Oktobrī Vidzemes Augstskolas basketbola komanda uzsākusi jauno 2015./2016. gada sezonu.  Šosezon klubs startē trīs līgās — Latvijas Basketbola līgas otrajā (LBL2) un trešajā divīzijā (LBL3), kā arī pēc gada pārtraukuma pieteikta dalība Studentu basketbola līgā (SBL). Valmierieši ar pozitīvu bilanci uzsākuši sezonu, nostiprinot līderu pozīcijas LBL3 un Studentu basketbola līgā, kā arī veiksmīgi aizvadītas trīs mājas spēles LBL2.

Morāli salauztais Valmieras hokeja klubs piedzīvoja ceturto zaudējumu pēc kārtas. HK Tukums hokejisti pārgāja pāri valmieriešiem ar rezultātu 5:1. Vienīgos vārtus Valmieras komandas labā guva Pauls Krūmiņš. Tagad līdz 29. novembrim Valmieras HK spēļu nebūs — īstais laiks puišiem savākties.

Rudens kross

Rudens krosā vidusskolu grupā visvairāk punktu ieguva Valmieras Pārgaujas  ģimnāzija (M. Slikšjānis, N. Kīpers, I. Caune, N. E. Tumens, K. Stepiņš, M. Stalberga, B. Buža, A. Ieviņa, E. Antapsone), otrā VVĢ (H. Dreimane, R. S. Nīmante, L. Zālīte, E. Kaimiņa, E. Dūrēna, K. Krastiņš, A. Kriviņš, J. Taulavičus, J. Treijs, K. Cinglers), trešā VVV (M. Rakūne, V. Amerika, V. Alberinga, B. Bisniece, R. Salacietis, P. Bombaks, R. Ziediņš, A. Bisnieks, A. Meisters, T. Bauģis, T. Kokenbergs, T. R. Ābolkalns), tālāk V5.V, Mazsalacas vsk., VVBIVS-AC.

Latvijas futbola Komanda.lv 1. līgas čempionāta noslēdzošajā kārtā Valmiera Glass FK/BSS Vidzemes Olimpiskajā centrā tikās ar Rēzeknes FA. Lai izcīnītu tik ļoti kāroto otro vietu, valmieriešiem bija nepieciešama uzvara un labvēlīgs rezultāts spēlē starp RFS un FK Auda, proti, neizšķirts vai Audas uzvara. Mazliet pārsteidzoši, bet veiksme šoreiz nostājās valmieriešu pusē.

...velti valkāt pa masu medijiem un censties tai izraut kumosu no mutes — acīmredzami tā skan slepenais bauslis Ministru kabineta kārtības rullī. Satiksmes ministra pēkšņā padzīšana kārtējo reizi apliecina: valsts vara uzskata, ka ir tiesīga mums pūst pīlītes.

«Izlasījis Agra Liepiņa populistisko sacerējumu («Es nāku no mazas tautas», «LA» 29.10.), atkal reiz jutos personīgi aizskarts,» rezumē Juka Rislaki.

Ja atskatāmies, tad redzam, ka daudzas mūsējai līdzīgas institūcijas ir likvidējušās, un ir skumīgi, ka finansiālu vai citu apstākļu dēļ tās nav bijušas rentablas. Ja esam vardarbībā cietušo cilvēku centrs, vai vispār būtu jārunā par rentabilitāti? Mūsu centrā gadā vien ierodas līdz 300 personām. Sociālā un atbalsta sistēma Latvijā līdz galam vēl nav nostiprinājusies. Mūsu centrs tika veidots Vidzemes reģionam, bet pašlaik mēs uzņemam cilvēkus no visas Latvijas. Par daudzām lietām, par ko sabiedrība runā, man arī jāsaka: kur paliek atbalsts tām ģimenēm, kas vēl dzīvo Latvijā?

Popularizējot Nacionālos Bruņotos spēkus un Zemessardzi, šonedēļ bērniem un jauniešiem Zemessardzes 22. kājnieku bataljonā tika rīkotas atvērto durvju dienas. Tās organizētas patriotu nedēļas ietvaros — par godu Lāčplēša dienai un Latvijas Republikas proklamēšanas 97. gadadienai.

Valmierietis LAIMONIS PUTNIŅŠ ir no tās paaudzes, kas papilnam izbaudījusi gan sūros pēckara gadus, gan padomju laikus un sagaidījusi Atmodu. Izturīgi un sīksti vīri, lielākoties darbīgi un gaiši cilvēki, dzīves nelutināti. Pilsēta ir novērtējusi Laimoņa devumu sabiedrībai: valsts svētkos 18. novembrī viņu nosauks par Goda valmierieti. Bet gandrīz visi darba gadi — 69 (!) — aizritējuši  uzņēmumā, kas tagad zināms kā SIA Valpro un kurā joprojām, jau 25 gadus, Putniņš ir aprīkojuma konstruktors. Strādā mājās — dzīvoklī uzņēmuma vēl padomju laikos celtā Pārgaujas ielas namā turpat blakus Gaujai, viņa mīļajai upei. Tikai uz vimbām aiziet iznākot par maz — nepietiekot laika... Laiku joprojām paņem kinokamera, kas fiksējusi neskaitāmus kultūras un sporta notikumus uzņēmumā, pilsētā, grāmatas un dziļā interese par zinātnes un tehnikas lietām. Ilgus gadus Laimonis Putniņš bija starp rajona veiksmīgākajiem racionalizatoriem, patentēta izgudrojuma autors, arī joprojām pieprasītās pieclitru degvielas kannas dizains ir viņa darbs.

Nākamgad viņam būs 85.

Mūsu sarunas fonā skan disks no Putniņa videoarhīva — Baltu vienības dienas pasākums Valmieras muzejā.

1975. gada 19. decembrī Valmieras rajona centrālās slimnīcas ārstnieciskās fizkultūras zālē notika slimnīcas jaunā kompleksa atklāšanai veltīta svinīgā sēde. Bija piepildījies, tā laika galvenā ārsta Ulda Lauča vārdiem runājot, «mūsu kopīgais sapnis». Bija aizsācies jauns un nozīmīgs slimnīcas dzīves cikls — 40 gadi  attīstības un izaugsmes. Četri līdzīgi un tomēr tik atšķirīgi gadu desmiti, kuros slimnīca dzīvojusi savu neatkārtojamo un reizēm grūti izstāstāmo dzīvi.