Šovasar 15. augustā Valmierā 14 novada uzņēmējiem svinīgi piešķīra pirmās jaunās preču zīmes «Radīts Valmieras novadā» un tās angliskās versijas «Origin – Valmiera Region» lietošanas tiesības, kas ļauj šiem uzņēmumiem savas produkcijas popularizēšanā un atpazīstamības vairošanā izmantot šo preču zīmi, norādot uz izcelsmes vietu – Valmieras novadu.
Ir jau zināmas, tradicionālas lielās uzņēmējdarbības jomas, kurās vairāk vai mazāk viss rit savu gaitu. Šoreiz paraudzīsim, kas jauns biznesa asnu dobītē, par kādu varam uzskatīt LIAA Valmieras biznesa inkubatoru. Par aktuālāko šodien un arī dažu labu rītdienas ieceri stāsta inkubatora vadītājs JURIS ČEIČS.
Viņš pats saka – esot šobrīd vienīgais Latvijā, kurš piedāvā no šāda materiāla ēkām ārsienas uzbūvēt, vismaz neesot dzirdējis, ka vēl kaut kur kāds ar līdzīgiem salmu paneļiem darbojas. Par sava biznesa attīstību un arī dažiem jaunumiem stāsta SIA STP (Seno tehnoloģiju parks) īpašnieks JĀNIS SAULĪTIS, runājamies joprojām viņa vienīgajā un galvenajā ražotnē – šim nolūkam pielāgotajā padomju laika vietējās kopsaimniecības svaru mājā Pidriķa centrā.
Tonnām Latvijā audzētu ābolu pašlaik nonāk saimniecību noliktavās, lai pavisam drīz tos realizētu tirgos, lielveikalos un vestu uz mācību iestādēm. Divi lieli Valmieras novada ābolu audzētāji iesaistījušies Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā «Zelta ābele».
«Mēs varam sevi ar visu apgādāt, esam nodrošināti, un to ir svarīgi apzināties,» uzsver Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Valmieras biroja vadītāja DAIGA SILIŅA, jautāta, vai tikai dabas apstākļi, vai arī ģeopolitiskā situācija pašlaik varētu ietekmēt lauksaimnieku ikdienu. Speciāliste ir pārliecināta – ja Latvijai būtu jāpārvar kāda krīzes situācija, tad ar saražoto pārtikas daudzumu, kas izaug un tiek novākts Valmieras novadā, pietiktu arī plašākam reģionam.
Ķoņu dzirnavās ceturtdienas rīta pusē kā allaž darbi kūsā. Kā uzzinājām no saimnieces MIRDZAS ČĀKURES, saimnieks Ilgonis šodien žāvēs gaļu, jau tiek arī klāts pusdienu galds ekskursantiem no Madonas, cienastam piedāvājot vistas gaļas zupu ar lēcām, jo šeit tiek ievērots princips – ja nesanāk viens, darām nākamo. Šobrīd dzirnavas no otras puses tiek krāsotas pelēkas, jo pēc Mirdzas domām patlaban dzirnavas izskatās kā darba objekts, bet saimniece vēlas, lai ēka izskatās vēsturiskāka. Taču, lai kādā krāsā būtu Ķoņu dzirnavas, to vizītkarte bija, ir un būs segas un spilveni, darināti no dabīgās vilnas.
Kurpnieka DIDŽA PRIEDĪŠA darbavieta ir Valmierā, Garās ielas mazajā Invalīdu biedrības namiņā, kur viņš pirms četriem gadiem ienāca, amata brāļa Jāņa aicināts. Atstājot šo darba vietu, pieredzējušais amatnieks kuram katram vis to neuzticētu, taču, lai gan abi bija tikušies vien dažas reizes, parasti, kad Didzis uz Valmieru atbrauca pēc darbam nepieciešamajiem materiāliem, Jānis acīmredzot jaunajā cilvēkā saskatīja lietaskoku. Un Didzim, vairākus gadus Smiltenē strādājot kā pašnodarbinātajam, jau bija uzkrāta pieredze, tāpēc, daudz nedomādams, aicinājumam labprāt piekritis.
Nedaudz no amatniecības vēstures
Amatniecībai atšķirībā no rūpniecības ir ļoti senas tradīcijas. Laika gaitā ir radīti lieliski izstrādājumi, materiālu izpratnes un tehnoloģijas. Par amatniecības uzplaukuma laiku Latvijā pieņemts uzskatīt 1930. gadus. 1935. gadā tika nodibināta Latvijas Amatniecības kamera, kas nodibināja amatnieku biedrības praktiski visās lielākajās pilsētās. Šo biedrību darbs aptvēra ne tikai to biedru amata prasmes paaugstināšanu, bet arī bibliotēku dibināšanu, amatnieku vasaras nometņu, tūrisma braucienu, dažādu amatnieku pasākumu rīkošanu, žurnāla «Amatnieks» izdošanu un pat amatnieku bankas dibināšanu.
1993. gada 2. februārī LAK darbība tika atjaunota un pieņemts likums «Par amatniecību», kas noteicis, ka par nodarbošanos ar amatniecību uzskatāma ikvienas personas profesionāla darbība, pieņemot pasūtījumus vai izpildot darbus dažādos amatos.
1998. gadā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem tiek apstiprināti 157 amati, kuros personu profesionālā darbība, pieņemot pasūtījumus vai izpildot darbus, ir uzskatāma par amatniecību. Šobrīd LAK sistēmā darbojas vairāk nekā sešdesmit amatnieku organizāciju. Ir izveidoti amatnieku reģistri, sava izglītības, informācijas un zinātnisko pētījumu sistēma, attīstās cieša sadarbība ar Latvijas valsts, sabiedriskajām un saimnieciskajām organizācijām un analogām organizācijām ārvalstīs.
Laika gaitā un dažādu objektīvu apstākļu dēļ daudz kas amatnieku darba ikdienā mainījies, arī problēmu netrūkst, tomēr divi no Valmierā strādājošajiem amatniekiem, ar kuriem sarunājās «Liesma», savam izvēlētajam amatam joprojām palikuši uzticīgi.
Visi zinām, bet ne katrs līdz galam saprotam, kāda saikne ir starp sabiedrības pilnasinīgu dzīvi un veselīgu uzņēmējdarbības vidi. Šai savstarpēji atkarīgajai mijiedarbībai ir nepieciešams arī savlaicīgs, gudrs pašvaldības atbalsts un demokrātisks regulējums. Kādu atbalstu saņem Valmieras novada uzņēmēji un cik tas ir bijis auglīgs, atbildes sniedz Kapitāla pārvaldības un uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas darbinieki sadarbībā ar Valmieras Attīstības aģentūru.
Nupat publiskotas, kompānijas SKDS veiktas sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā ir apmēram vienāds to iedzīvotāju skaits, kuriem ir radikāli pretēji viedokļi par valsts attīstību.