Medības – tā ir būšana dabā
Sabiedrības izpratne par to, kas ir medniecība un ar ko nodarbojas mednieki, ir ļoti aptuvena un pat tendencioza.
Sabiedrības izpratne par to, kas ir medniecība un ar ko nodarbojas mednieki, ir ļoti aptuvena un pat tendencioza.
Tuvojas Ziemassvētki un tātad arī dāvanu gādāšanas laiks. Rūjieniešiem nekur pa pasauli nekas nav jāmeklē, jo dabiska pārtika, ar mīlestību izgatavoti rokdarbi, kvalitatīvas rotaslietas un daudz kas cits ir pārsteidzoši lielā izvēlē mājražotāju veikaliņā SIA «Atspole» ēkā Skolas ielā.
Tas, kas šobrīd notiek mums netālajā Ukrainā un citur pasaulē, vienlaikus ir it kā atmodinājis arī mūsu valsts pagātnes šausmīgos kara rēgus, kurus domājām sen apraktus esam.
Filozofiskā mierā no debesīm bira dūšīgas pārslas. Pirmais bagātīgi uzsnigušais sniegs, gribi negribi, palēnina steidzīgos, un sestdien Valmieras piesnigušajās ietvēs dažviet pa iemītām, šaurām taciņām cilvēki pārvietojās zosu gājienā.
Šajā sarunā nekas nav izdomāts. Neviens vārds tajā nav pielikts klāt vai apmainīts pret citu, vien dažas atbildes nedaudz saīsinātas.
Uz filmu «Mans tētis – Intars Busulis», ko Valmieras kinoteātrī rādīja 10. novembrī, turklāt vairākos seansos, gāju, neko īpašu no tās negaidīdama.
Horeogrāfe, deju kolektīvu vadītāja, Deju svētku virsvadītāja IEVA ADĀVIČA ir kultūras cilvēks ar dzimto Liepāju sirdī un neizmērojamu dejas mīlestību mūža garumā.
31. oktobrī Vācijā, Rēdas-Vīdenbrikas rātsnamā, notika Giterslo apgabala Ugunsdzēsēju asociācijas tradicionālie rudens svētki, taču šoreiz tie bija īpaši, jo asociācijai bija apritējusi 50. gadskārta.
Jo vecāka kļuva, jo biežāk mamma atcerējās savu mīļo brālīti Osvaldu.
13. gadu pēc kārtas Valmieras novada Tūrisma pārvalde rīko īpašu akciju, kurā mudina iedzīvotājus apmeklēt dažādas novada mazāk zināmas vietas ar garantiju, ka ieguvējs būs ikviens, bet daži – jo īpaši. Lai interesantāk.
Visā lielajā Valmieras novadā, un kas zina, varbūt pat vēl plašākā apkārtnē, ir tikai nedaudzas apdzīvotas vietas, kurās saglabājusies sensenā Mārtiņdienas tradīcija, piemēram, Skaņkalnē, Ramatā, Rūjienā, Ķoņos u.c.
Pa stiklotajām frizētavas durvīm ienāca mundra sieviete ap gadiem septiņdesmit un, nolikusi pie kājām palielu iepirkumu somu, apsēdās turpat uz krēsla, kas vistuvāk durvīm.
ILZE LIPPE ir īsta Rūjienas meitene no matu galiem līdz papēžiem. Rūjienā dzimusi, pabeigusi Rūjienas vidusskolu un pēc Latvijas universitātē iegūtās izglītības pedagoģijā atgriezusies Rūjienā.
Augusts. Vasara pilnbriedā – viss aizvien vēl bagātīgi zaļš un ziedošs, ir pietiekami silts, lai cilvēks nepamanītu dienas sarukšanu, saulei sīksoļos pa minūtei pamazām aizejot uz rudens pusi. Cilvēks bauda sava darba pirmos augļus no tīrumiem un dārziem un, kamēr vasara to ļauj, dabas pārpilnībā zem klajām debesīm var svinēt arī svētkus.
Nedēļas amplitūdā ar veseliem četriem notikumiem ir akcentēta pirmā latviešu izcelsmes mākslas akadēmiķa, pirmā nozīmīgākā portretista Jāņa Staņislava Rozes (1823-1897) 200 gadu jubileja.
Cik cilvēku bēdātos, ja rīt pēkšņi tevis vairs nebūtu? Kam tava dzīve šķiet vērtīga?
Nupat Lodes kultūras nams nosvinēja savu 35. jubileju. Sirsnīgi – ar tuviem un tāliem viesiem, ar pašu sarūpētu koncertu, ko kuplināja Lodes vīru un sieviešu ansamblis, ar svētku lielo kūku, ar ziedu klēpjiem kultūras nama vadītājai Kaijai Laurei un pašdarbniekiem, ar labiem vārdiem un, kā tas pieklājas, nobeigumā – balli.
Pēdējo piecu gadu laikā otro reizi notiek apņēmības pilna rosīšanās ap veco «Sēnīti».
Sestdien, 7. oktobrī, Valmierā laikmetīgās mākslas telpā «Kurtuve» atklāja Laikmetīgās mākslas centra un Valmieras pašvaldības organizēto izstādi «Pretrunu pilns zīmējums ar gaišredzības iezīmēm», kas veltīta Mārim Bišofam un kur apskatāmi viņa oriģināldarbi, bet izstāde ir izgājusi arī tālu ārpus «Kurtuves» sienām – pavisam 11 dažādās vietās pilsētā – uz ēku sienām, parkos, reklāmas stendos u.c.
Rūjienas vidusskolas skolotāja ALDA ALKSNE izglītības darbā nostrādājusi jau 33 gadus. Tas nav maz, ņemot vērā dinamisko skolas vidi un nemitīgās pārmaiņas izglītības sistēmā, ko laiku pa laikam sašūpo nestabilā ekonomiskā situācija valstī. Skolotāji šūpojas vienā laivā ar pārējiem, tomēr, lai kādi būtu laiki, sabiedrība no pedagogiem vienmēr gaidījusi un prasījusi vairāk nekā no citiem.