Ilze Kalniņa

«Reiz Vinnijs Pūks prasīja sivēnam: Kas šodien ir par dienu? Sivēns atbildēja: Šodiena.  «Man patīk šodiena,»» noteica Pūks.» Runājot ar SANTU PAEGLI,  neatstāja šī sajūta: viņa izgaršo dzīvi, katru dienu un visdažādākajā veidā.

Trīs Mihaili, Viktors un Aleksandrs. Katrs pats par sevi liels mākslinieks, bet kopā radošs kvintets, kuru daudzviet atpazīst kā humoristus no apvienības «Greizais spogulis».

Vakar Valmieras 5. vidusskolas telpās atklāja stieņu parku — ielas vingrotāju sporta bāzi, kuru regulāri izmantot ziemā, sliktos laika apstākļos.

Bērniem līdz 18 gadiem valsts apmaksā zobārstniecības pakalpojumus, ja zobārstam ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Zobārstu, kuri Valmierā savās praksēs pieņem mazos pacientus, ir visai daudz, taču arī pacientu rindas ir garas.

Nevalstiskās organizācijas apvieno bērnus, jauniešus, seniorus, lai satiktos, pārrunātu svarīgo un apgūtu jauno. Nodarbībās mācās prasmes un iepazīst tradīcijas.

Visbiežāk ģērbjam mugurā to, kas pierasti un ērti. Dažkārt arī to, ko diktē mode, tradīcijas, reliģiskā piederība. 

Spītējot visiem par un pret, 14. februāris arī mūsu zemītē kļūst par svētku dienu. Visu mīlētāju laiku svin jauni un veci.

Ēnu dienā par mediķu darbu interesējās daudzi vidusskolēni

Vidzemes slimnīcas ārstus un medmāsas būtu ēnojuši desmitiem jauniešu no pilsētas un laukus skolām, bet slimnīcā noteikta gripas karantīna, tāpēc draudzīgais Ēnu dienas pasākums izpalika. Taču Neatliekamās palīdzības dienesta durvis bija atvērtas, lai iepazītu operatīvā dienesta darbinieku ikdienu un vēlreiz pārliecinātos: būt par ārsta palīgu ir mans aicinājums.

«Man nepatīk, ja saka: izdevies dzīvi nokārtot, jo dzīvē viss mainās. Tas ir pat interesanti. Taču man Vācija tiešām ir labais, jā, veiksmes stāsts,» sacīja ILZE HUBERE — valmieriete, rīdziniece, bet tagad jau gandrīz četrus gadus minheniete.

Velosipēds, skrituļdēlis, košas galda spēles, sporta inventārs un telts vasaras izbraukumiem kopā ar ģimeni — lietas, kuras nevar nopirkt trūkumā nonākušie. Mazsalacas novada bērnu sapņus piepildījuši ziedotāji.

Projektu nedēļas laikā Mazsalacas vidusskolas skolēni realizē dažādas idejas, kuru mērķis ir iepriecināt sirmgalvjus, pensionētos skolotājus, bērnudārza bērnus un pat dzīvniekus, kuri palikuši bez mājām.

Mazsalacieši nav vienisprātis: Parka ielas pārvadu nojaukt vai atjaunot? 

Mediķi nereti iesaka: atvaļinājums jāizmanto kārtīgai atpūtai, nevis mājas darbu apdarīšanai. Mazsalacietes ILZĪTE CELMIŅA un GUNA DAUGULE šo padomu ņem vērā un neliedz arī citiem.

Bēgļu krīze Eiropā. Vai Latvijas sabiedrības viedokļi par bēgļiem atšķiras? Saruna ar  Vidzemes Augstskolas Pārvaldības studiju virziena vadītāju, sievu un trīs bērnu māmiņu ANNU BROKU.

Regulāri pārskatiet izdevumus. Izvērtējiet, kam tiek tērēts visvairāk, kā izdevumus varētu samazināt, — tā uzsver finanšu eksperti, mudinot katru no mums veidot arī iekrājumus.

Veselīgs uzturs, aktīvs dzīvesveids, labi draugi un darbs, kas sagādā prieku — lietas, kas katram no mums ļautu teikt, ka esam laimīgi. Tas viss kopā salicies arī gados jaunai cēsniecei IEVAI ŠNEPSTEI — vienai no jaunajiem uzņēmējiem, kuri kaimiņpilsētā uzsākuši biznesu.

«Vismīļākā rotaļlieta — mērkaķītis. Tā ir arī kādas meitenītes no Botsvanas vienīgā spēļmantiņa, bet meitenītei no Malāvijas to ir trīs. Nebūtu, ja rotaļlietas neuzdāvinātu brīvprātīgie, kuri strādā nabadzīgajā Āfrikas valstī. Bērns no kāda ciema Itālijā par savām mīļākajām spēļmantām sauc ķerru, grābekli, spaini un lāpstu, jo labprāt palīdz vecvecākiem lielā fermā pabarot govis. Kāds puisēns no Teksasas sakrājis desmitiem lidmašīnu, jo pieaudzis vēlas kļūt par pilotu,» tie ir tikai daži no stāstiem, ko uzzinājis Gabriels Galimberti, kurš bērnos ne vien ieklausījies, bet par viņiem veidojis īpašus fotostāstus. Itālietis aizrautīgi pēta to, kā dzīvo bērni visā pasaulē. Viņš apceļojis vairāk nekā 50  valstis un iepazinies ar bērniem un ģimenēm, kas dzīvo ļoti atšķirīgos materiālajos apstākļos. Tā tapis fotoprojekts «Rotaļlietu stāsts» jeb «Toy Stories».

Divdesmitgadnieki un trīsdesmitgadnieki, kas reiz pārtraukuši mācības ģimenes apstākļu dēļ, izvēlas atgriezties skolas solā, lai iegūtu vidējo izglītību.