Dīvainā Gauja pilsētas ainiņās
Kad Mūrmuižas tautas universitātē viens no jaunāko laiku Beverīnas atrašanās vietas izzinātājiem Gints Skutāns stāstīja par nu jau uz moderniem aprēķiniem balstītiem pils meklējumiem, viens no viņa secinājumiem bija: varbūt nav pat tik svarīgi šādu vietu atrast, bet būtiski ir meklējumus turpināt, Beverīnu atrodot vispirms savās sirdīs — attieksmē pret mūsu senvēsturi. Tā arī uztveru novadpētnieka Eduarda Laura publikāciju «Dīvainās pilsētas ainiņas» iepriekšējā «Valmierietī».
Senajās hronikās no 1208. līdz 1216. gadam Beverīnas vārds (vai tam līdzīgs vāciski) nosaukts 15 vietās, arī tā laika Jersikas un Tālavas zemju dalīšanas dokumentos. Pēc tam uz 500 gadiem Beverīna no jebkādiem dokumentiem ir pazudusi. Vien kopš 1753. gada tā atkal sāk parādīties hronikās, kur Beverīnas vārds pievienots Burtnieka ezeram. Pat J. K. Broce, kura zīmējumu publikācijai ir pievienojis arī E. Lauris, 1790. gadā savos darbos pili novieto pie Burtnieka. Gadsimtu vēlāk šī pils jau tiek meklēta Vaidavas pilskalnā, pēc tam Trikātā, Raunā, arī Pekas kalnā Kauguros, Vijciemā. Bija vēsturnieki, kuri mēģināja pazīmes par Beverīnu atrast arī Valmierā. Taču drīz šī vieta tika atzīta par neloģisku, jo atklājās, ka vācu ordeņu hronikās gan Beverīna, gan Valmiera ir minētas kā divas dažādas vienā laikā pastāvējušas vietas.
ATTEKA MAZAJĀ STACIJAS IELĀ. Arī šeit vēl ne pārāk sen ir bijis lielās Gaujas līkums. Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv