Eduards Lauris

Droši vien ievērojama sabiedrības daļa pievienotos A.Ustupa rakstā ,,Valmieras vēstures neizpaužamie noslēpumi“ paustajam (Liesma 12.04.2017.g.)!  Publiskas  apspriešanas vērtas idejas rodamas arī Dr.art. J.Kalnača vēl iepriekš publicētajam viedoklim par Valmieras pilsdrupās iecerētās “kultūrvēsturiskās stikla lecekts“ izbūves darbu projekta nepieciešamību. Valmieras domei vajadzētu veikt pilsētnieku aptauju par vēl viena objekta nepieciešamību muzeja teritorijā, kur vienviet jau tiktāl sablīvēti eksponētie dizainveidīgie objekti rada vienu ar otru nesaistītus tik dažādu laikmetu stilu apveidus, ka tos būs grūti vizuāli baudīt. Manuprāt, tas ir līdzvērtīgi tam, ja mēs rakstītu teikumu ar vislabākajiem  novēlējumiem, izceļot katru vārdu atsevišķi dažādās pasaules valodās. Kaut kas jau sanākt var! Bet vai to vajag ?

Dzīvodami informācijas plūdu laikā, raugoties nezināmās nākotnes virzienā, nemanot paskrienam garām kultūrvēsturisko un vides simbolisko vērtību krātuvēm. Daudzreiz tie nav tikai mūsu līdzcilvēku vai kādu ievērojamu ļaužu dzīves stāsti.

Septembra  sākumā  Vidzemes meža konsultāciju pakalpojumu centra Ziemeļvidzemes nodaļa Stalbes Tautas namā rīkoja izglītojošu semināru «Ūdenstilpju un to krastu apsaimniekošana». Programmā bija meža un upju, ezeru zinātnisko pētījumu teorijas un prakses apspriešana. Tajā piedalījās ap 60 interesentu, tostarp arī Beverīnas novadu pārstāvēja trīs dalībnieki no Vides biedrības «Beverīnas ūdeņi».