Ilze Kalniņa

Slingu siešanas konsultante Lita Dudele Vidzemes puses  jaunajām māmiņām stāsta dažādus  slingu stāstus.

Pēc sešiem Amerikā pavadītiem gadiem SŅEŽANA JASE atgriezusies mājās un pašlaik strādā par auklīti Mūrmuižas pirmsskolas izglītības iestādē «Pasaciņa».

«Jaunpalejās» ir tradīcija rīkot dārza svētkus, tādi notiks arī 15. augustā, un šogad tiem ir īpaša nozīme, jo notiks patvēruma mājas svinīga atvēršana.

Daudzbērnu mammas no visas Latvijas tikās nometnē «Atelpa».

«Iedomājies — kā būtu, ja Tu paņemtu atvaļinājumu, ko piedzīvot «Jaunpalejās» valdošajā mierā. Atjaunojoties koku pavēnī. Neviena nepārtrauktai, putnu treļļu pavadījumā saklausīt sievieti sevī. Rodot laiku sen aizmirstam vaļaspriekam vai beidzot palasīt jau noputējušu romānu. Nekur nesteigties. Un nekavēt. Iespurgties smieklos pavisam sievišķīgās nodarbēs. Piedzīvot sevi. Atelpu. No vissvarīgākajiem pienākumiem, kurus veic ik dienu,» tā bija rakstīts uzaicinājumā dalībai daudzbērnu mammu nometnē Beverīnas novada «Jaunpalejās», un uz šo aicinājumu atsaucās vismaz 15 mammas, kuras audzina trīs un vairāk bērnus.

Daudzbērnu mammas tikās nometnē «Atelpa»

Nometne mammām, kuras  audzina trīs un vairāk bērnus, notika Beverīnas novada «Jaunpalejās». Tur sabrauca 15 mammas no visas Latvijas, lai aprunātos, atpūstos, piedalītos radošās darbnīcās, ieklausītos speciālistos. Viņas zīmēja, dejoja, dziedāja. Viņas beidzot domāja par sevi, savām vajadzībām,  nevis to, kas nepieciešams bērniem un ģimenei.

«Liesma» uz brīdi gan sievietes atgrieza ikdienā, vaicājot šķietami vienkāršu jautājumu: «Kā daudzbērnu ģimenei Latvijā klājas?» Atbildes bija dažādas. Sievietes vērtēja dzīvi, savas izvēles, līdzcilvēku, valsts un pašvaldības attieksmi pret kuplajām ģimenēm.

Mazsalacas vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā un informātikas skolotāja ZANE LUSTE atvaļinājumu pavada aktīvi. Ģimene dodas tuvākos un tālākos velobraucienos.

«Ja cilvēks ir uzņēmīgs, ja viņam ir mērķis un pa solītim sanāk iet uz priekšu, tad viss notiek, rezultāts rodas,» saka skaņkalniete OĻESJA GENRIHA-KAULIŅA. Jaunā sieviete pirms pāris mēnešiem atvērusi masāžas salonu savās mājās, precizējot: saimniecības ēkā tapis visiem noteikumiem un prasībām atbilstošs salons, kur profesionālu klasisko masāžu var baudīt pieaugušie un arī bērni.

Sēļiem palīdz atdzimt vietējo idejas un strādīgums

«Man ļoti patīk redzēt, kā Sēļi mainās,» saka VIJA KRAUJA. Viņa ir vietējā, kura jau gadiem domā un dara, lai apkārtne ap Sēļu muižu, kas ir arī pagasta centrs, būtu sakopta un ziedoša. Vija nesaka, ka viņa ir dārzniece, jo dzīvē gan bijusi  veterinārfeldšere, gan strādājusi pati savā saimniecībā, kopusi lopus. Tagad viņa stāda puķes, rušina dobes, grābj nopļauto zāli vasarā un kritušās lapas rudenī, lai viss būtu kārtīgs un tīrs.

Sēļu pagastā lielākais darba devējs ir SIA «MEFA». Uzņēmumā strādā 30 cilvēku komanda, kas kvalitatīva koka mēbeles ražo Eiropas tirgum. Lielākie gatavās produkcijas pircēji ir Vācija un Francija.

Kopš labdarības akcijas «Kara bērni» sākšanas maijā kopā saziedoti gandrīz 80 tūkstoši eiro. Līdzcilvēki ziedojuši ikdienā un apmeklējot koncertu, kas pirms pāris nedēļām notika Dzintaru koncertzālē. Zināms, ka visi koncerta ienākumi un ziedojumi, kas reģistrēti  portālā ziedot.lv, tiks izlietoti Ukrainas kara laikā cietušo bērnu rehabilitācijai Latvijas ārstniecības iestādēs un sanatorijās.

«Rūpes un atbildība par kaut ko fizisku (cilvēkiem, suņiem, kaķiem, zivīm, putniem, dārzu...) mūs piesaista vietai, un es šīs saites esmu uzņēmusies labprātīgi, ar pateicību, un pati tās vēl vairoju, jo to dēļ man tagad ir mīļas mājas šeit Amerikā. Protams, palīdz arī cilvēku labvēlīgā attieksme pret mani. Tas arī ir mans iedzīvošanās noslēpums. Tāpēc man gribētos lūgt latviešiem, lai viesmīlīgi uzņem cilvēkus, kas no sirds grib veidot sev mīļas mājas Latvijā. Labestība vairo labestību. Būtu taču jauki, ja Latvija kļūtu pasaulē pazīstama ar savu labestību, vai ne?» tā bilda valmieriete ILZE BĒRZIŅA (JANSONE), kura jau vairākus gadus kopā ar dēlu Filipu, vīru un savu 15 gadus veco sunenīti  Sāru (viņu Ilze kā ģimenes locekli pārveda uz savām jaunajām mājām Ziemeļkarolīnā — I.K.) dzīvo Amerikā, samērā netālu no Atlantijas okeāna piekrastes.

Pirmā nodarbība jau notikusi, un zināms, ka tajā iegūtās prasmes šķitušas noderīgas  gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Rekonstruēts Valmieras tirgus paviljons, turpinās āra nojumju nomaiņa. Tirgotāji un pircēji pacieš neērtības, cerot, ka beidzot varēs lepoties ar vietu, kur strādā un iepērkas.

Novadā ir padomāts par tām jaunajām ģimenēm, kurās vecākiem nav iespējams ilgstoši doties vasaras atvaļinājumā. Līdz šīs nedēļas beigās vasaras bērnudārzs darbojās Mūrmuižā, PII «Pasaciņa», bet no 29. jūlija līdz 21. augustam šo pakalpojumu nodrošinās Brenguļu sākumskola.

Šogad ir laba zemeņu raža un ilgstoši bija arī labs zemeņu laiks. Maz lietus, vairāk saules un vēja. Zemeņu audzētāji saka, ka konkurence ir liela. To izturēt iespējams,  piedāvājot garšīgas ogas par labu cenu.

Kaimiņus kopā pulcināja biedrība «Beverīnas amatnieki».

«Tagad ar krīzi ir kļuvis nopietnāk. Sen jau ir krīze, vismaz kopš 2010. gada, bet tagad var just, ka cilvēkiem grūti: darba nav, naudas nav. Pensijas samazinātas, pabalstu apmēri arī. Jau 2004. gadā runāja, ka Grieķijā būs grūti laiki. Toreiz milzīgu naudu iztērēja, lai uzceltu olimpisko spēļu infrastruktūru. Pēc tam jau viss sāka iet uz leju. Situācijā, kāda tā ir pašlaik, bez Eiropas risinājumu nevar būt. Ekonomiku, kāda tā ir pašreizējā stāvoklī, citādāk, kā piekrītot sadarbībai ar ES, nevar izglābt. Vajag lielu naudu,» saka Kosta Hasani, kurš jau septiņus gadus dzīvo Valmierā, strādā par logu meistaru, bet šoreiz ar viņu runājam skaipā, jo Kosta kopā ar sievu Līvu, piecgadīgo Luīzi un septiņus mēnešus veco Henriju Niko padzīvo pie Kostas vecākiem Patrā.

Cilvēkiem ar invaliditāti piedāvā dažādot ikdienu, piedaloties radošās nodarbēs. Daudzi saka, ka vēlētos nevis aizrauties ar lietām, apgūstot jaunas prasmes, bet būt pastāvīgi nodarbināti.