Pagājušajā nedēļā samērā plaši tika apspriesta uzreiz vairāku dažādu partiju visai redzamu pārstāvju ierosinātā ideja, ka proeiropeiskajiem politiskajiem spēkiem nākamajās Saeimas vēlēšanās būtu vēlams startēt vienotā sarakstā.
Nupat vairāki redzami politiskās partijas «Saskaņa» pārstāvji paziņoja, ka vairs nav spēkā šīs partijas sadarbības līgums ar Krievijas varas partiju «Vienotā Krievija», kuru oficiāli pārstāv arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. 2009. gadā noslēgtais sadarbības līgums ar «Vienoto Krieviju» līdz šim ir bijis viens no galvenajiem oficiālajiem iemesliem, kura dēļ tā dēvētās latviskās partijas ir vairāk vai mazāk kategoriski, taču noraidījušas iespēju, ka «Saskaņa» varētu tikt oficiāli iekļauta valdošās koalīcijas rindās.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Rīgā notika ikgadējais starptautiskais forums Rīgas konference, kura galvenā tēma ir ārpolitikas un drošības jautājumi. Konference ir gana autoritatīvs pasākums, pie kam ar labu tendenci gadu no gada «pieņemties svarā», un laba iespēja Latvijai starptautiskā līmenī atgādināt par sevi un savām bažām un problēmām.
Šā gada 1. oktobrī Spānijas autonomajā provincē Katalonijā bija paredzēts referendums par iespējamo šīs Spānijas pašas bagātākās provinces neatkarības pasludināšanu. Tieši bija paredzēts, jo izrādās, ka sevi par demokrātijas un visu iespējamo tiesību bastionu dēvējošajā Eiropas Savienībā (ES) nevienu neinteresē fakts, ka Spānijas varas iestādes bez lielām ceremonijām arestē autonomijas līderus, konfiscē referenduma biļetenus, slēdz vēlēšanu iecirkņus, bloķē katalāņu interneta vietnes, draud ar bruņoto spēku ievešanu provincē un īsteno vēl virkni citu līdzīgu pasākumu.
Viens no pēdējā laika posma aktuālākajiem jautājumiem Latvijas iekšpolitiskajā telpā ir saistīts ar telekomunikācijām — Zviedrijas uzņēmuma Telia vēlmi apvienot vienā kompānijā tādus uzņēmumus kā LMT un Lattelecom, kuru abu līdzīpašniece ir Telia. Lieki piebilst, ka aizjūtas akcionāri tieši sev atvēl galveno lomu (un arī īpašuma tiesības) iespējamajā apvienotajā kompānijā.
Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis vakar iesniedza Saeimā likumprojektu ar nosaukumu «Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem». Likumprojekts paredz pārtraukt piešķirt nepilsoņa statusu pēc 2018. gada 1. jūnija dzimušiem nepilsoņu bērniem un atzīt viņus par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nepaziņo par citas valsts piešķiršanu jaundzimušajam.
Latvijā jau faktiski kopš neatkarības atjaunošanas darbojas tāda organizācija kā Ārvalstu investoru padome. Kā jau noprotams no nosaukuma, organizācija pārstāv Latvijā strādājošo ārvalstu uzņēmēju intereses, pie kam de facto pārstāvētas tiek tikai rietumvalstu uzņēmēju intereses. Bijušās PSRS valstis ar Krieviju priekšgalā, kā arī Ķīnas uzņēmēji ar savām interesēm kaut kā veikli ir atstāti «aiz iekavām».
Iepriekšējās nedēļas nogalē tika oficiāli nodibināta politiskā partija Kustība Par, kuras kodolu veido galvenokārt no «Vienotības» aizgājušie tā dēvētā liberālā (lai nebūtu jāsaka — ultraliberālā) spārna pārstāvji un pārstāves.
Nu jau pāris nedēļas no plašsaziņas līdzekļiem nepazūd ziņas par Vācijas lielveikalu tīkla Lidl iespējamo ienākšanu Latvijā. Lai arī oficiāli nav zināms, nedz kad tas varētu notikt, nedz arī cik veikalu Lidl varētu atvērt Latvijā, ziņas šķiet ticamas, vēl jo vairāk tādēļ, ka desmitgadi iepriekš Lidl jau zondēja Latvijas tirgu, tomēr tad sākās ekonomiskā krīze, un arī Lidl interese par Latviju pazuda.
Nu jau vairākas dienas vismaz Latvijas interneta vidē tiek aktīvi apspriests jautājums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Latvijā lielākā sludinājumu portāla ss.lv īpašnieku konfliktu, pie tam interneta lietotāju un, domājams, arī sabiedrības nomācošs vairākums pavisam noteikti neatrodas VID pusē.
Latvijas kaimiņvalstī Igaunijā nupat viesojās ASV viceprezidents Maikls Penss, kurš tikās ar visu trīs Baltijas valstu līderiem. Tikšanās noritēja prognozējamā gaisotnē, un baltieši no ASV viceprezidenta dzirdēja tieši to, ko cerēja dzirdēt — par ASV atbalstu Baltijas valstu neatkarībai, gatavību pildīt sabiedroto pienākumus utt.
Turpmākais stāsts noklausīts no autora jaunības dienu drauga, kuram darba darīšanās bieži nākas ceļot, tostarp arī uz Krieviju, ieskaitot arī šīs valsts aiz Urālu kalniem esošās lielpilsētas.
Krievijas parlamenta apakšpalātā — Valsts domē — intensīvi tiek apspriesti grozījumi likumdošanā, kas attiecas uz šīs valsts pilsonību, un šīs izmaiņas var ietekmēt arī situāciju Latvijā.
Pēdējo mēnešu laikā aizvien acīm redzamāks kļūst fakts, ka 2014. gadā notikusī varas maiņa Ukrainā nav novedusi pie gaidītajām pārmaiņām šīs valsts iedzīvotāju dzīvē, tamdēļ emigrācija no Ukrainas ir pieņēmusi masveidīgus apmērus, pie tam darba meklējumus kā uz Eiropas valstīm, tā Krieviju dodas arī ļoti daudz kvalificētu speciālistu.
Pēdējo dienu laikā uzmanības centrā nonākušas spekulācijas par to, ka vienu no Latvijas varas partijām — «Vienotību» — pirms nākamā gada nogalē gaidāmajām Saeimas vēlēšanām varētu pamest vairāki redzami šīs partijas tā dēvētā liberālā spārna pārstāvji.
Viena no pēdējā laika aktualitātēm ir tā dēvētās oligarhu sarunas, kuru atšifrējumu publicēja izdevums «Ir». Šajās 2011. gadā notikušajās sarunās trīs vīri, zināmi arī kā «trīs A», un vēl daži sabiedriski aktīvi pilsoņi aktīvi nodarbojas ar ietekmes un valsts dalīšanu. Sarunām ir vienlaikus vairāki aspekti, uz kuriem nepieciešama arī atbilstoša reakcija, pie tam visi šie aspekti ir jāskata kā vienots veselums.
Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis savā runā par godu Saeimas pavasara sesijas noslēgumam kārtējo reizi aktualizēja jautājumu par visas tautas vēlēta prezidenta institūtu mūsu valstī. Vējonis aicināja līdz 2019. gadam paplašināt prezidenta pilnvaras un izšķirties par valsts vadītāja ievēlēšanu tiešās vēlēšanās.
Pirms trim gadu desmitiem tolaik neticamu popularitāti piedzīvojušie «Čikāgas piecīši» dziedāja aizkustinošu dziesmiņu par Ameriku, kur «Jāņu naktī nevar skaļi līgot, jo koijoti tad tevi pārlīgos». Pirms dažām dienām šo rindu autors, sazinoties ar savu Īrijā mītošo draugu, uzdeva viņam pie mums tik tradicionālo jautājumu par jāņošanas plāniem.
Raugoties uz Latvijas politiķiem, regulāri rodas aizdomas, ka krietna daļa tā dēvētās politiskās elites joprojām turpina svārstīties starp Rietumiem un Austrumiem, lai arī daļēji nepieciešamības spiesta, pie tam atklāti atzīt šādu svārstīšanos ir gatavs tikai retais.
14. jūnijs Latvijā ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena — šajā datumā 1941. gadā PSRS varas iestādes no Latvijas izsūtīja ap 15 tūkstošiem cilvēku, kas tika uzskatīti par nelojāliem vai kā citādi nepatika režīmam. Šis datums Latvijā, protams, nav aizmirsts — mēs pieminam un atceramies. Cits jautājums tikmēr ir — vai arī saprotam?