Viņi nāk! Vai tomēr ne
Tūlīt, tūlīt notiks kaut kas nebijis – viņi nāk!
Tūlīt, tūlīt notiks kaut kas nebijis – viņi nāk!
Pienāks diena, kad nebūs ne manis, ne tevis, kas lasa šīs rindas, kad no dzīves skatuves lēnām un klusi būs aizgājuši visi, kurus pazīstam, un tad arī tie, kuri mūs pat vairs neatcerēsies, bet Gauja tecēs savu tecēšanu un rudeņos pulcēsies dzejnieki, kas šo nenoturamo dzīvi centīsies notvert vārdos un iztulkot katrs savā dvēseles valodā.
Tagad, kad Laika šūpolēs uz brīdi esam bijuši dienas un nakts vienādības punktā un atkal jo dienas, jo vairāk tās svērsies uz garākām tumsas stundām, ik nedēļas nogali Svecīšu vakaros kā svētnīcas izgaismojas lielas un mazas kapsētas. Visur ļaudis iet pie savējiem, uzpoš piemiņu un savas attiecības ar esību.
Netālu no Valmieras autoostas veikalā «Rīts», no ieejas pa kreisi, ir maza puķu Paradīze, kur tāpat vien aiz gara laika vai nejauši neieklīst, taču steidzīgajā ikdienā ikviens pamet skatienu košās svētku oāzes virzienā, paturēdams prātā, ka, lūk, tur būs tā vieta, kur iet pēc skaistuma, kad būs pienākuši svētki.
«Vai mūsdienu bērni un jaunieši saprot Raini?» jautāju Kocēnu pamatskolas skolotājai Elitai Ozolai.
Ar divu dienu programmu 13. un 14. septembrī Valmierā, laikmetīgās mākslas telpā «Kurtuve», atklāja Dejas māju.
Ja nebūtu šovasar aktualizējies dzīvokļa remonts, es neuzzinātu, cik ļoti ir samilzis meistaru trūkums.
Runā Viesu grāmata
«Paldies par vērtīgo baudījumu! Paldies par Jūsu sniegumu! Tas ir absolūti brīnišķīgs!» nelielā līniju kladē, kas iekārtota kā Viesu grāmata atsauksmēm, raksta Inese.
Augusta pašā nogalē Rūjiena laipni saņēma 37 viesus – biedrības «Latvija-Zviedrija» dalībniekus, viņu tuviniekus un draugus.
Ikviens cilvēks piedzimst, turēdams rokā loterijas biļeti varbūtībai, ka viss viņam dzīvē būs uz tip top, oki doki vai vismaz čiki piki un dzīves spēlē iekritīs pilna loze.
Tāds skaistums!
Laikapstākļi šovasar dārzkopjus gana iznerroja, mazdārziņos liekot sēt vienu un to pašu pat trīs reizes un samierināties ar mazu kartupeļu ražu, kas palikusi pāri no nevienlīdzīgās cīņas ar slapjumu un dažviet arī ar Kolorādo vabolēm.
Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola savu simtgades sezonu 24. augustā iesāka ar ikgadējo koncertu «Vidzemes talanti».
Vakar un šodien norit izsludinātā audzēkņu uzņemšana Rūjienas Mūzikas un mākslas skolā.
Augusts skolasbērniem un tāpat arī skolotājiem nav vairs brīvlaiks.
SANTAI KAUPUŽAI ir 29 gadi. Dzimusi un augusi Valmierā. Pēc studijām un sešiem nodzīvotiem gadiem Rīgā pārcēlusies atpakaļ uz Valmieru. Šobrīd strādā galvas kopšanas SPA salonā «Rūžeņa».
Cilvēki, kuri nav tieši atbildīgi par Latvijas valsts karoga izkāršanu vai pacelšanu, būtu pārsteigti, ja viņiem pēkšņi nāktos pildīt šo pienākumu, kļūstot par privātmājas īpašnieku vai ja to būtu deleģējuši daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji.
Gaidot Bērtuļa dienu, Rūjienas evaņģēliski luteriskā baznīca un draudze, kurai dots Jēzus apustuļa Bartolomeja vārds, iepriekšējās nedēļas nogalē aicināja visus uz baznīcas sakopšanas talku, mudinot ņemt līdzi lāpstu, dārza šķēres, kapli, grābekli un, pats par sevi saprotams, čaklas rokas.
Viņi ir valmierieši: 12. klases skolniece ALISE TĪLENA, savukārt JĀNIS LAPSA un SENDIJA PUTNA – no trīsdesmitgadnieku paaudzes. Viņi visi kaļ nākotnes plānus, aktīvi būvē savu dzīvi un kopā ar visām jaunajām paaudzēm piešķir Valmierai un novadam to jauneklīgo enerģiju, kas šodienu vērš rītdienā.
Kad man teica, ka «Rakstivāls» ir pēdējo gadu pats, pats labākais jaunradītais festivāls rakstošajiem ļaudīm, es uzreiz tā vis nesteidzu ticēt.
Mēdz sacīt, ka pēc ilgas prombūtnes bērnības zemē atgriezties nevajag, jo tur sagaidīs vilšanās.