Ilona Fērmane

Mācību darbs Valmieras Mūzikas skolā sākas no pusdienas laika. Audzēkņi ierodas no dažādām Valmieras novada skolām.

Kur ir Mujāni?

Vai tāpēc, ka Valmieras novads ir brangi liels, vai tāpēc, ka mums ir ļoti daudz vēsturiski nozīmīgu vietu, kurās risinājušies interesanti un svarīgi notikumi, bet vēl arvien ir vietas, par kurām nav dzirdējuši visi, un jautājums «Kur ir Mujāni?» aizvien vēl izskan pat no novadniekiem. Par to smaidot dažreiz brīnās Mujānu Izglītības biedrības nama saimnieki Dace Kitnere un Mareks Nika. Kopš 2016. gada, kad viņi uzsāka biedrības nama atjaunošanu, par nama atdzimšanu, tā interesanto vēsturi un namu kā jaunu novada kultūrvietu, kas regulāri piedāvā dažādus sarīkojumus, vēstīts diezgan daudz.

Par valstī vienīgo savas izcelsmes un arhitektūras dēļ unikālo pilsētu Sedu nostāstus būs dzirdējis ikviens, taču iespējams, ka ne katrs mūsu novada iedzīvotājs ir tur paviesojies.

Valmieras muzeja Izstāžu un pasākumu nodaļas vadītājai ARTAI ROZĪTEI, līdzīgi kā daudziem kultūras darbiniekiem, nav strikta darbalaika.

Lieldienu skaisto noskaņu ikdienība vēl nebija nekur tālu aiznesusi. Tā itin viegli bija atsaucama atpakaļ un uzburama Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā, kad augstās velves piedziedāja kori un pieskandināja mūzikas instrumenti, atskaņojot, kā vēstīja koncerta nosaukums, senas un jaunas dziesmas Dievam.

Valmieras muzeja Izstāžu namā nupat, 6. aprīlī, atklāja divas bagātīgas izstādes: pirmajā stāvā četru mākslinieču – Birutas Jansones, Antras Galzones, Gitas Sirmās un Lailas Stradas – kopizstādi «Laika dārzs» un 2. stāvā tekstilmākslinieces Anitas Celmas personālizstādi «Atgriešanās».

Pirms pieciem gadiem dibinātais senioru deju kolektīvs «Gauja FIX» savu jubileju svinēs dejojot.

DZINTARS GEIDE, šad un tad būdams Valmierā, ieminējās par nodomu atkal doties ekspedīcijā uz Āfriku.

Sestdien, 23. martā, Mazsalacā notika Valmieras novada vokālo ansambļu skate, ko organizēja Valmieras Kultūras centrs.

Marta vidū pie Valmieras novada brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem pieredzes braucienā viesojās Kurzemes kolēģi no Tukuma novada, lai lietišķās sarunās gūtu ieskatu mūsu brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbībā.

Fragmenti no JAUTRĪTES PUTNIŅAS memuāriem «Saules mūzika»

Jaunie skolotāji ikvienā izglītības iestādē ir gaidīti atplestām rokām. Divtik, ja tie ir pašas skolas absolventi, bet iedomājieties, kas tā par veiksmi, ja viņi ir uzreiz vairāki!

Viens no faktoriem, ar ko izceļas Jāņa Daliņa stadions, ir tā atrašanās vieta. Reti kur stadions ir nomaļus no pilsētas augstceltnēm, automašīnu radītiem sastrēgumiem un apmeklētājiem ļauj sajust brango priežu spēku un līkumotās Gaujas tuvumu. 2021. gada augustā tika pabeigta Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcija, iegūstot mūsdienīgu vieglatlētikas bāzi. Par stadiona ikdienu, profesionālu sportistu un valmieriešu iespējām to izmantot saruna ar Jāņa Daliņa stadiona vadītāju MEGIJU STALBERGU.

Viens otrs kora «Imanta» dziedātājs, uzzinājis, ka būt mūsu avīzes viesim esmu aicinājusi diriģenti Mariku Rolmani, apšaubīja, vai tas esot īstais formāts, jo drīzāk gan vajadzējis rakstīt par viņu grāmatu.

Lai nu ko, bet par romānu «Valmieras puikas» (1936) būs vismaz dzirdējis katrs puslīdz izglītojies cilvēks, bet filmu «Ceplis», kas tapusi pēc tāda paša nosaukuma romāna (1928), noteikti būs redzējis ikviens mūsu avīzes lasītājs. 

Rūjienā ir skaistas, darbīgas un sīkstas sievietes. Šodien, 8. martā, to var uzsvērt gan kā secinājumu, gan lai izteiktu atzinību, mīlestību un apbrīnu.