Šogad jau 29. reizi Dikļos norisinājās Spēlmaņu svētki, 8. un 9. augustā pulcinot desmit amatierteātru kolektīvus no četriem novadiem – Valmieras, Siguldas, Cēsu un Valkas – un kopumā vairāk nekā trīs simtus skatītāju.
Cilvēces vēsturē ir daudz šausminošu notikumu, kurus pieminam ar nožēlu, kaunu, līdzcietību un skaidru apņemšanos nekad nepieļaut to atkārtošanos.
Kopš laikiem, kad māsas Anna un Elīna Berklāvas bija Rūjienas mūzikas skolas gods un cerība un vietējā avīzē skola lepojās ar māsu panākumiem dažāda mēroga konkursos, paskrējis kāds laiciņš.
Mazpilsētas veikala durvis siltajā vasarā bija plaši atvērtas. Diena gāja uz beigām, bet pircēji ik pa brītiņam bija redzami šaurajās ejās starp plauktiem, un dažbrīd pie kases pat izveidojās neliela rinda.
Rūjienas pilsētas svētki izskanējuši, atstājot labu pēcgaršu, ko visiem, kas svētkos piedalījās, gribas izgaršot vēl un vēlreiz, labākos notikumus pārcilājot atmiņās un ar patikšanu caurskatot svētku fotogrāfijas.
31. jūlijā Rūjienā bijušās dzelzceļa stacijas perons bija ļaužu pilns kā sendienās.
Valmieras pilsētas svētku raibo, dažādām aktivitātēm pārbagāto programmu 27. jūlijā noslēdza internacionāls koru koncerts Sv. Sīmaņa baznīcā.
Atklāšanu piedzīvojusi 12. jūnijā, bet skatāma vēl līdz 24. augustam ir izstāde «Pļava» Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā.
«Tie nav viesi parastajā izpratnē, viņi ir savējie,» par vācu draugu ciemošanos svētdien, 27. jūlijā, Naukšēnos saka Naukšēnu apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Zuments.
Neesmu neiejūtīgs cilvēks, bet, izdzirdot telefonā raudulīgu sievietes balsi, kas krievu valodā teica, lai es neuztraucoties, ka viņa esot izraisījusi avāriju un nokļuvusi slimnīcā, es nenoturējos un iesmējos.
Ar vasaru šogad kā ar bitēm neko daudz nevar zināt, bet meteorologi 19. jūlijā dabas katastrofu nesolīja.
18. jūlijā Rūjienā, Rīgas ielā 8, ar viktorīnas «Satiec savu kaimiņu» piekto kārtu turpinājās jau pagājušajā vasarā aizsāktais erudīcijas pasākumu cikls, ko rīko biedrība «Kultūraugs» sadarbībā ar Rūjienas Kultūras centru.
Skatoties televīzijā Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku kopkora lielo un skaisto noslēguma koncertu, daudzos jo daudzos tuvplānos gribi negribi bija jāskatās dziedātājiem mutē.
Sensācija par melnādaino interneta slavenību, kurš tieši pirms nedēļas kā zvaigzne nokrita Rīgā uz Brīvības pieminekļa, mediju ziņu listēs jau nobīdīta lejā.
Reiz saulainā pēcpusdienā, ejot pa celiņu gar kādu Valmieras daudzdzīvokļu māju, satiku Rudīti.
Valmieras novada brīvprātīgo ugunsdzēsēju ikgadējās sacensības šogad norisinājās Bērzainē. Uz startu ieradās 10 komandas, bet sacensības bija nedaudz neparastas ar to, ka to gaitā radās vēl viena komanda. Paralēli notika arī Kocēnu apvienības sporta spēles.
Kurš gan to nezina, ka vislabākā svētku svinēšana izdodas tad, ja pirms tam ir kārtīgi pastrādāts.
Vai krēsls, uz kura šobrīd tu sēdi, ir ērts un skaists? Kāds taču to reiz ir iecerējis, līdz tas ieguva pašreizējo izskatu. Apavi, kas tev kājās, brilles uz deguna, apģērbs… visur skatiena attālumā un tālu aiz tā ir kāda radītas lietas ar viņa izpratni par to, kas ir noderīgs un skaists. Tomēr pašas skaistākās, vērtīgākās un mīļākās lietas parasti ir roku darinājumi, jo tiem visvairāk līdzi ir meistara radošais nodoms un pat daļiņa sirds.
Aizvadītajā nedēļā, no 26. līdz 29. jūnijam, Rīgā, kā arī Siguldas novadā un Daugavpilī krāšņi izskanēja starptautiskais folkloras festivāls «Baltica».
Ceturtdiena, 3. jūlijs. Pusastoņi no rīta, bet gaiss jau krietni iesilis. Pie Valmieras 5. vidusskolas pulcējas bērni un viņu vecāki.