Amatierteātra Valmiermuižnieki kolektīvs darbojas no 2016. gada, kad tika dibināts kā Burtnieku novada Valmieras pagasta amatierteātris ar desmit cilvēkiem pamatsastāvā. Valmiermuižnieku režisore ir Iveta Kļaviņa.
Svētdienas pēcpusdienā pie Ēveles baznīcas tika iestādīts Alūksnes mācītājmuižas dārzā savulaik mācītāja Johana Ernsta Glika (1652 – 1705) stādīto ozolu pēctecis.
Burtnieku apvienībā prasmīgu amatnieku un čaklu mājražotāju papilnam. Ikdienā ne vienmēr sanāk pie viņiem aizbraukt un darba procesu patraucēt, taču viņus gandrīz vienmēr var sastapt Vidzemē dažādos tirdziņos.
ELVI florbola līgas vīriešiem turnīra tabulā jau kārtējo reizi cita līdere. Šobrīd šis gods pieder komandai Valmiera, kas piektdienas vakarā Cēsu sporta kompleksā ar 5:3 sarūgtināja čempioni Lekrings.
Berlīnē notiekošajā FINA pasaules kausa pirmajā posmā peldēšanā 25 m baseinā lielisku sniegumu demonstrējis valmierietis Kristaps Miķelsons – finālā 200 m kompleksā viņš finišēja astotajā vietā, distanci veicot vienā minūtē un 59,09 sekundēs (1:59,09), bet uzvarēja dienvidafrikānis Metjū Seits – 1:51,64, savukārt bronzu nopelnīja lietuvietis Dans Rapšis – 1:54,59.
Kamēr lielai daļai balsis par Saeimas deputātu sastāva atjaunināšanu atdevušajiem vēlētājiem šobrīd galvenā vērība ir piesaistīta pretrunīgiem vēstījumiem par jaunās valdības veidošanu un tās sastāvu, daudz mazāku uzmanību piesaista notikumi un lēmumi Saeimā.
Bargā ziema tuvojas. Ziema, kuras bargumu noteiks nevis grādi termometra stabiņā, bet gan straujais cenu kāpums, dažādu resursu nepieejamība un smagu lēmumu pieņemšana.
Vasaras ceļu un ielu remonta darbu sezona pamazām finišē. Protams, kamēr vēl nav uznācis sals, turpināsies tie projekti, kuros paredzēts tehnoloģiskais pārtraukums, jo labs darbiņš, kas padarīts.
Vakar satiku jauno kaimiņu – nu to, kurš pirms pusgada nāca iepazīties, pārņemot sievas mantoto lauku īpašumu. Plāni jaunajiem bija lieli – blakus esošo mežu sakārtot (kur nu tur sēnēm augt – tāda biežņa izpletusies un sakritusi, ka ne kāju spert, ne putnam palidot!), ar laiku jaunu māju uzbūvēt... Tik nezināja, ko ar tām aizaugušajām ganībām darīt. Vectēvs savulaik lopus audzēja, bet abiem jaunajiem interesants darbs, pilnvērtīgai saimniekošanai laika nebūšot. Bet par lauku māju sapņojot jau sen. Sevišķi tagad, strādājot attālināti, gribētos lauku dzīvi vēl vairāk izbaudīt...
Uzaicinot uz sarunu un piesakoties apciemot Kocēnu kapu pārzini ROBERTU SLUCKI, jau telefonsarunā no viņa strāvo atsperīga enerģija, sirsnīga atvērtība un pretimnākšana.