Paldies Dievam, ka mums visiem bija saprāts izšķirties par tiem soļiem, kurus mēs spērām pēc 1990. gada — neatkarība, virzība uz Eiropu, virzība uz NATO. Pateicoties mūsu tautas kolektīvajai gribai, mēs to esam sasnieguši. Ņemot vērā gan to, kas notiek šodien, gan to, kad 2008. gadā viss juka un bruka ekonomiskā un finansiālā ziņā, — ja mēs nebūtu bijuši daļa Eiropas Savienības, būtu ļoti grūti tikt pie tāda atbalsta, kā toreiz guvām. Tās nebija dāvanas, naudu mums aizdeva, bet uz tik izdevīgiem procentiem, kādus ārpus šīs savienības diez vai mēs būtu spējuši sev nodrošināt.