Rencēnos tiekas kapelu muzikanti
Laikā, kad modernais laikmets ar tehnoloģiju brīnumiem paņem gandrīz visu cilvēka uzmanību un uztur tādu dzīves tempu, kas neļauj apstāties un rautin rauj uz priekšu, ir vēl tomēr pasaulē lietas, kas atveldzē sirdi.
Laikā, kad modernais laikmets ar tehnoloģiju brīnumiem paņem gandrīz visu cilvēka uzmanību un uztur tādu dzīves tempu, kas neļauj apstāties un rautin rauj uz priekšu, ir vēl tomēr pasaulē lietas, kas atveldzē sirdi.
Kocēnos raža nenāk viegli
Kocēniem bija iegadījusies tāda likteņa loze, ka kolhozam bija Ļeņina vārds, tālab kolhozs ar tik lielu nosaukumu, saprotams, ne tikai nedrīkstēja citiem palikt iepakaļus nevienā jomā, bet vajadzēja būt priekšgalā.
Pilnā sparā jau notiek gatavošanās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas paredzēti nākamā gada vasarā. Mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem sākušies konkursi un skates.
Spītējot gada tumšākajam laikam, Naukšēnu kultūras namā svētdien, 1. decembrī, bija uzburta Atvasaras noskaņa un varēja sastapt Vēl ziedam sidrabot sākušas Liepas, kuru vainagos kā Rasa mirdzēja Dzintares lāses. Tur bija tik jautra Dzīga, ka tā vien skaties, vai paspēsi tikt līdzi Marei, lai ar Švunku padotu Reveransu cēlajam Zelta rudenim.
No zvērināta kalnos kāpēja un dažādu fiziski ekstrēmu grūtību meklētāja dzirdēju stāstu par to, kā reiz ceļojumā, kurā nebija paredzēts iekarot augstas virsotnes, vienam pašam atrodoties mazapdzīvotā pasaules malā nelielu kalnu grēdu pakājē, izmantojot izdevību, devies pastaigāt pa kalnu taciņām ar vieglu mugursomu plecos.
Skaņkalnei trīs izdevumi
Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. To var secināt arī par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem mūsdienās, kuru idejiskie priekšteči, kā izskatās, ir agrākie kolhozu, izpildkomiteju, pagasta padomju u.tml. izdevumi.
Fragmenti no Jautrītes Putniņas memuāriem «Saules mūzika».
Sirēnu tā, ka šermuļi skrien pār kauliem un asinis stingst, man nācies dzirdēt dažas reizes mūžā – ugunsgrēka izziņošanā, kā mācību trauksmi un arī kā savdabīgu efektu aizsaulē aizgājušā godināšanai bēru ceremonijas laikā, kad no briesmīgās gaudošanas plašā apkārtnē saausījās, iespējams, ne tikai dzīvie.
Ir diezgan grūti aptvert Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhīva apjomu, kur glabājas mūsu valsts drukātie dārgumi.
Abu roku un kāju pirkstu nepietiks, lai uzskaitītu, kas mums savas atjaunotās valsts trīs gadu desmitos ir nogājis greizi.
Nupat aizvadīti Lāčplēša dienai veltītie pasākumi.
EDUARDS DIMITRIS, Rūjienā saukts vienkārši par Eidi, jauno, 2025. gadu sagaidīs, jau pirmajā gada dienā būdams jubilārs. Dzimšanas dienas tortei būtu jābūt pietiekami lielai, lai tajā varētu iedegt 86 svecītes.
Kurš Rūjienas ielās satiek skolotāju AINU EGLĪTI, tas noskatās, kā viņas staltā stāja un taisnā mugura apliecina piederību Ainas darba mūža galvenajiem pīlāriem – sportam un sporta dejām.
Vakar, 12. novembrī, apritēja 25 gadi, kopš Arnolds Lāmanis, septiņus gadus pēc sava tēva Ernesta īpašuma atgūšanas, 1999. gadā, šādā pašā rudens dienā Ķoņu dzirnavas pārdeva Ilgonim Čākuram ar nosacījumu, ka jāsaglabā tajā esošās vēsturiskās vērtības. Tas nu tiešām ir izpildīts godam.
26. oktobrī 13. reizi notika Latvijas Piļu un muižu asociācijas organizētā «Leģendu nakts». Ar daudzveidīgu programmu – koncertiem, izstādēm, ekskursijām, spēlēm, vēstuļu darbnīcām u.c. – tajā piedalījās 60 muižas visā Latvijā.
Laiks, kad pirmo reizi uzdzirdējām tik savādu un līdz tam nebijušu vajadzību kā datu aizsardzība un sākām apzināties, cik vērti ir mūsu personiskie dati, pagājuši pārdesmit gadu.
Līdztekus Valmieras novada un Gīterslo apgabala 30 gadu ilgajai sadarbībai, kas līdz šim notikusi sociālajā, veselības aprūpes, izglītības, kultūras, mākslas, ugunsdzēsības u.c. jomās, kļūstot par vienu no pozitīvākajiem piemēriem Latvijā divu valstu rajonu sadarbībā, klusi, lietišķi, bet sirsnīgi un nepārtraukti ir noritējusi vēl kāda sadarbība, kurai līdzīgas, ļoti ticams, Latvijā nav.
Pašā Valmieras centrā, Garā ielā 10, ir mīlīga izmēra sarkanu ķieģeļu ēka, kas savā mūžā ir devusi pajumti dažādiem rosīgiem ļaudīm un nupat atkal restartējusies jaunai kārtībai.
Latvija ir valsts, kurā sieviešu skaits valsts aizsardzībā ir nozīmīgi liels un attiecībā uz sieviešu īpatsvaru ierindo mūs NATO dalībvalstu saraksta augšgalā. Kaut gan Latvijā nav obligātā militārā dienesta, sievietes brīvprātīgi iestājas gan armijā, gan citās aizsardzības struktūrās.
Rūjienas Sporta skola darbojas jau 23. gadu.