Nupat tā pa īstam ieskrieties sāk jaunā golfa sezona. Golfa klubā Avoti, kas pašā Valmieras pievārtē – Valmieras pagastā, patiešām svarīgs starptautisks pasākums notika 4. aprīļa pievakarē, kad šeit svinīgos apstākļos – ar uzrunām latviešu, angļu un japāņu valodā – tika zemē guldīta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.
Aizvadītajā sestdienā ne tikai čakli strādāja talcinieki, kopjot savas sētas un stādot kociņus, šeit pamatskolas sporta zālē valdīja futbola kaislības, jo notika Valmieras novada telpu futbola turnīrs.
Aizvadītās nedēļas nogale izrādījās dārgmetāliem bagāta Bertānu Valmieras basketbola skolas (BVBS) U16 vecuma grupas zēniem un meitenēm, kuri savos Latvijas Jaunatnes basketbola līgas finālturnīros tika attiecīgi pie zelta un sudraba medaļām!
Aprīļa sākumā Valmierā ikvienam no 14 gadu vecuma bija iespēja veikt bezmaksas HIV, B un C hepatīta, sifilisa eksprestestu. Iespēju izmantoja retais.
«Dakter, labdien!», nekā citādi nevar uzrunāt cilvēku, kurš mediķa profesijas virzienā raudzījies kopš piedzimšanas, bet teju pusgadsimtu ar veselības aprūpi ir tik cieši saistīts, kā vīteņaugi mēdz apvīties ap stingrāku stumbru, un vairs nav skaidrs, kurš kuru tur nelaiž vaļā.
Vēl pirms Mākslas mēneša aprīļa skaists notikums pilsētā bija mākslinieces BIRUTAS JANSONES ekspozīcija Valmieras muzejā — Birutas stāstiņi. Pieticīgais nosaukums vēstīja par brīnišķīgu un ļoti sievišķīgu izstādi: zelts uz melna, krāšņums pret līniju, elegance pret vienkāršību.
Pēc kāda laika mēs pārcēlāmies uz skolas kreiso spārnu. Otrajā stāvā no mūsu dzīvojamās istabas logiem varēja redzēt vairāk — egļu rindu, kaimiņmājas dārzu, virvju vijēja darbības ar garām šņorēm, kuras kaut kādā veidā pārvērtās par resnām virvēm.
Trešās atmodas laikā, vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas, kā jauns vēsturnieks, kurš ieinteresēts Valmieras noklusētās vēstures izpētē un popularizēšanā, tiku uzaicināts izteikt viedokli par tolaik daudzu prātus nodarbinošo domu — kā atbrīvoties no padomju okupācijas laika varas uzspiestajiem ielu nosaukumiem.
Valmieras stikla šķiedras rūpnīcā 1964. gada maijā negaidīti notika direktoru maiņa. Georgu Lakuču pārcēla citā amatā citā uzņēmumā. Viņa vietā strādāt ieradās rīdzinieks Imants Lakšēvics, tekstilnieks no «Parīzes Komūnas», gadus 35 vecs.
Fakts, ka Latvija veselas plejādes ekonomisko rādītāju ziņā atpaliek no abām mūsu Baltijas kaimiņvalstīm, Igaunijas un Lietuvas, nu jau labu laiku nav nekāds noslēpums.