Uz gadumijas sliekšņa
Viņš iet nogurušiem soļiem. Līdz slieksnim atlicis vairs tikai nedaudz. Durvis jau atvērtas.
Viņš iet nogurušiem soļiem. Līdz slieksnim atlicis vairs tikai nedaudz. Durvis jau atvērtas.
Kamēr Mazsalacas, Rūjienas un Naukšēnu mājražotāju labumu tirgotāji no Vācijas Ziemassvētku tirdziņiem jau atgriezušies mājās, Valmieras busiņš, kas uz Vīdenbriku devās 14. decembrī, šobrīd vēl ir Vācijā un pašā karstākajā tirdziņa burzmā.
Skatē piedalās 10 amatierteātri
Amatierteātru aktieri ir īpaši ļaudis. Dziedātāji un dejotāji reti kurš pēc mēģinājuma vēl arī mājās dikti dzied un izdejo deju rakstus, bet aktieriem savs teksts visbiežāk ir arī mājasdarbs.
Fragmenti no JAUTRĪTES PUTNIŅAS memuāriem «Saules mūzika»
Nupat nesen izcēlās liela sašutuma un izsmejošu, nosodošu komentāru vētra par interneta vidē ievietotu video, kurā jauns meitentiņš ar tādu pašu gaišmatainu puisīti abi bija aizgājuši uz slavenu restorānu Rīgā un par vienām vakariņām iztērējuši pustūkstoti eiro.
Katrs rakstnieks ir piedzīvojis brīdi, kad viņa jaunā grāmata, tikko nodrukāta un nonākusi pie lasītājiem, uzsāk pati savu un no autora gandrīz neatkarīgu dzīvi.
Decembra sākumā Rīgas Latviešu biedrībā notika XXVII stāstnieku konkurss «Teci, teci, valodiņa», ko organizē Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar tradicionālās kultūras biedrību «Aprika», Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisiju, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu un novadu bērnu un jauniešu folkloras kopu koordinatoriem.
Kā brīnītos senie ēkas būvētāji, ja kāds viņiem toreiz, pirms vairāk nekā trīssimt gadiem, teiktu, ka viņu celtais krogs – sabiedriskās dzīves centrs – ar visu stadulu piedzīvos garu mūžu un pildīs svarīgu lomu!
Kamēr nav zināmi tavi politiskie, reliģiskie un jebkuri citi uzskati un kamēr tos neesi demonstrējis apģērbā vai tie nav rakstīti uz pieres, tikmēr vari atrasties jebkurā svešu cilvēku kompānijā.
Pirmais, ko pamanīju, bija viņas dzīvesprieks un mūsu mentalitātē reti sastopamā atvērtība. Muzicējot izstādes atklāšanā, viņa magnētiski piesaistīja skatienus, un pēc brīža jau visā telpā griezās viņas iekustināts enerģijas virpulis – cilvēki atraisījās ne tikai dziesmām, bet arī paši piedalījās skaņu un ritma radīšanā. Viņa, BAIBA VANAGA, ir mūzikas terapeite, kurai Valmierā ir pašai sava Skaņu istaba.
Sabiedrības izpratne par to, kas ir medniecība un ar ko nodarbojas mednieki, ir ļoti aptuvena un pat tendencioza.
Tuvojas Ziemassvētki un tātad arī dāvanu gādāšanas laiks. Rūjieniešiem nekur pa pasauli nekas nav jāmeklē, jo dabiska pārtika, ar mīlestību izgatavoti rokdarbi, kvalitatīvas rotaslietas un daudz kas cits ir pārsteidzoši lielā izvēlē mājražotāju veikaliņā SIA «Atspole» ēkā Skolas ielā.
Tas, kas šobrīd notiek mums netālajā Ukrainā un citur pasaulē, vienlaikus ir it kā atmodinājis arī mūsu valsts pagātnes šausmīgos kara rēgus, kurus domājām sen apraktus esam.
Filozofiskā mierā no debesīm bira dūšīgas pārslas. Pirmais bagātīgi uzsnigušais sniegs, gribi negribi, palēnina steidzīgos, un sestdien Valmieras piesnigušajās ietvēs dažviet pa iemītām, šaurām taciņām cilvēki pārvietojās zosu gājienā.
Šajā sarunā nekas nav izdomāts. Neviens vārds tajā nav pielikts klāt vai apmainīts pret citu, vien dažas atbildes nedaudz saīsinātas.
Uz filmu «Mans tētis – Intars Busulis», ko Valmieras kinoteātrī rādīja 10. novembrī, turklāt vairākos seansos, gāju, neko īpašu no tās negaidīdama.
Horeogrāfe, deju kolektīvu vadītāja, Deju svētku virsvadītāja IEVA ADĀVIČA ir kultūras cilvēks ar dzimto Liepāju sirdī un neizmērojamu dejas mīlestību mūža garumā.
31. oktobrī Vācijā, Rēdas-Vīdenbrikas rātsnamā, notika Giterslo apgabala Ugunsdzēsēju asociācijas tradicionālie rudens svētki, taču šoreiz tie bija īpaši, jo asociācijai bija apritējusi 50. gadskārta.
Jo vecāka kļuva, jo biežāk mamma atcerējās savu mīļo brālīti Osvaldu.
13. gadu pēc kārtas Valmieras novada Tūrisma pārvalde rīko īpašu akciju, kurā mudina iedzīvotājus apmeklēt dažādas novada mazāk zināmas vietas ar garantiju, ka ieguvējs būs ikviens, bet daži – jo īpaši. Lai interesantāk.