Iepriekšējā nedēļa kļuva par kārtējo, kad vairākas augstas mūsu valsts amatpersonas dažādu iemeslu dēļ, tostarp tiekoties ar Ukrainas pārstāvjiem vai ar šo valsti saistītiem ļaudīm, skaļi pauda savu atbalstu Ukrainas valdībai un politiskajam kursam.
Briselē nesen noslēdzās Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samits, kura noslēgumā ir iekļauts punkts par ES atbalstu Lietuvai sakarā ar bažām par Baltkrievijā topošās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) drošību. Šis jautājums nav mazsvarīgs arī Latvijai, jo Astravjeca nav pārāk tālu arī no mūsu valsts robežām, tomēr Latvijas amatpersonas par šo tēmu runā izvairīgi, un tam ir savi iemesli.
Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis vakar pauda cerību, ka beidzot varētu vainagoties ar panākumiem kārtējais plāns par reformām valsts pārvaldē, kas paredz pakāpeniski samazināt darbinieku skaitu par 6%. Cerības tiek saistītas ar to, ka darbinieku skaita samazināšana tiks noteikta par vienīgo veidu, kā valsts pārvaldes iestādēs iegūt līdzekļus algu palielināšanai.
Pirms dažām dienām kļuva zināms, ka PSRS Valsts Drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija ir nolēmusi vērsties pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, lūdzot atcelt īpašo VDK likumu un nodot atklātībai Latvijas rīcībā esošo VDK kartotēku jeb tā dēvētos čekas maisus.
Nupat no «Vienotības» rindām tika izslēgta partijas nu jau bijusī ilggadējā līdere Solvita Āboltiņa. Politiķe tika vainota, ka rīkojusies pretēji partijas valdes lēmumam — publiski komentējusi iespējamo jauna ekonomikas ministra virzīšanas procesu un kandidātus, pretnostatījusi frakcijas darbu partijas valdes darbam utt., kas viss kopā saucas par intrigu vērpšanu.
Nesen tika publicēti sabiedriskās domas izpētes aģentūras SKDS veiktas aptaujas rezultāti, kas rāda, ka tikai 12% Latvijas iedzīvotāju piekrīt apgalvojumam, ka valdība kopumā respektē Latvijas iedzīvotāju viedokli. Savukārt 40% jeb divi no katriem pieciem aptaujātajiem šādam apgalvojumam nepiekrita kategoriski, bet vēl 48% — drīzāk nepiekrita nekā piekrita, t.i., bija noskaņoti skeptiski, taču ne kategoriski.
Tieši šodien aprit simt gadu kopš vēsturiska notikuma, kas noveda pie grandiozām pārmaiņām visā pasaulē — pirms simt gadiem, 1917. gada 25. oktobrī, ja izmanto Eiropas valstīs pieņemto laika skaitīšanas sistēmu, notika tā dēvētā Lielā oktobra sociālistiskā revolūcija.
Pagājušajā nedēļā samērā plaši tika apspriesta uzreiz vairāku dažādu partiju visai redzamu pārstāvju ierosinātā ideja, ka proeiropeiskajiem politiskajiem spēkiem nākamajās Saeimas vēlēšanās būtu vēlams startēt vienotā sarakstā.
Nupat vairāki redzami politiskās partijas «Saskaņa» pārstāvji paziņoja, ka vairs nav spēkā šīs partijas sadarbības līgums ar Krievijas varas partiju «Vienotā Krievija», kuru oficiāli pārstāv arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. 2009. gadā noslēgtais sadarbības līgums ar «Vienoto Krieviju» līdz šim ir bijis viens no galvenajiem oficiālajiem iemesliem, kura dēļ tā dēvētās latviskās partijas ir vairāk vai mazāk kategoriski, taču noraidījušas iespēju, ka «Saskaņa» varētu tikt oficiāli iekļauta valdošās koalīcijas rindās.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Rīgā notika ikgadējais starptautiskais forums Rīgas konference, kura galvenā tēma ir ārpolitikas un drošības jautājumi. Konference ir gana autoritatīvs pasākums, pie kam ar labu tendenci gadu no gada «pieņemties svarā», un laba iespēja Latvijai starptautiskā līmenī atgādināt par sevi un savām bažām un problēmām.
Šā gada 1. oktobrī Spānijas autonomajā provincē Katalonijā bija paredzēts referendums par iespējamo šīs Spānijas pašas bagātākās provinces neatkarības pasludināšanu. Tieši bija paredzēts, jo izrādās, ka sevi par demokrātijas un visu iespējamo tiesību bastionu dēvējošajā Eiropas Savienībā (ES) nevienu neinteresē fakts, ka Spānijas varas iestādes bez lielām ceremonijām arestē autonomijas līderus, konfiscē referenduma biļetenus, slēdz vēlēšanu iecirkņus, bloķē katalāņu interneta vietnes, draud ar bruņoto spēku ievešanu provincē un īsteno vēl virkni citu līdzīgu pasākumu.
Viens no pēdējā laika posma aktuālākajiem jautājumiem Latvijas iekšpolitiskajā telpā ir saistīts ar telekomunikācijām — Zviedrijas uzņēmuma Telia vēlmi apvienot vienā kompānijā tādus uzņēmumus kā LMT un Lattelecom, kuru abu līdzīpašniece ir Telia. Lieki piebilst, ka aizjūtas akcionāri tieši sev atvēl galveno lomu (un arī īpašuma tiesības) iespējamajā apvienotajā kompānijā.
Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis vakar iesniedza Saeimā likumprojektu ar nosaukumu «Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem». Likumprojekts paredz pārtraukt piešķirt nepilsoņa statusu pēc 2018. gada 1. jūnija dzimušiem nepilsoņu bērniem un atzīt viņus par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nepaziņo par citas valsts piešķiršanu jaundzimušajam.
Latvijā jau faktiski kopš neatkarības atjaunošanas darbojas tāda organizācija kā Ārvalstu investoru padome. Kā jau noprotams no nosaukuma, organizācija pārstāv Latvijā strādājošo ārvalstu uzņēmēju intereses, pie kam de facto pārstāvētas tiek tikai rietumvalstu uzņēmēju intereses. Bijušās PSRS valstis ar Krieviju priekšgalā, kā arī Ķīnas uzņēmēji ar savām interesēm kaut kā veikli ir atstāti «aiz iekavām».
Iepriekšējās nedēļas nogalē tika oficiāli nodibināta politiskā partija Kustība Par, kuras kodolu veido galvenokārt no «Vienotības» aizgājušie tā dēvētā liberālā (lai nebūtu jāsaka — ultraliberālā) spārna pārstāvji un pārstāves.
Nu jau pāris nedēļas no plašsaziņas līdzekļiem nepazūd ziņas par Vācijas lielveikalu tīkla Lidl iespējamo ienākšanu Latvijā. Lai arī oficiāli nav zināms, nedz kad tas varētu notikt, nedz arī cik veikalu Lidl varētu atvērt Latvijā, ziņas šķiet ticamas, vēl jo vairāk tādēļ, ka desmitgadi iepriekš Lidl jau zondēja Latvijas tirgu, tomēr tad sākās ekonomiskā krīze, un arī Lidl interese par Latviju pazuda.
Nu jau vairākas dienas vismaz Latvijas interneta vidē tiek aktīvi apspriests jautājums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Latvijā lielākā sludinājumu portāla ss.lv īpašnieku konfliktu, pie tam interneta lietotāju un, domājams, arī sabiedrības nomācošs vairākums pavisam noteikti neatrodas VID pusē.
Latvijas kaimiņvalstī Igaunijā nupat viesojās ASV viceprezidents Maikls Penss, kurš tikās ar visu trīs Baltijas valstu līderiem. Tikšanās noritēja prognozējamā gaisotnē, un baltieši no ASV viceprezidenta dzirdēja tieši to, ko cerēja dzirdēt — par ASV atbalstu Baltijas valstu neatkarībai, gatavību pildīt sabiedroto pienākumus utt.
Turpmākais stāsts noklausīts no autora jaunības dienu drauga, kuram darba darīšanās bieži nākas ceļot, tostarp arī uz Krieviju, ieskaitot arī šīs valsts aiz Urālu kalniem esošās lielpilsētas.
Krievijas parlamenta apakšpalātā — Valsts domē — intensīvi tiek apspriesti grozījumi likumdošanā, kas attiecas uz šīs valsts pilsonību, un šīs izmaiņas var ietekmēt arī situāciju Latvijā.