikti būs arī kāds, kad cilvēkam jāpalīdz, jo slikti kļuvis pēc alkohola pārdozēšanas vai reibumā gūti sasitumi, grieztas brūces kāda ģimenes konflikta laikā vai kautiņā arī sabiedriskā vietā,» situāciju raksturo Neatliekamās medicīniskās  palīdzības dienesta (NMPD)Vidzemes reģionālā centra vadītājs Aksels Roshofs.

Astoņi deviņi paši mazākie mazsalacieši un tuvējās apkārtnes bērniņi katru otrdienu mēro ceļu uz Mazsalacas Baptistu baznīcu, kur mājīgās telpās ēkas otrajā stāvā darbojas viņu skoliņa «Lācēns».

«Zinu, ka par studiju pirmo gadu vairs nav jāuztraucas. Gribu mācīties un to varēšu darīt,» sacīja Mazsalacas vidusskolas abituriente ANNIJA GOBIŅA. Viņa ir viena no ģimenes četriem bērniem, tāpēc par to, ka izdevies iegūt Latvijas Universitātes (LU) fonda mecenātu stipendiju, ir neviltots prieks.

«Ikdienai visi te vien iepērkas. Drēbes labas kvalitātes, lētas, un, protams, noder,» tā Sarmīte, bet Aina, kas veikaliņā bija noskatījusi baltu blūzīti, piebilda: «Vienmēr kaut ko nopērku. Vai tad par velti drīkstu durvis virināt?»

Astoņi deputāti no Latvijas 751 deputāta saimē Eiropas Parlamentā. Daudzi balsstiesīgie Latvijā, arī divas trešdaļas balsstiesīgo Mazsalacas novadā  nav ticējuši, ka cinītis var gāzt vezumu. 

Veselības ministrija (VM) ir nodevusi publiskajai apspriešanai grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos Nr. 288, kas regulē aptieku darbu, paredzot aizliegumu aptiekas klientu piesaistei izmantot klientu lojalitātes programmas, tajā skaitā aptiekas klientu lojalitātes kartes.

«Jāsāk domāt pašam par savu veselību — kā to nesabojāt, kā veseļoties, ja nācies saslimt. Kamēr cerēsim uz Circeni, ministriju, ģimenes ārstu, tikmēr nekas nebūs. Tas ir pirmais ieteikums, ko sarunās veltu saviem pacientiem,» tā pirms pāris mēnešiem «Liesmai» sacīja ģimenes ārste Marika Grūsle, kuras ārstes prakse darbojas Rūjienā. Viņa ir ārste, pie kuras reģistrējušies vairāk nekā 2500 pacientu — jaunu un vecu. Un  ne tikai rūjienieši, bet arī cilvēki no apkārtējiem novadiem.