Veselība un labklājība

Ik gadu Latvijā vairāk nekā 1000 bērnu piedzimst pirms noteiktā laika.

Ģimenes ārsti iebilst, ka no 1. decembra pacientu darbnespējas lapas būs jāizsniedz elektroniski, bet e-recepšu izsniegšanai sāksies izmēģinājuma periods.

Latvijā ir donori, kuri asinis ziedojuši 100 un vairāk reižu, būs kāds, kurš Latvijas dzimšanas dienas mēnesī to izdarīs pirmoreiz, apliecinot, ka arī tā izpaužas patriotisms.

Rūjienas senioru māju par savu dzīvesvietu sauc vairāk nekā 100 sirmgalvju no Vidzemes. Daži šurp uz dzīvi pārcēlušies arī no Rīgas.

Sestdien ar pēdējo, septīto posmu Valmierā noslēdzās skriešanas seriāla «Stirnu buks 2016» sezona.

«Latvijas lielākā problēma ir nabadzība,» šajā nedēļā izplatītā ziņojumā plašsaziņas līdzekļiem teicis tiesībsargs Juris Jansons. Plašsaziņas līdzekļi ik dienu stāsta par tiem, kam Latvijā klājas grūti: pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm, bez darba palikušajiem, un rāda arī to, kādi ir nabadzības vaibsti pasaulē.

Valsts sociālās aprūpes centra «Vidzeme» filiālē «Rūja» dienas, mēnešus un gadus vada cilvēki ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem un arī klienti ar psihiskām saslimšanām.

Gada aukstajā laikā cilvēki bez pastāvīgas dzīvesvietas meklē pajumti naktspatversmē. Lai pilnveidotu šo pakalpojumu Valmierā, vakar domes sēdē lemts, ka pakalpojumu deleģēs nodrošināt biedrībai «Latvijas Samariešu apvienība».

Mācīties svešvalodas ir vērtīgi un modē. Viena no svešajām  ir arī zīmju valoda, kuru apgūst ikviens, kam ir nopietnas dzirdes problēmas, mācās arī dzirdes invalīdu tuvinieki.

Deinstitucionalizācijas projektā (DI) iekļaujas vairāk nekā simt Latvijas pašvaldības, bet daži mazie novadi, kā arī Rīgas un Jūrmalas pašvaldība vēl domā, vai projektā, kas ilgs vēl sešus gadus,  piedalīties. Valmiera uzdrošinājusies teikt, ka dalība projektā tai nav saistoša.

Salīdzinoši bieži veterinārmedicīnā dzīvniekiem novērojam pastiprinātu dzeršanu un urinēšanu. Medicīniski  to dēvē par polidipsiju/poliūriju. Bieži šos simptomus konstatējam tikai vizītē, iztaujājot īpašniekus par dzīvnieka paradumiem. Klasisks piemērs — īpašnieks laika gaitā pamana, ka dzīvnieks izteikti notievē, un vēršas pie veterinārārsta. Uz jautājumu — kā ar dzeršanu, vai dzer tik pat daudz kā  agrāk? — īpašnieks apdomājies atbild: jā, tiešām pie ūdens trauka pieiet biežāk nekā agrāk, bieži trauciņā ūdens izbeidzas... Vai ar laiku pamana tikai to, ka kaķa kaste jātīra biežāk nekā agrāk, jo dzīvnieks pastiprināti sācis urinēt.

Atzīmējot Vispasaules fizioterapijas dienu, Vidzemes Rehabilitācijas centra fizioterapeiti devušies izbraukuma vizītē uz zemnieku saimniecību «Lejasvagaļi» Jeru pusē.

Septembra vidū apritēs 15 gadi, kopš Latvija ir bagāta ar Zvannieku mājām. Pa šo laiku tajā spēku smēlušies simtiem pieaugušo un bērnu, bet ļoti daudziem vecāku pamestiem bērniem tur nosargāta dzīvība.

SOS ciematu darbinieku, tajā strādājošo mammu un auklīšu galvenais mērķis ir palīdzēt bērnam izdzīvot laimīgu bērnību un sagatavot viņu pieaugušo dzīvei.

Nopirkti kancelejas piederumi, jauna drēbju kārta, apavi  un skolas soma — viss sagatavots skolas gaitām. Laukos rēķina citādi un saka, ka bērnu izglītošana ģimenei maksā dārgi.

Piedāvā jaunu mācību programmu audžuvecākiem.

Stāsta farmaceite, gremošanas un veselīga uztura projekta kuratore Zanda Ozoliņa.

Nolemts sakārtot veselības aprūpes sistēmu. Vai kaut kas izdosies, rādīs laiks.

Valmieru apmeklēja veselības ministre Anda Čakša.

Ministre tikās ar Valmieras un Valkas novada pašvaldību vadītājiem, apmeklēja Vidzemes slimnīcu un Latvijā lielāko ģimenes ārsta praksi, tiekoties ar primārās aprūpes speciālistu Juri Jakovinu.

Valmieras SOS bērnu ciematā dzīvo 63 bez vecāku gādības palikuši bērni. Nule kā ciemats ieguvis sertifikātu, kas apliecina: šeit nodrošinātā ārpusģimenes aprūpe ir atbilstoša Eiropas sociālo pakalpojumu standartiem.