Katrs sākums liek domāt par to, kā jauno iespēju izmantosim. Un katrs jauns gads un arī katra jauna diena ir sākums. Brīnišķīga laika bankas piešķirta iespēja, kuru tērējot nav jāmaksā procenti, laiks mums tiek dots avansā, nevis kredītā, taču, kādu pievienoto vērtību dodam nodzīvotajam laikam, tas gan atkarīgs no katra paša.
Ziemassvētki ir ikgadēji svētki, kad tiek atzīmēti ziemas saulgrieži un Jēzus Kristus dzimšana. Tos svin no 24. līdz 26. decembrim. 24. decembrī ir Ziemassvētku vakars, 25. decembrī — Pirmie Ziemassvētki, bet 26. decembrī — Otrie Ziemassvētki. Kristietībā pieņemts, ka Jēzus Kristus dzimis 25. decembrī, tomēr Latvijā ap 400000 pareizticīgo un vecticībnieku šo datumu aprēķina pēc Jūlija kalendāra, tāpēc vairums pareizticīgo Ziemassvētkus svin janvāra sākumā.
Tradicionāli gada nogalē, lai pateiktos saviem klientiem un iepriecinātu arī citus klātesošos, priekšnesumus ar saviem zirgiem sniedza Kocēnu pagasta «Zirgaudzētavas Kocēni» jātnieki. Priekšnesumi bija jo īpaši par godu aizvadītajam Koka zirga gadam.
INGUNA VALDMANE, šķirnes trušu audzētavas saimniece Dikļu pagasta «Mežiņos»:
Jau divpadsmit gadus Ziemassvētku gaidās Valmieras pirmsskolas izglītības iestādē «Bitīte» ciemojas Lauvu kluba «Valmiera» pārstāvji. Bet lai cik zināms, ierasts — visas pasaules Lauvu klubu prioritāte ir cilvēki ar redzes problēmām — ir satikšanās iemesls, neatkārtojams, vārdos neizsakāms ir emocionālais pārdzīvojums kā vienai, tā otrai pusei. «Bērni ļoti gaida šo dienu, vaicā, kad atkal atnāks mūsu krustvecāki,» teic dārziņa vadītāja Guntra Kukjāne, steidzot piebilst, ka bērnu vecāki ļoti novērtē lauvu sniegto palīdzību.
Laika pulkstenis 19. decembrī noskaitījis 100 vienam no izcilākajiem 30. — 40. gadu jaunajiem dzejniekiem Vilim Cedriņam. Tagad atcere viņam veltīta arī Rencēnos. Biogrāfiskās ziņas par dzejnieku trīsdesmit viena gada garumā ļauj izsekot viņa radošajai dzīvei. Dzimtās mājas nosaukums «Skujas» izstaigājis piederību Rencēnu, Valmieras, atgriezies Rencēnu pagastā, V. Cedriņa saknes un literāro gaitu sākums meklējams Burtnieku novada Lizdēnu, Labrenču un Rencēnu skolās.
Divas nozīmīgas sacensības ar labiem rezultātiem aizvadījuši Valmieras peldētāji.
Raugoties uz 2015. gadu, esmu optimistiski noskaņots — ja vien situācija nepasliktināsies globālā līmenī, tad kopumā attīstība gan valstī, gan arī pašvaldībās, tostarp Kocēnu novadā, noritēs veiksmīgi. «Kocēnu novads ir dzīvošanai, strādāšanai un atpūtai pievilcīgākā vieta Ziemeļvidzemē» — tāda ir Kocēnu novada attīstības programmas vīzija un mērķis, uz ko tiekties. Un to var panākt, racionāli izmantojot esošos resursus, sakārtojot infrastruktūru, veicinot labas pārvaldības modeļa darbību un novada ekonomisko attīstību, kā arī mērķtiecīgi uzlabojot dzīves kvalitāti novada iedzīvotājiem. Šogad turpināsies aktīva darbība dažādās jomās, piemēram, sāksies energoefektivitāti paaugstinoši būvdarbi novada iestādēs — Kocēnu pamatskolā, Rubenes sporta namā un Zilākalna sabiedriskajā ēkā. Tiek domāts par ekonomiskāka apkures veida ieviešanu daudzdzīvokļu ēkās, tādējādi samazinot apkures izmaksas. Turpināsies kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana un popularizēšana — Neikenkalna dabas koncertzālē Dikļos pēc 2014. gadā vērienīgā pasākuma «Dziedāšanas svētkiem — 150» norises plānots organizēt dažādus pasākumus, veicināt Rubenes kultūrvēsturiskā centra attīstību, turpināsies Kokmuižas vēsturisko pētījumu izstrāde. Arī turpmāk sabiedrība tiks iesaistīta kopīgā novada veidošanā, piemēram, arī 2015. gadā norisināsies domes finansētais iedzīvotāju iniciatīvu grupu projektu konkurss.
Jaunais gads vienmēr tiek gaidīts ar jaunām cerībām, sapņiem. Kāds meklē savu veiksmes atslēgu dažādos horoskopos, cits cerībā lej laimes. Jaunais gads ir iespēja noteikt atskaites punktu, lai gaidītu pārmaiņas. Ir skaidrs — lai arī ko un kā gaidītu, tas nenotiks uzreiz ar jaunā gada pirmajām dienām. Zvaigznēm jāsagriežas pareizajā stāvoklī (vai vismaz Zilā koka kazas gadam jāiestājas), un jāiestrādājas jaunajai valdībai, jo arī tai vēl pat 100 dienas nav pagājušas.
Kādas būtiskas un pozitīvas reformas veselības nozari varētu skart 2015. gadā, pagaidām nevaru komentēt. Nav zināms, vai tēmas, kas vairākkārt diskutētas, iegūs pozitīvu virzību. Taču ir pāris pozitīvas pārmaiņas, kas skar tos cilvēkus, kuriem nāksies šajā gadā ārstēties stacionāros. Ir mazināta pacienta iemaksa par vienu gultas dienu, ārstējoties stacionārā. Līdzšinējo 13,50 eiro vietā ir jāmaksā 10 eiro, ir daļēji samazināts arī pacientu līdzmaksājums par veiktu operāciju. Šīs pārmaiņas ir būtiskas, jo katram ģimenes ārstam un speciālistam ir zināmi gadījumi, kad cilvēki nav meklējuši mediķu palīdzību, jo baidījušies, ka nonāks slimnīcā, bet par tur pavadīto laiku un ārstēšanu nespēs samaksāt. Tā diemžēl ir Latvijas realitāte, un tādas ir godprātīgu Latvijas cilvēku bažas.