Veselība un labklājība

Septiņi kopienu fondi ar saviem parakstiem apliecinājuši apņemšanos turpināt Kopienu filantropijas attīstības programmu.

Pēdējā laikā TV ekrānos reklāmpauzēs regulāri gar acīm noņirb kaut kur redzētas atraktīvas ceļa zīmes ar asprātīgiem uzrakstiem. Nu, vismaz šo tekstu autori tādus domājas savus garadarbus esam. Tīri subjektīvi man ir pretenzijas tikai pret vienu, un kā par nelaimi tieši ar šo novēlējumu beidzas TV pauzīte: — līdz krustojums mūs šķirs... Dzirdot šādus vārdus, lai piedots, prātā iezogas doma par likteņupi Stiksu. Ne vairāk, taču arī ne mazāk... Vai nu tā gluži vajadzēja?

Onkoloģiskās saslimšanas Latvijā, tām kļūstot par valdības prioritāti veselības aprūpē, izraisa politizētus strīdus un interešu sadursmes. Piemēram, Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis teju vai katrā medijā brīdina veselības ministri no viņai izliktām farmācijas lobija lamatām — visu onkoloģijai atvēlēto naudu nedrīkstot izlietot tikai centralizētai medikamentu iepirkšanai.

Rūjienietei Guntai Āboltiņai ir 60 gadi, izaudzināti divi bērni, darba mūžs pavadīts, strādājot vietējā saldējuma ražotnē «Rūjienas saldējums», gan gatavojot saldējumu, gan vadot degustācijas un ekskursijas. Uz darbu Gunta vienmēr devās ar smaidu uz lūpām, bet šobrīd vairs nevar pastrādāt slimības dēļ.

Šovasar Valmieras pievārtē pirmo reizi bija romiem organizēta nometne «Par stiprām un prasmīgām ģimenēm». Nometnes vadības grožus savās rokās turēja Vasarsvētku draudzes pārstāve Vallija Laubingera.

Pārtikas un veterinārais dienests uzņēmuma «Tukuma straume» ražotajā barībā «Dogo ar mājputnu gaļu» konstatējis neatļautu vielu — karbamīdu.

Pēdējā laikā Latvijā īpaši aktualizēts jautājums par bērnu drošību mājās, viņu atstāšanu novārtā un  vardarbību pret tiem. Ik pa brīdim izskan jauni, šokējoši fakti. Piemēram, 2016. gadā vairāk nekā 100 gadījumos vecākiem uzlikts administratīvais sods par bērnu atstāšanu bez uzraudzības.

Biedrība «Ģimenes šūpulis» nedēļas nogalē aicināja uz dārza svētkiem un stāstīja par to, kā gads pagājis mājās, kur atbalstu atrod grūtībās nonākušas grūtnieces un jaunās māmiņas.

Ņemot vērā, ka periodiski tiek saņemtas ziņas par pirmsskolas vecuma bērnu atrašanos dzīvesvietā vai sabiedriskās vietās bez pieaugušo uzraudzības, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) vērš uzmanību, ka saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto — vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns nodots, ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai bērnu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes.

«Latvijā sakarā ar deinstitucionalizācijas plānu (DI) aizbildņu institūts vienkārši netiek izmantots, bet tā varētu būt Latvijā plaša sabiedriskā kustība, kur motivēti, interesanti, radoši cilvēki sniedz roku kaut vienam bērnam,» Vidzemes TV pārraidē sacīja audžumamma un Zvannieku māju saimniece Sandra Dzenīte- Cālīte. Viņa lūdza atcerēties, ka audžuģimenes un it īpaši specializētās audžuģimenes, kuras, ievērojot DI plāna noteikumus, tiks apmācītas un organizētas, būs ģimenes, kuras profesionāli darīs savu darbu.

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane turpina analizēt kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību tirgū, par ko lika aizdomāties putnu fabrikas «Ķekava» reklāma, kurā pausts, ka «Ķekavā» audzētie putni aug «bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas».

Grozies, kā gribi, bet tieši vasara, manuprāt, ir tas laiks, kad autovadītājiem visbiežāk nākas sagrēkot ar kādu lieku stiprāka dzēriena glāzi. Labi, ja tas beidzas bez nopietnām sekām, taču pasākums brīvā dabā ar gaļas cepšanu, alus un stiprāku dziru baudīšanu, pēcāk mājup braukšanu jau nedaudz siltā prātā vai — Dies nedod — kārtīgā vīra dūšā dažkārt beidzas ar pavisam klusu, ziediem un kroņiem dekorētu pasākumu kādā vēsā ēkā...

Ziedūdeņi jeb, kā tagad moderni teic, hidrolāti Latvijā zināmi izsenis. Dažādus dziedinošus ziedu un augu uzlējumus gatavot jau agrākos laikos prata tā sauktās zāļu sievas. Daudz kas no viņu prasmēm cauri paaudžu paaudzēm ir atnācis arī līdz mūsdienām. Šīs zināšanas jau kopš bērnības no mātes, ziedu un zaļās pasaules noslēpumus lieliski zinošās dārznieces Zentas Skrastiņas ir labi iekrājusi arī burtnieciete VITA OZERINSKA. Tās pērn viņu iedrošināja startēt Burtnieku novadā izsludinātajā biznesa ideju konkursā ar pieteikumu — ziedūdeņu ražošana. Vita konkursā uzvarēja, ieguva gan kontaktus, gan arī nedaudz naudas, lai sāktu.

Ja par piecgadīga bērna ikdienu ir jāpasaka: «Viņš dzīvoja viens un nomira viens», tas ir prātam neaptverami un sirdij liek notrīsēt.

«Es ceru, ka mums nebūs jāstreiko visu jūliju, jo pacientiem palīdzība ir vajadzīga. Es ļoti ceru, ka tas nevilksies ilgi,» tā pirmdien, pirmajā ģimenes ārstu streika dienā, sacīja Rūjienā strādājošā ģimenes ārste INGUNA LOČMELE.

Pēdējos gados popularitāti iemantojušas analīzes ērču encefalīta antivielu līmeņa noteikšanai, ja vakcinācija pret ērču encefalītu kādreiz ir veikta, bet nav laikā turpināta. Pastāv mīts, ka revakcināciju var neveikt vai atlikt, ja antivielu daudzums ir pietiekamā līmenī. Taču paļaušanās uz šādu priekšstatu ir maldinoša, brīdina «Veselības centra 4» Vakcinācijas dienesta vadītāja Una Fjodorova.

Vairāk nekā 600 ģimenes ārsti Latvijā, tostarp Valmierā un mūspuses novados, streiko. Mediķi lūdz ātrāku un atbalstošu valdības rīcību.

Pirmdien visas ģimenes ārstu prakses būs vaļā. Ja ārsti būs lēmuši streikot, tad strādās ārstu palīgi. Mūspuses ārsti cer, ka Veselības ministrijā un valdībā mediķus beidzot sadzirdēs un streiks neilgs vairāk par dienu vai divām.

Saulgriežos laiks jāvelta sev. Jāiekur ugunskurs, jāveic kāds rituāls, kas palīdz attīrīties gan garīgi, gan fiziski, jānomazgā pirtī viss sliktais, jāsakārto domas un prāts. Svinot vasaras saulgriežus, jāatceras: kā svētkus svinēsi, tā visu nākamo gada ciklu dzīvosi!

Iestājoties gada siltajai sezonai, neiztrūkstoša aktivitāte teju ikvienam ir sauļošanās. Svaigā gaisā pavadīta saulaina diena spēj ne tikai piešķirt ādai skaistu un veselīgu toni, bet arī uzlabot noskaņojumu par visiem 100%.