Pilsētās un novados

Neparastu kolekciju dārzu trīs hektāru platībā Raunā, Lauku ielā 1, ar labu izjūtu un gaumi veido ILVA un JĀNIS LODZIŅI, piepalīdzot meitai Kristiānai un dēlam Jānim.

Šodien, 27. septembrī, Valmierā norisināsies Eiropas Zinātnieku nakts, un Vidzemes Augstskola (ViA) aicina no pl. 18 līdz 21 apmeklēt mākslas telpu Live Art Linarda Laicena ielā 2a, kur interesentiem būs iespēja izzināt šī brīža aktualitātes pētniecībā un kā šo pētījumu rezultāti ietekmēs mūsu ikdienu turpmākajos gados.

Valmieras integrētās bibliotēkas organizētos Dzejas dienu pasākumus pagājušās nedēļas otrdienā ievadīja Dzejas nakts, kura sākās ar jauniešu radošo meistardarbnīcu Smilšu ragana uz mana šķīvja sēd, kurā tika radītas dzejas sviestmaizes, izmantojot izrunas līdzību, jo angļu valodā vārds sviestmaize (sandwich) skan kā smilšu ragana (sand whitsh). Jaunieši varēja izbaudīt ne tikai dzeju, bet arī oriģinālas sviestmaizītes Valmieras tehnikuma audzēkņu, kuri apgūst konditora palīga specialitāti, izpildījumā.

Šodien Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes Valmieras, Cēsu un Strenču ugunsdzēsēji glābēji piedalās SIA «Latvijas propāna gāze» (LPG) rīkotajās civilās aizsardzības mācībās Valmieras akcīzes preču noliktavā Valmierā, Cempu ielā 12.

Lai diskutētu par atkritumu uzskaites kārtību un tās izpildi dažādās SIA ZAAO struktūrvienībās, 16. septembrī, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam ZAAO atsaucoties uz iniciatīvu Ierēdnis ēno uzņēmēju, divas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierēdnes – Vides aizsardzības departamenta Vides kvalitātes un atkritumu apsaimniekošanas nodaļas ekspertes – ieradās ZAAO un visas darba dienas garumā ēnoja uzņēmuma  Šķirošanas daļas vadītāju Gintu Gailumu.

SIA ZAAO Dabas un tehnoloģiju parks URDA un Reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs Daibe jaunajā 2019./2020. mācību gadā aicina izglītības iestādes un ikvienu interesentu apmeklēt vides izglītības projekta Cilvēks vidē interaktīvas mācību nodarbības, kā arī piedalīties dažādās akcijās un pasākumos, lai veicinātu izpratni par vides aizsardzības jautājumiem, sekmētu interesi par dabas procesiem un rosinātu rīcības maiņu.

Šoreiz, apmeklējot kaimiņu novadus, pieteicāmies ciemos pie zīmola «Raunas mājas vistu olas» radītājiem IVARA SALMAŅA un ELITAS SIMSONES. Iemesls vizītei Raunas pagasta «Puriņos -1» ir tāpēc, ka tā saimnieki šovasar bija to 26 novadu uzņēmēju pulkā, kurus Priekuļos, Liepas muižā godināja Vidzemes plānošanas reģions savā gadskārtējā pasākumā «Vidzemes stāsti».

«Globālais un lokālais» ir jauns laikraksta «Liesma» pielikums, ko varēsiet iepazīt reizi mēnesī. Šoreiz tajā padziļināti pētām globalizācijas diktētos vides mērķus un to sasniegšanu.

Kocēnu novada Vaidavas pagasta zemnieku saimniecības «Silkalni» saimniece ZELTĪTE KAVIERE smej, ka drīz viņa uz Jāņiem varēs tirgot biļetes visiem dabisko pļavu meklētājiem. Nudien, Valmieras apkārtnē, un ne tikai, tādas sameklēt kļūst par arvien lielāku izaicinājumu.

Globalizācija Latvijā – jau baronu laikos

Globalizācijas ietekme ainavu jomā Latvijā meklējama jau baronu laikos, secina ainavu arhitekts JĀNIS SIRLAKS:

Rūpes par vidi ir arī rūpes par ūdeņiem. Šoreiz – dažas aktualitātes par Burtnieku novadā paveikto, rūpējoties par Burtnieku, ceturto lielāko ezeru Latvijā. Pa ezera akvatoriju vasaras sezonā ikdienā pārvietojas ne tikai ar zvejnieki un makšķernieki ar laivām, bet arī  citi aktīvas atpūtas cienītāji ar vēja dēļiem, ūdens motocikliem, kruīza kuģīti, SUP dēļiem un citiem peldlīdzekļiem. Parasti ezerā vietas pietiek visiem ūdens satiksmes dalībniekiem, taču lielākās domstarpības nereti rodas par dažādām aktivitātēm, kuras cilvēki raduši un arī vēlas baudīt krastā.

Biškopis RIMANTS GAIDAMOVIČS šajās dienās ir nevaļīgs – vēl kāds bišu būris jāpārvieto, un, lai arī ieziemošana pabeigta, piebarošana joprojām notiek, tāpēc arī uzreiz ķeramies pie galvenā.

Viņi pirms divpadsmit gadiem bija līdumnieki, bet citādi, nekā tas ierasts. Pļavā, tukšā vietā Ļubinsku ģimene sāka būvēt ģimenes māju. Nevis šādu tādu, bet pamatīgu salmu māju.

Liels globalizācijas ieguvums ir resursu pieejamība un vieglā sasniedzamība, bet līdz ar to klāt arī klimata pārmaiņas, ko izraisa aizvien jaudīgāka cilvēku saimnieciskā darbība – transports, ražošana, lauksaimniecība utt.

«Līdz šim par klimata pārmaiņām diez ko nelikos zinis, bet, kad sāk pie tā ciešāk piedomāt – jā, pirmajos desmit saimniekošanas gados sējumi biežāk izsala, bet pēdējos trīs četros gados ziemas kļuvušas siltākas, vispār nekas nav pārsēts no jauna, taču pirms tam tas bija jādara vairākkārt,» atzīst viens no ievērojamākajiem mūspuses graudaugu kopējiem naukšēnietis AINIS DUKURS, kas šajā nozarē darbojas teju vai divdesmit gadus. «Vispār jau neteiktu, ka es to pārāk izjūtu, tāpat kā mēs nejūtam, ka pamazām novecojam. Arī par vasarām neteiktu, ka būtu lielas pārmaiņas, tāpat ir karstums, aukstums, varbūt vienīgi laiks kļuvis nepastāvīgāks, krasākas svārstības no silta uz vēsu un ziemas kļuvušas siltākas.»

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis kopā ir apņēmušās līdz 2030. gadam par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG), kā arī par 27% palielināt energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, salīdzinot ar 1990. gada rādītājiem.

Rūpes par vidi – tā ir sabiedrības, tostarp valsts un pašvaldību iestāžu, ražošanas uzņēmumu, izpratne par vides saglabāšanu, nepiesārņošanu un sakopšanu. Taču ļoti būtiska ir arī pilsoniskā attieksme pret apkārtējo vidi. Nebūs melots, ja teikšu, ka tā pagaidām vēl ir samērā neitrāla, bieži vien no sērijas – ne mana cūka, ne mana druva... Taču ir arī uzteicami, iespējams, pat īpaši cildināmi un mums visiem par paraugu minami piemēri. Par vienu no šādiem patīkamiem izņēmumiem šis stāstiņš.

Saldenieku ILGAS un EGILA ĶUŽU četru bērnu ģimene zero waste principus pārmantojusi no vecākiem. Un arī ievērot iniciatīvas "Tīri. Labi. Pilsēta bez atkritumiem" ierosinājumus ģimenei nav grūti.

"Neesam ideālākais piemērs, paši vēl mācāmies saprast, ko un kā darīt," par atkritumu šķirošanu savās mājās smaidot saka Lāsma Baštika. Viens no iemesliem, kāpēc Baštiku ģimene sākusi to darīt, bijusi vēlme ietaupīt. Un, redzot, ka ietaupījums patiešām ir, pie vienas atkritumu urnas, kurā samest visu, viņi noteikti neatgriezīšoties. "Tā arī dabai esam draudzīgāki," pievienojas tētis Kārlis.

Atkritumu apsaimniekošana Latvijā kļūst arvien dārgāka. Tarifu celšanās satrauc iedzīvotājus, par iespējamo konkurences mazināšanos Rīgā un monopola nostiprināšanos nozarē trauksmi ceļ Konkurences padome. Kāpēc gružu izvešana, neskatoties uz centieniem tos šķirot, kļūst arvien nedraudzīgāka mūsu maciņiem?