Nesen par savu esamību atgādināja Jaunā konservatīvā partija (JKP), viena no kuras «sejām» Juris Jurašs publiskoja videoklipu ar apgalvojumiem, ka divi no Nacionālās apvienības (NA) redzamiem politiķiem, Raivis Dzintars un Imants Parādnieks, it kā saņēmuši no «maksātnespējas administratoru mafijas» iespaidīgas naudas summas — attiecīgi vairāk par simt tūkstošiem un pusmiljonu eiro.
Nesen Eiropas banku federācija publiskoja kādu visai interesantu pētījumu, kura ietvaros analizēta mājokļu vērtības un ar mājokļiem saistītu dažādu finanšu operāciju daļa Eiropas valstu IKP.
Maija beigās Rīgā tika nogalināts viens no valsts ietekmīgākajiem maksātnespējas administratoriem Mārtiņš Bunkus, kura slepkavība daudziem atsauca atmiņā bēdīgi slaveno pagājušā gadsimta pēdējo desmitgadi, kad attiecību skaidrošana ar dažādu ieroču palīdzību bija plaši izplatīta parādība.
Nesen bez īpašas pompozitātes tika atzīmēta komunistiskās ideoloģijas pamatlicēja Kārļa Marksa 200. dzimšanas diena. Latvijā tā būtu tikusi pieminēta tikai kā vēstures fakts, ja vien daži politiķi nepaustu savu neapmierinātību par to, ka Marksam veltītajos piemiņas pasākumos piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.
Saeimas Nacionālās Drošības komisija (NDK) nupat nāca klajā ar likumdošanas iniciatīvu, atbilstoši kurai tiek prasīts, lai Latvijas televīziju piedāvāto kanālu pamatpaketēs vismaz 90% kanālu būtu Eiropas Savienības (ES) oficiālajās valodās.
Latvijā turpina virmot kaislības, saistītas ar depozītu sistēmas iespējamo ieviešanu. Lai arī domstarpības kā parasti grozās ap naudu, ar bankām depozītu sistēmai nav nekāda sakara — runa šajā gadījumā ir par iepakojumiem, bet, ja vēl vienkāršāk, tad galvenokārt par tukšajām pudelēm un arī skārda bundžām.
Savulaik, un tas nemaz nebija tik sen, pastāvēja tāda impērija kā PSRS, kuras viena no raksturīgākajām iezīmēm bija vēlme regulēt un kontrolēt pilnīgi visu, līdz kam vien šī impērija spēja aizsniegties. Centieni regulēt visu iespējamo beigās kļuva par vienu no būtiskiem PSRS sabrukuma cēloņiem.
Samērā plašu rezonansi Latvijā izraisījusi oficiāli neatzītas organizācijas, tā dēvētā Nepilsoņu kongresa, vadītāja Aleksandra Gapoņenko aizturēšana. Drošības policija Gapoņenko aizturēja jau aprīļa sākumā par iespējamām pret Latvijas valsti vērstām darbībām. Kā tieši šīs darbības izpaužas, paskaidrots netiek, tomēr ir maz šaubu, ka šajā gadījumā iemeslu aizturēšanai netrūkst.
Latvijā jau par tradīciju ir kļuvusi situācija, kad kārtējo vēlēšanu priekšvakarā nākas secināt — pie varas esošie politiķi tā arī nav izpildījuši lielāko daļu savu solījumu, kādi doti pirms iepriekšējām vēlēšanām. Nav nekādu šaubu, ka tieši tāds pats scenārijs atkārtosies arī šogad, jo neīstenoto solījumu apjoms ir sasniedzis krietnu vagonu un vēl dažus mazus ratiņus piedevām.
Turpinās skandāls ap kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimšēviča atrašanos šajā amatā. Vēl marta otrajā pusē viņa advokāti vērsās ar prasību Eiropas Savienības (ES) Tiesā par nelikumīgu amata pilnvaru ierobežošanu, bet nupat savus pārmetumus Latvijai par šo jautājumu izteica arī Eiropas Centrālā banka (ECB), kuras Padomes loceklis ir Rimšēvičs.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludināja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Likumu grozījumus, kas paredz ar 2019./2020. mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā, Saeima pēdējā lasījumā pieņēma 22. martā.
Šīs nedēļas viens no svarīgākajiem notikumiem pasaulē bija vairāk par simt Krievijas diplomātu izraidīšana no virknes rietumvalstu, ieskaitot arī Latviju. Diplomāti tika izraidīti, solidarizējoties ar Lielbritāniju, kura apsūdz Krieviju, ka tā, «ļoti ticams», organizējusi Lielbritānijā dzīvojošā bijušā Krievijas spiega Sergeja Skripaļa noindēšanas mēģinājumu.
Tuvojoties 16. martam — neoficiālajai latviešu karavīru atceres dienai, kļuva zināms, ka valdošās koalīcijas partijas principā paudušās atbalstu iecerei noteikt par oficiālu svētku dienu 11. novembri jeb Lāčplēša dienu, kas tāpat ir diena, kad tiek godināti latviešu karavīri. Par to, vai 16. martam piešķirt vismaz atceres dienas statusu, politiķi savukārt vēl tikai solās runāt.
Vienlaikus ar pilnā spara ritošo banku un baņķieru skandālu Latvijā turpinās arī ikdienišķie politiskie procesi, partijām turpinot gatavošanos rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.
Latviju turpina tricināt divi ar finanšu sektoru saistīti skandāli — aizdomas par Latvijas Bankas ilggadējā prezidenta Ilmāra Rimšēviča korupciju un ABLV Bankas nu jau pašlikvidācijas process. Saistībā ar abiem šiem gadījumiem gana populāras ir kļuvušas arī pat vairākas sazvērestību teorijas, kuras joprojām negrasās pazust no dienas kārtības.
Latvijā uzmanības centrā pēdējās dienās atrodas divi ja arī ne finanšu sistēmu tricinoši, tad to ietekmējoši skandāli — ASV varas iestāžu ABLV Bank izvirzītās apsūdzības naudas atmazgāšanā, kā arī Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nonākšana aizdomās turētā statusā par kukuļa izspiešanu.
Pēdējās dienās plašu sabiedrības uzmanību izraisījis fakts, ka Saeimā ir rosināti grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas paredz liegt Latvijā piešķirt braukšanas maksas atvieglojumus trešo valstu pilsoņiem.
Plašu rezonansi izraisījusi tiesāšanās par pirms diviem gadiem pieņemto valdības lēmumu, ar kuru barikāžu laikā bojāgājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērniem Annai un Andrim tika liegts saglabāt Latvijas un Krievijas dubultpilsoņu statusu. Šobrīd šis lēmums, visticamāk, jau ir pārskatīts (par to vienojušies valdību veidojošo politisko partiju pārstāvji), tomēr tas ir izņēmums, kas nekādi neatrisina Latvijas un Krievijas dubultpilsonības problēmu.
Ar skandālu Saeimā un būtībā bez jebkādām sekām figurantiem noslēdzās tā dēvētās «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbība. Lai arī jau sākotnēji šķita ļoti ticams, ka minētā izmeklēšana ir vairāk izrāde nekā reāls mēģinājums tiešām izdarīt kādus tālejošus secinājumus, tik bēdīgs fināls nevar neatstāt zināmu rūgtumu.
Nupat Amerikas Savienoto Valstu socioloģiskā kompānija Gallup publiskoja ikgadējās aptaujas par to, kāda ir pārējās pasaules iedzīvotāju attieksme pret ASV īstenoto starptautisko politiku, sākotnējos rezultātus. Neoficiāli šis pētījums vienmēr ir ticis uztverts kā pārējās pasaules attieksme pret ASV globālo līderību.