Pilsētās un novados

Naukšēnu sporta halle patlaban atpūšas. Cik ilgi tā vēl būs slēgta, zina stāstīt ANDREJS RULLIS: «Ir notikusi grīdas slīpēšana, jaunu līniju uzvilkšana, krāsošana un lakošana — tagad laukums atbilst visiem starptautiskajiem noteikumiem. Līdz šim tas bija zīmēts vēl pēc krievu laika standartiem ar slīpajām ūsiņām gar basketbola soda laukumu. Nu vecās lakas noslīpētas, atjaunots un izveidots jauns krāsojums ar Naukšēnu ģerboni vidū. Ilgi uz to gājām, jo tomēr šāda renovācija prasa lielus līdzekļus, taču nu tas ir paveikts, un rezultāts priecē. Patlaban laka vēl žūst, pavisam nesen tikai ieslēdzām ventilāciju. 30. jūnijā sāksies nometne, tā arī būs pirmā, kas šo laukumu izmantos.»

«Visi darbi pabeigti, vēl tikai jāiesniedz dokumenti būvvaldē, lai oficiāli nodotu stadiona skrejceļu ekspluatācijā,» apstiprina Naukšēnu novada pašvaldības projektu vadītāja ANITA DUKURE. «Konkrētu datumu vēl pateikt nevaru, bet jūlijā rīkosim skrejceļa atklāšanas pasākumu. Tajā varēs trenēties ugunsdzēsības sporta entuziasti, jaunie vieglatlēti, skolēni sporta stundās un paskraidīt paši mazākie — arī maniem bērniem patīk uz turieni aiziet un paskriet. Cik līdzekļu bija iespējams ieguldīt, tos izmantojām, tāpēc izvēlējāmies taisni, jo tas nozīmē bērniem vismaz kaut kādas sportošanas iespējas, un varbūt ar laiku pakāpeniski mākslīgo segumu izdosies uzklāt visam aplim. Prieks, ka būvniecība ritēja raiti, īpašu sarežģījumu nebija,» atzīmē projektu vadītāja.

Vai jūs būtu ar mieru kaut ko darīt par velti un ar sava darba augļiem gadiem ilgi dalīties ar plašāku sabiedrību? Droši vien tā varētu darīt, ja būtu pienācīgs nodrošinājums. Arī mediju jomā ziņu izgatavošana vienmēr kaut ko maksā, un ir būtiski zināt, kam pieder attiecīgā platforma un kā tā pelna naudu. Pēdējā laikā sabiedrībai šis jautājums kļuvis aktuāls tieši tāpēc, ka informatīvā telpa ir kļuvusi daudz lielāka interneta izplatības dēļ, bet līdzās objektīvu ziņu sniedzējiem ir parādījušies neskaitāmi mediju atdarinātāji, kuru galvenais uzdevums ir ļaužu viedokli ievirzīt informācijas sniedzējam vēlamajā gultnē.

Laukos, kur saimniecība, slaucamas govis, svinēšana nav iespējama vairāku dienu garumā. Svētku brīvdienas — tā ir pilsētnieku greznība, taču Līgo vakarā laukos līksmo visi. Arī šī stāsta varonis JĀNIS TAURIŅŠ no Ramatas.

Ramatas bibliotēka nupat piedzīvojusi jurģus. No kultūras centra grāmatu glabātava pārcēlusies un apmeklētājus gaida  pagasta pārvaldes ēkā.

Pēc pašvaldību vēlēšanām Mazsalacas novada vadības galā būtisku pārmaiņu nav. Atkārtoti par domes priekšsēdētāju ievēlēts Harijs Rokpelnis.

Veikta Ramatas kultūras centra renovācija. Pasākumi notiks gaišākās un ērtākās telpās.

Pirmdien ar pasākumu Ungurmuižā Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) arī mūsu pusē sāka projektu «Dabas skaitīšana». Tā oficiālais nosaukums gan ir plašs — «Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā».

Valmieras SOS ciemata pusaudži un jaunieši vasaras brīvlaiku izmanto, lai strādātu, dodas arī uz nometnēm, bet pieci bērni īsi pēc Jāņiem pošas tālam ceļam.

Avots? Burbuļo? Avots klusi, klusi tek.

Nē, tālu no Latvijas burbuļo un čalo! Latviskais, Baškortostānas latviešu Avots!

Rīt no rīta sākas astronomiskā vasara. Sajūtās latvieši to jau bauda, gaida saulgriežus, ielīgo Jāņus. Nedēļas nogalē lielākā vasaras godināšana notika Salacas krastā.

Beverīnas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ineta Melbārde jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes sēdi bija aicinājusi iepriekšējā ceturtdienā Mūrmuižā «Pagastmājā».

15. jūnijā notikusi Kocēnu novada domes jaunā sasaukuma pirmā sēde.

Par Vaidavas keramikas ražotni «Liesmā» rakstīts ne reizi vien. Un ne bez pamata — tā spējusi mainīties un arvien attīstīties līdzi laikiem.

Vaidaviete GURIJA GUSTSONE ir dzimusi ziemā, bet, satiekot viņu, kad vasara beidzot ir atspērusies uz lielo ziedēšanu, tā gribas teikt arī par Gurijas kundzi. Smaidīga, sievišķīga, aktīva, mazbērniem un mazmazbērniem bagāta, viņa šoziem nosvinēja savus 80.

Finanšu ministres iecerētā nodokļu reforma var mazināt novadu pašvaldību ieņēmumus par 30 — 40 un pat vairāk procentiem. Tādus aprēķinus veica Rīgas Tehniskās universitātes tautsaimniecības eksperti Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) uzdevumā. Tie ir spēcīgi argumenti, prasot valdībai mērenāku nodokļu pārkārtošanu.

Šī organizācija apvieno 21 novadu, kas sevi Latvijas attīstībā saredz — blakus deviņām lielpilsētām kā galvenajam dzinējspēkam — kā vietējos «motoriņus». RACA valdes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli (Vidzemes partija), Valkas novada domes priekšsēdētāju, par reformas kļūdām un par attiecībām ar Vidzemes lielpilsētu izvaicāja Dainis Lemešonoks, īpaši «Liesmai».

Jāteic, ka Liesma nebija traucējusi Valmierā patlaban lielākā būvobjekta celtniekus jaunceļamajos īres namos Mālu ielā 1 un Ķieģeļu ielā 8 kopš kapsulas iemūrēšanas brīža pirmās ēkas — Mālu ielā — pamatos. Patlaban jau abu namu montāža rit pilnā sparā, tāpēc īstais brīdis apklaušināt, kā sokas celtniekiem. Lūk, kā vakar objektā par visām aktualitātēm zinīgi izklāstīja ģenerāluzņēmēja — SIA MONUM — būvniecības projektu vadītājs KASPARS BRENCIS, kurš te klāt kopš projekta izstrādes pirmās dienas, tāpēc pārzina visu līdz niansēm:

Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža (SKMK) sadarbībā ar Vidzemes slimnīcu izsludina audzēkņu uzņemšanu māszinību programmā un aicina apgūt arī māsas palīga profesiju.

Lai nodrošinātu epidemioloģiski higiēnisku vidi un uzlabotu pacientu drošību, Vidzemes slimnīca ir iegādājusies franču firmas OXY^,PHARM visjaunākās paaudzes automātisko virsmu dezinfekcijas iekārtu.

Jūnija sākumā ceļotāji no Vācijas, Nīderlandes un Luksemburgas viesojās piecās HANSA projekta pilsētās, piedaloties otrajā izmēģinājuma braucienā.