Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis kopā ir apņēmušās līdz 2030. gadam par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG).

Apģērbs, sabojājusies pārtika, riepas, iepakojums – tas viss uzkrājas atkritumu poligonos. Mūsdienu un nākotnes profesionāļiem priekšā ir nopietns izaicinājums – radīt risinājumus, kā šos atkritumu apjomus samazināt un pārstrādāt.

Biju iecerējis, ka sarunā ar pieredzes bagāto tautsaimnieku VISVALDI SKUJIŅU par globālās pasaules izaicinājumiem piedalīsies arī viņa dēls, informācijas tehnoloģiju speciālists Klāvs, taču viņš, kā jau pierasts atvērto robežu laikmetā, tobrīd atradās ārpus Latvijas un Naukšēnos nebija sastopams, tā ka viņa viedoklis un paaudžu konfrontācija šoreiz izpalika. Tā nu Skujiņa kungs mūs sagaida ar kafijas krūzi un cepumiem, skubinot: tur tajā traukā starp dzīvnieku figūriņām jābūt arī pūcei – atrodiet un apēdiet!

Pētījumos atklāts, ka katrs Latvijas iedzīvotājs vidēji gadā iegādājas astoņus jaunus apģērba gabalus. Bet cik viņš glabā, atdod, izmet?

Lai arī aptaujas rāda, ka tieši jaunieši ir viskūtrākie atkritumu šķirotāji, tai pašā laikā viņi ir pirmie, kas gatavi domāt globāli, atsakoties no plastmasas iepakojuma un pievēršoties zaļajam dzīvesveidam. Šajā sakarā iztaujāju Valmieras Viestura vidusskolas absolventes ELIZABETI LOČMELI un ELVITU ALKSNI, kuras skolas laikā tika iesaistījušās Ekoskolu kustībā, kā arī pārstāvējušas savu skolu Eiropas jauniešu Ūdens parlamentā un šobrīd, jau esot studentu ādā Rīgā, joprojām turpina dzīvot zaļi.

Paradoksāli, taču Valmiera Glass/Vidzemes Augstskolas basketbolisti šosezon krietni labāk jūtas izbraukumā nekā pašu mājās. Tam par apliecinājumu bija arī piektdienas Pafbet Latvijas – Igaunijas līgas mačs Rakverē, kur viesi turpināja cīņu par uzvaru līdz pat mača pēdējām sekundēm... Kaut kur tie daži punkti tomēr mūsējiem palika, un to šoreiz panākumam pietrūka.

Vakar ar lielu pompu visai valstij tika paziņots, ka Saeimā iesniegts izskatīšanai valdības, faktiski VARAM, sagatavotais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts, tautas valodā sakot, reģionālās reformas projekts. Nezinu, vai citur tas tika pieminēts, bet savā auto radio Skonto ēterā skaidri sadzirdēju arī ļoti būtisku piebildi – likumprojekts nav saskaņots ar Pašvaldību savienību un Lielo pilsētu apvienību.

Vakar Saeimas likumdošanas procesa «dzirnavās» tika ielaists valdības iecerētās pašvaldību reformas pamatdokuments – projekts grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, paredzot no 119 tagadējām izveidot 39 vietvaras. Vai tomēr, kas nu jau kļuvis daudz ticamāk, vēl vairāk.

Skolēnu brīvlaiku daudzi sākumskolas vecuma bērni pavada, piedaloties nodarbībās, kuras sarūpētas Valmieras Jaunatnes centrā  «Vinda».

Stokholmā viņu sauc Georg Thars, Rīgā, Valmierā, Cēsīs un citur Latvijā viņš ir Juris Tārs. Mans sarunas biedrs ir vīrs kurš līdz pat šai baltai dienai nezina savus radu rakstus pirmskara Latvijā. Ilgus gadus Juris nodzīvojis Zviedrijā, taču savu īsto mīlestību atradis jau atjaunotajā Latvijas Republikā un kopš 1994. gada dzīvo ar vienu kāju Stokholmā, ar otru Rīgā. Jura dzīves gājums ir bezgala interesants, vairākiem liktenīgiem pavērsieniem pilns, papildus citiem darbiem viņš ir arī rakstnieks un gleznotājs, taču bez ekskursiju vadītāja bijis arī zvejnieks, kantora darbinieks un pat taksists. Vienā lappusē to neizstāstīt, mēģināšu no četru stundu garās sarunas šovasar Valmierā izraut interesantāko.