Valmieras Valsts ģimnāzijas ēka ir viena no pilsētas ievērojamākajiem simboliem. Skolas informatīvajā materiālā vēstures skolotāja Ineta Amoliņa atgādina: ēkas pamatakmens ielikts 1901. gada 9. maijā, bet pēc gada 17. jūlijā vēl nepabeigtā ēkā sācis darboties Skolotāju seminārs. 1920. gadā te atvērta Valmieras Valsts vidusskola. Mācības pārtrauktas, kad Pirmā pasaules kara laikā te bija kara slimnīca, Otrā pasaules kara laikā — vācu lazarete. Vēsturiski vairākkārt mainījies skolas nosaukums, līdz 2004. gadā, novērtējot kolektīva sasniegto audzēkņu izglītošanā, skolai atjauno Valsts ģimnāzijas statusu.

Jaunā gada pirmais mēnesis Valmieras Viestura vidusskolā noslēgsies ar nozīmīgu pasākumu, ko atzīmēsim 30. janvārī. Šī diena ir īpaši izvēlēta, jo pirms 80 gadiem 31. janvārī savu dzīves ceļu uzsāka skolēnu teātra Sprīdītis izveidotājs un ilggadējais režisors Zigurds Ķesteris.

Viens no pēdējā laika vairāk apspriestajiem politiskajiem notikumiem ir jautājums par Valsts prezidenta Andra Bērziņa grūto izvēli — braukt vai nebraukt uz 9. maija pasākumiem Maskavā. Šogad aprit 70 gadu kopš II Pasaules kara beigām, tamdēļ svinības gaidāmas īpaši vērienīgas. Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju pasaulē kopumā, tās lielā mērā būs arī atklāta pozicionēšanās starp «savējiem» un «svešajiem», parādot, kāda ir kuras valsts oficiālā attieksme pret II Pasaules karu un tā iznākumiem.

Pirms 1600 gadiem  romiešu ģenerāļa Flaviusa Vegetiusa, iespējams, jau tad organizētā pretkara aģitācijas kampaņā sauktais sauklis «Ja gribi mieru, gatavojies karam!» (Si vis pacem, para bellum!) daudziem šodienu gudrībās skolotajiem tāds citāts vien šķiet. Tikai nezin kāpēc (laikam atpalicis no modernās domāšanas) to vismaz pāris runās pērn atgādināja Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.

Es neesmu Parīzes ielās un neeju vienotības gājienā. Es nenolieku ziedus, neraudu vai neklusēju. Es domās esmu tur, Parīzē. Es esmu tur, jo Francijā tiek izlemta Eiropas nākotne. Bija tūkstošiem gadu pirms mūsu ēras, tad sekoja mūsu ēras divi tūkstoši gadu — kristiešu laiks, vai nākamā būs viņu ēra?

Nesen Jelgavas pilī biedrības «Zemnieku saeima» ikgadējā  Jaungada sarīkojumā tika paziņots 2014. gada jauno lauksaimnieku konkursa «Senču aicinājums» uzvarētājs — MATĪSS GRĪNBERGS, z/s «Adzelvieši» saimnieks no Burtnieku novada. Viņš saņēma tēlnieka Paula Jaunzema darināto balvu — dzirnakmeni, kā arī apmaksātu trīs dienu braucienu divām personām uz kādu no lielākajām Eiropas lauksaimniecības izstādēm.

Valmieras Pārgaujas sākumskolas skolēni, Latvijas Kristīgās studentu brālības (LKSB), Valmieras novada fonda Jauniešu ideju laboratorijas (VNF JIL) un Vidzemes Augstskolas (ViA) jaunieši apciemoja 55 Valmieras vientuļos sirmgalvjus ar gardām svētku dāvaniņām. Labdarības projekta laikā Valmierā un apkaimes novados svētku dāvaniņas tika pasniegtas 309 pensionāriem. Akciju koordinēja Valmieras novada fonds.

Par to, ka uz ceļiem veidojas apledojums, brīdina sinoptiķi un operatīvie dienesti, cerot modrus darīt autovadītājus, tā mazinot ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Vakarrīt Valmieru pāršalca ziņa, ka ne tik daudz bīstami ir ceļi braukšanai, cik ietves, stāvlaukumi un mazās šķērsielas iešanai.

Latvijā piena lopkopībā strādājošie Krievijas pārtikas embargo un ES sankciju dēļ joprojām jūtas kā politiskie ķīlnieki, un katra jauna darba diena, strādājot zem pašizmaksas, tuvina viņus izmisīgajam saimniekošanas jautājumam: būt vai nebūt?

Kārtējam gadam noslēdzoties, dažādās jomās savelkam bilanci. «Liesmā» tradicionāli ieskatāmies arī Valmieras Dzimtsarakstu nodaļas sagatavotajā pārskatā par demogrāfisko situāciju pilsētā. «Apkopotie dati liecina, ka iepriekšējais gads demogrāfiskajā ziņā bijis ļoti labs, jo ir bijis pozitīvs dabiskais pieaugums — reģistrēts vairāk dzimušo nekā mirušo valmieriešu, un pilsētas iedzīvotāju skaits rezultātā pieaudzis par 38 jeb divām klasēm vai divām bērnudārza grupiņām. Salīdzinājumam — 2013. gadā dzimušo bija tikai par četriem vairāk nekā mirušo,» vērtē Valmieras Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja RITA VIĻUMSONE.