Skaisti šķirstīt un atšķirties
Atnākusi no darba, mamma, pirms steigties aptecēt mājas soli, savu pasi bija nolikusi bufetē aiz bīdāmā stikla, neaiztaisot to ciet līdz galam. Bufetē stāvēja tādas svarīgas lietas kā maza karafīte ar vēderainām, zeltītas krāsas svītrotām glāzītēm, daži dāvāti suvenīri un citi nieki, kurus vairs neatceros, bet dokumenti tik redzamā vietā gan nekad.
Sešdesmito gadu mēbeļu dizains nebija diez ko augsts ne mākslinieciski, ne fiziski, tāpēc, paceļoties pirkstgalos, mans knīpas deguns aizsniedzās līdz tam, ka es ieraudzīju un tiku klāt neredzēti mazajai grāmatiņai ar pustukšajām lapaspusēm. Pats par sevi saprotams, tās vajadzēja aizpildīt. Tā tapa mans pirmais nopietnais rakstu darbs, turklāt rūpīgi, lieliem vēzieniem noformēts grafikas tehnikā ar zīmuli. Savu jaunradi gan nepaguvu īstenot pilnā apjomā, bet kopš tiem laikiem man ir saglabājusies interese par jebkādu dokumentu noformējumu, piešķirot dizainam lielu nozīmi.
Apskatot dažādu laikposmu dokumentus, arī naudu, labi var redzēt un noprast izdevēja ambīcijas, māksliniecisko gaumi un tā laika garu. Lai nu kas, bet pase savā svarīgumā ir pielīdzināma valsts karogam. Ne vienu, ne otru gluži katru dienu necilājam, tomēr pase ir kaut vai tikai fiziski tuvāk un no cilvēka vēl neatņemamāka par karogu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv