Ilze Kalniņa

Biedrības «Iespēju durvis» Dāvanu darbnīca Trikātā darbojas kopš pērnās vasaras. Rudenī tās iespējas un pakalpojumus plānots dažādot.

Valmierā, Beātes ielā, darbojas jau divas bēbīšu skolas. To vadītājas stāsta, ka nekonkurē, jo nodarbības, ko skoliņas piedāvā, interesē daudzus jaunos vecākus. ARTA MASELE un SANITA GALVANOVSKA ir arī PEP mammas jeb speciālistes, kas spēj sniegt pirmo emocionālo palīdzību vecākiem ar bērnu no viņa dzimšanas brīža līdz 3 gadu vecumam.

«Miķeļi ir diena, kad visai ražai jābūt zem jumta, izņemot kāpostus, un tie var vēl mierīgi palikt uz lauka. Pēc Miķeļiem senatnē sākās klusais veļu jeb dvēseļu laiks, kad ar svecēm un ēdieniem aicināja ciemos aizgājušo dvēseles. Dabā nakts sāk kļūt garāka par dienu, tuvojas tumsas laiks, bet Miķeļi paši ir krāsaini un bagāti,» tā par septembra nogales lielo notikumu teikts daudzos latviešu folkloras krājumos, un Miķeļdienu kā ražas svētkus atzīmē bērnudārzos, skolās, pagastos.

«Jelgavā ir ledus skulptūru festivāls, un tā ir tradīcija. Mēs iedomājāmies, ka Skaņākalna dabas parkā tik daudz par sevi stāsta koki, tur jau esošās skulptūras, ka lieka uzmanība dabai tikai piestāvētu.  Mazsalacas puse ir  dabas objektiem bagāta, tik interesanta, ka mums gribētos, lai koku skulptūru festivāls ir novada tradīcija, kuru reiz izvēlēsies baudīt arī tūristi,» sacīja pasākuma «Koks un skaņas atdzīvojas Mazsalacā» idejas līdz-autore Laila Skujiņa.

Sociālās iniciatīvas «Pieslēdzies, Latvija!» bezmaksas datorapmācībām pieteikušās vairākas senioru grupas Valmierā, arī novados. Piemēram, Mazsalacā mācības sāksies oktobrī, bet desmit valmierieši Valmieras Valsts ģimnāzijas telpās uz pirmo nodarbību sanāca pirmdien.

Realizējot projektu «Uzziedi, Valmieras Pārgauja!», aizvadītajā sestdienā Amatnieku parkā notika pašdarinātu lietu un lauku labumu tirdziņš. Lieli un mazi dziedāja un dejoja.

«Man patīk apgūt jauno, krāt dzīves pieredzi. Es mācos, strādāju, bet ceļojot  ļaujos brīvībai,» saka valmierietis MĀRTIŅŠ LINĒ, kurš vasarā ieguva «Vice Misters Latvija» titulu.

«Mums vajag jaunus cilvēkus Saeimā, kas domātu ekonomiski. Visi stāsta, ko darījuši, cik pirms viņiem daudz slikta izdarīts, bet ko tagad? Ir jāplāno, ko darīt tālāk. Visi deputātu kandidāti  runā tikai vispārīgās frāzēs: sakārtos veselības aprūpes sistēmu, sakārtos to un to... Bet kur, kā un kad? Vienmēr nodomāju: būtu nākuši jauni, perspektīvi cilvēki pie varas, kas izprot situāciju, jo vecie ir ar rutīnu apauguši,» vaicāta par to, ko seniori domā par Saeimas vēlēšanām, sacīja VALLIJA BIRZGALE. Kundze ir viena no rosīgajām dāmām Valmieras pilsētas pensionāru biedrībā un vēl aktīvāk darbojas dienas centrā «Atvasara», vadot deju kopu ar tādu pašu nosaukumu, kas dažādos festivālos izdejojas visā Latvijā.

Mazsalacas novada sociālajā dienestā iedzīvotāji visbiežāk meklē materiālu palīdzību. Reizēm nāk arī pēc padoma, kā dzīvi sakārtot, kur atrast darbu, kā savest kārtībā dažādus dokumentus.

«Valstī, kura vēlas sevi saglabāt, pati nozīmīgākā vērtība ir cilvēki. Svarīgākā lieta ir rūpēties par to, kā viņi tiek izmācīti un lai viņi izaug veseli. Cilvēku veselība vienmēr būs svarīga. Vienmēr,» sarunā uzsvēra ģimenes ārste un SIA «Vidzemes slimnīca» valdes locekle GUNA POIKĀNE.

Dārziņu kooperatīvos, šķiet, visvairāk to ir Beverīnas novada Brenguļu pagastā, saimnieko jauni un veci. Dažas ģimenes no pilsētas izbrauc nedēļas nogalēs, atvaļinājuma laikā, bet mazdārziņu saimnieki, kuri pensijas vecumā, «Saulītes», «Sprīdīšus» un «Pūpolus» nepamet no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Satikām arī bijušos valmieriešus, kas pārcēlušies uz dzīvi dārza mājiņā meža ielokā.

Mazsalacā darbojas humānā noliktava, kuras pakalpojumus regulāri izmanto vismaz 90 novada ģimenes.

«Es nelielos, es tikai pasaku,» pielikdama plaukstu pie mutes, lai imitētu čukstēšanu, par sevi pasmaidīja Ženija un reizi no reizes sarunas laikā bilda: «Esmu latgaliete, un ar to laikam viss būs izteikts.»

«Pircējam patīk dažādība. Jo lielāka uz letes izvēle, jo vairāk cilvēku piestāj un nopērk kaut mazumiņu — kāpostgalviņu, kabaci, sīpolus, bietes,» saka Agita Ankmane,  kas jau pāris mēnešus Valmieras tirgū pārdod Beverīnas novada zemnieku saražoto kooperatīva «Beverīna Agro» tirgotavā.

Ramatā jau vairāk nekā septiņus gadus darbojas Aigas darbnīca. Mazs šūšanas uzņēmums, kas nodrošina stabilu darba vietu četrām novada sievietēm. 

Vairāk nekā 30 gadus DAINA ČĀKURE bijusi Ramatas bibliotēkas vadītāja. Pēdējos gadus veselības problēmu dēļ uz darbu viņa atnāk vien reizi nedēļā. Būt darbā starp grāmatām un cilvēkiem — grāmatu lasītājiem ir viņas sirds aicinājums. 

Sabīne, Dana, Krista, Miks, Ansis ir tikai daži no jauniešiem, kas Mazsalacā strādā brīvprātīgi.

Mazsalacas novadā zemnieki nodarbojas ar piena lopkopību, audzē gaļas lopus, dažās saimniecībās aitas, bet daudzi meklē jaunu nišu, lai līdztekus algotajam darbam vasarās vai nedēļas nogalēs būtu iespēja piepelnīties.