Augustā biedrībā, kas rūpējas par smagās grūtībās nonākušu jauno vai topošo māmiņu labklājību un viņu jaundzimušo drošību, notika Dārza svētki. Tradīcija, kas bija uz mirkli apsīkusi, notika pilnasinīgi: sarunās, dziesmās, apgūstot jaunas zināšanas, prasmes un domājot par to, kā darīt vēl vairāk un labi, esot plašākā apritē.
Sestdien, 17. augustā, Valmieras regbija klubs Fēnikss Rīgā sacentās ar regbija klubu Miesnieki par iekļūšanu Latvijas regbija čempionāta finālā. Lai arī spēle bija spraiga un gana līdzīga, tomēr mūsējiem nācās atzīt pagājušā gada valsts čempionu pārspēku ar rezultātu 8:24. Fēniksiešus šoreiz iegāza daži mača gaitā nepareizi pieņemti lēmumi un nespēja izmantot radušās iespējas.
Šogad pirmā skolas diena būs 2. septembrī, jo 1. septembris ir svētdiena. Ģimenēs, kurās ir skolēni vai studenti, gatavošanās jaunajam mācību gadam rit pilnā sparā – jāsapērk viss skolai nepieciešamais. Bieži vien tas būs arī jauns mobilais telefons, un ne jau no «lētā gala» modeļiem, zīmolu drēbes un apavi. Jāatzīmē gan, ka, kvalitatīvākas skolas somas jaunāko klašu skolēniem būs ērtākas un kalpos ilgāk.
Pašlaik dārzi ir pašā pilnbriedā, dārzeņu, ogu un augļu ir tik daudz, ka paši dārza saimnieki to bieži vien nespēj patērēt.
Tradicionālais Baltijas ceļa atceres pasākums 23. augusta pievakarē Ķoņu pagasta Unguriņos – kādreizējā robežpunktā starp Igauniju un Latviju, kur 1989. gada 23. augustā bija tikai viena no unikālā 600 kilometru garā Baltijas tautu vienotības ceļa vietām–, arī šoreiz kuplā skaitā pulcēja abu kaimiņvalstu iedzīvotājus. Ne viens no toreizējās, vēsturei un Baltijai tik nozīmīgās miermīlīgās protesta akcijas dalībniekiem šoreiz līdzi bija ņēmis savus mazbērnus, lai viņi redzētu, kur ome un opis kopā ar savu vienaudžu tūkstošiem toreiz vienoti un strikti pieprasīja: brīvību Baltijai!
Vēstules no pierobežas
Pēc vairāku satikto cilvēku norādēm par pirmspēdējo māju pirms robežas Sniegu ģimenes mājās Jaunotēs ierodamies pēc pusdienlaika. No lieveņa var redzēt Igaunijas robežstabiņu. Tobrīd pagalmā satiktā Una SNIEGA, viņas dēls Matīss un Matīsa meitiņa mūs laipni uzņem un pacienā ar kafiju skaistajā nojumē ar skatu uz pļavām un pār tām tuvojošos negaisu, kas mūs pasaudzē un piemeklē tikai vakarā.
Vēstules no pierobežas
Dodoties pa ceļu, kas ved uz Teringi purva taku, ko sarunās Latvijas pusē pieminēja Liene Zemzare un Laila Lūse, pat neiedomājamies, ka nejauši satiksim Alli LĀNDI – cilvēku, bez kura nav iedomājama Lilli kultūras dzīve pēc neatkarības atjaunošanas, tostarp Baltijas ceļa ikgadējo pasākumu rīkošana no Igaunijas puses. Viņa arī ļoti ieguldījusies, lai saglabātu un popularizētu vietējo Mulgi dialektu – sarakstījusi vairākas grāmatas un rīkojusi valodas vasaras nometnes savā lauku sētā «Ūe-Sūga», kurā nupat esam iebraukuši.
Vēstules no pierobežas
Izstāde par pierobežas cilvēkiem un kaimiņu būšanu Baltijas ceļa kontekstā nebūtu iedomājama bez MARUTAS KRASTIŅAS, Ķoņu tautas nama un bibliotēkas vadītājas, kultūras dzīves organizētājas. Viņas vārds un paveiktais ieskanas teju visās pārējās pierobežas ekspedīcijas sarunās, un ne velti, jo tieši Maruta cauri dažādiem laikiem ir iznesusi ideju par Baltijas ceļa gadadienām veltītiem sarīkojumiem un pārrobežu draudzības saišu stiprināšanu. Lai gan Marutu, tāpat kā visus pārējos, par savu ierašanos neesam informējuši, pēc īsas telefonsarunas viņa mūs jau gaida Unguriņu robežpunktā, lai gan viņas mājas «Apškalni» ir deviņus kilometrus nostāk. Sarunas gaitā staigājam pa robežpunktu, un tā arī mūsu sarunas tēmas ieveļas te vienā, te otrā robežas pusē.
Vēstules no pierobežas
Pie HILLES MUSKAS mūs mudina doties pirmā satiktā igauniete Marge, tāpēc sekojam viņas norādēm – dzeltena māja «Luha» labajā pusē pirms Lilli ciema.
21. augustā Valmieras muzeja Izstāžu namā atklāja Vācijas mākslinieku Franka Šmita (Frank Schmidts) un Rozes Lihtenbergeres (Rose Lichtenberger) personālizstādes. Izstādes kuratore Dr. Silvana Kreijere (Silvana Kreyer).