Andis Sedlenieks

Andis Sedlenieks

Labāk septiņreiz nomērīt

7.Septembris, 2016
Viedokļi
Laikrakstā

Nesen kļuva zināms, ka no 23 patvēruma statusu ieguvušajiem bēgļiem, kurus Latvija uzņēma Eiropas Savienības (ES) bēgļu pārvietošanas programmas ietvaros, 21 cilvēks jau pametis Latviju, lai dodos uz labklājīgākām savienības valstīm, visticamāk, uz Vāciju. Vienlaikus plāna īstenošanā iesaistītās iestādes par bēgļu aizbraukšanu sakās neesot informētas un turpina maksāt viņiem pabalstus.

Transatlantiskā līguma lamatas

31.Augusts, 2016
Viedokļi
Laikrakstā

Pēdējo dienu laikā uzreiz vairākas ietekmīgas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu amatpersonas, tostarp Francijas premjerministrs Manuels Valss un Vācijas ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriels, nāca klajā ar paziņojumiem, ka ES un ASV sarunas par Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) līgumu ir cietušas neveiksmi.

Ulmaņlaiki, kuri neatgriezās

24.Augusts, 2016
Viedokļi
Laikrakstā

Šajās dienas tiek atzīmēta Latvijas reālās neatkarības atjaunošanas 25. gadskārta. Jāatgādina, ka lēmums par neatkarības pasludināšanu tika pieņemts 1991. gada 21. augustā, kad Maskavā notika tā dēvētais augusta pučs, un gadījumā, ja tas izrādītos veiksmīgs, Latvijas un pārējo Baltijas valstu neatkarības centieni, visticamāk, tiktu noslīcināti asinīs, pie tam vārda tiešā, nevis pārnestā nozīmē. Tomēr zvaigžņu stāvoklis un situācija Krievijā izrādījās mums labvēlīga, tamdēļ kārotā neatkarība tika izcīnīta.

Ekonomiskās un politiskās intereses

17.Augusts, 2016
Viedokļi
Laikrakstā

Nupat par sava veida politisko skandālu kļuva ārlietu ministra Edgara Rinkeviča («Vienotība») paziņojums, ka viņa vadītā ministrija, protams, atbalsta praktisko jautājumu kārtošanu ar Krievijas pārstāvjiem, taču amatpersonām jāievēro valdības noteiktā kārtība, kādā notiek valsts amatpersonu tikšanās, līdz ar to ministrija gaida detalizētu informāciju par to, kas pārrunāts starp trīs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministriem un Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču.

Trampisma ēna pār Latviju

10.Augusts, 2016
Viedokļi
Laikrakstā

Arī Latvijā lielu ažiotāžu ir izraisījušas šā gada 8. novembrī gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas, kuru finālā (izsakoties pašlaik notiekošo olimpisko spēļu terminoloģijā) ir iekļuvuši republikānis Donalds Tramps un demokrāte Hilarija Klintone.

Apburtais loks un Eiropas naudas

3.Augusts, 2016
Viedokļi
Laikrakstā

Pagājušajā nedēļā Rīgā notikušās konferences Latvieši pasaulē — piederīgi Latvijai. 2016 laikā izskanēja virkne interesantu un pārdomas raisošu faktu, tostarp arī Latvijas Universitātes pētnieku secinātais, ka gandrīz divas trešdaļas (62,7%) no valsts aizbraukušo tautiešu nevēlas atgriezties dzimtenē, jo ir vīlušies Latvijas valstī kā tādā.

Iespēja atrisināt savas problēmas

27.Jūlijs, 2016
Viedokļi
Laikrakstā

Pēdējās nedēļās Eiropas lielvalsti Vāciju un ne tikai Vāciju ir  satricinājusi terora aktu sērija. Visus šos terora aktus vieno fakts, ka to īstenotāji ir bēgļi vai ieceļotāji no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem, vai arī ieceļotāju pēcteči, t.i., otrās vai vēlāku paaudžu imigranti. It īpaši Vācijas varas iestādes gan cenšas pārliecināt iedzīvotājus, ka runa ir tikai par atsevišķiem garīgi nelīdzsvarotiem cilvēkiem, tomēr pilsoņi šiem apgalvojumiem sazin cik netic.

It kā demokrātijas uzvara

20.Jūlijs, 2016
Viedokļi
Laikrakstā

Iepriekšējās nedēļas nogalē tādā valstī kā Turcija notika valsts apvērsuma mēģinājums. Daļa armijas mēģināja gāzt valsts visai ekscentrisko un autoritāro prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu un atstādināt no varas viņa vadīto politiskā islāma partiju, kas gan oficiāli nez kādēļ saucas par Taisnīguma un attīstības partiju.

Teorētiski iespējamie draudi

13.Jūlijs, 2016
Viedokļi
Laikrakstā

Iepriekšējās nedēļas nogalē Polijas galvaspilsētā Varšavā notika Ziemeļatlantijas alianses jeb NATO samits, kura gaitā tika apstiprināta virkne iepriekš panāktu vienošanos, tostarp par četru starptautisku NATO bataljonu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā, kā arī alianses austrumu flanga pastiprināšanu. Protams, ar mērķi novērst Krievijas draudus.

Varbūtība, kurai gatavoties

6.Jūlijs, 2016
Viedokļi
Laikrakstā

Lielbritānijā notikušais referendums par valsts turpmāko dalību Eiropas Savienībā (ES) ir radījis virkni jautājumu arī pašmāju politiķiem, tostarp jautājumu par to, cik lielā mērā mēs esam gatavi notikumiem, kurus pieņemts dēvēt par «melnajiem gulbjiem».

Lekšana uz pārbaudīta grābekļa

29.Jūnijs, 2016
Viedokļi
Laikrakstā

Vairāk nekā prognozējamais referenduma par Lielbritānijas turpmāko dalību Eiropas Savienībā (ES) iznākums ir radījis paniku kā alianses, tā ES dalībvalstu politiskajās elitēs. Pēdējās, izrādās, šādu balsojuma iznākumu nebija gaidījušas un tagad izmisīgi cenšas rast risinājumu  «negaidītajai» problēmai.

Efekts, pretējs cerētajam

22.Jūnijs, 2016
Viedokļi
Laikrakstā

Nupat kļuva zināms, ka Eiropas Savienība (ES) kārtējo reizi ir pagarinājusi pret Krieviju noteiktās, runājot oficiālajā valodā, sektorālās un personālās sankcijas. Iespējams, ka pēdējo reizi, jo eiropieši aizvien biežāk ir spiesti secināt, ka sankcijas un pretsankcijas neko vairāk par neērtībām Krievijai nerada, bet daudzos gadījumos efekts vispār ir pilnībā pretējs cerētajam.

Citu Eiropu gaidot

15.Jūnijs, 2016
Viedokļi
Laikrakstā

23. jūnijā, laikā kad Latvijas iedzīvotāji svinēs vasaras saulgriežus, ne tikai Eiropā, bet arī daudzviet citur pasaulē politiķi, uzņēmēji un milzums interesentu tvers jebkuru ziņu no Lielbritānijas, kur notiks referendums par valsts turpmāko dalību Eiropas Savienībā (ES).

Vēl viena pēdējā iespēja?

8.Jūnijs, 2016
Viedokļi
Laikrakstā

Iepriekšējās nedēļas nogalē vienas no varas partijām «Vienotības» kongresā par jauno partijas vadītāju tika ievēlēts izbijušais eirokomisārs Andris Piebalgs, kurš šajā amatā nomainīja Solvitu Āboltiņu. Vienlaikus pats kongress, kuram principā vajadzētu kļūt par iedvesmojošu starta šāvienu partijas renesansei, ritēja visai ikdienišķi, lai neteiktu, ka garlaicīgi.

Kuģim nepieciešams jauns kurss

1.Jūnijs, 2016
Viedokļi
Laikrakstā

Kā liecina jaunākie statistikas dati, ir sākusi palēnināties Latvijas ekonomiskā izaugsme — iekšzemes kopprodukts (IKP) aug aizvien lēnāk, kas savukārt sola arī algu kāpuma un visa cita veida uzplaukuma pakāpenisku palēnināšanos.

Laiks paļauties uz pašu spēkiem

25.Maijs, 2016
Viedokļi
Laikrakstā

Maija pirmajā pusē kļuva zināms, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development) Padome pieņēmusi lēmumu par Latvijas uzņemšanu šajā organizācijā, kurā pašlaik ir 34 dalībvalstis un kas tiek uzskatīta par elitāru tā dēvēto liberālo attīstīto ekonomiku klubu.

Dziesmu grāmatu vicināšana

18.Maijs, 2016
Viedokļi
Laikrakstā

Pēdējā laikā plašu rezonansi sabiedrībā ir izraisījuši likumdošanas panti par bargu sodu noteikšanu visiem un ikvienam, kas īstenos pretvalstiskas darbības, pie tam pašas šīs darbības definētas tik neskaidri, ka, gluži kā laika periodā, kas vēl saglabājies vecākās paaudzes atmiņā, ir iespējama situācija, ka būtu tikai cilvēks, pants atradīsies.

Kam pieder valsts?

11.Maijs, 2016
Viedokļi
Laikrakstā

Nesen Latvijā tika izveidots jauns politiskais spēks ar Saeimas pašu skandalozāko deputātu Artusu Kaimiņu priekšgalā. Partijai dots nosaukums KPV (Kam pieder valsts), un vismaz patlaban nevar izslēgt iespēju, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās tai izdodas pārvarēt piecu procentu barjeru, jo partijas līderis ir gana populārs daļas vēlētāju vidū.

Nedaudz cita neatkarība

5.Maijs, 2016
Viedokļi
Laikrakstā

4. maijs — Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas gadadiena — pēdējos gados ir kļuvis par samērā savdabīgiem svētkiem. No vienas puses mēs lepojamies ar valstisko neatkarību un valsts sasniegumiem, taču no otras — aizvien biežāk nākas dzirdēt atziņu, ka Latvija ir vairāk vai mazāk aizgājusi pa nepareizo ceļu un neatkarība neizskatās gluži tāda, kādu mēs to bijām iedomājušies nu jau tālajā 1990. gadā.

Caurspīdīguma princips

27.Aprīlis, 2016
Viedokļi
Laikrakstā

Pēdējā laikā publiskajā telpā aktualizējies jautājums par politiķu mantisko stāvokli vai, pareizāk, — viņu centieniem slēpt savus ienākumus. Ne tikai tā dēvētie Panamas dokumenti, kas liecina — daudzu pasaules valstu ietekmīgi politiķi slēpuši savus līdzekļus ārzonās vai vismaz nav informējuši par saviem ārzonu uzņēmumiem vēlētājus, bet arī pētījumi par korupcijas nodarīto iespaidīgo postu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekonomikām, kā arī virknes politiķu, tostarp arī Latvijas, klaja nevēlēšanās informēt sabiedrību par savu finanšu stāvokli ir izraisījusi ievērojamas daļas sabiedrības sašutumu.