Pilsētās un novados

Likumsakarīgi, ka šī gada Eiropas dabas un nacionālo parku dienas atzīmēšanai Gaujas nacionālā parka teritorijā par galveno objektu bija izraudzīts Sietiņiezis. Tas ir arī vēstījums, ka pēc pērn te ar Dabas aizsardzības pārvaldes  (DAP) atbalstu veiktajiem būvdarbiem skaistais dabas objekts ir atkal ērti pieejams tūristiem un tiem, kas grib vien tīksmināties par dabas ainavām. Apmēram puskilometru garo klinšu piekājē visā garumā nu izbūvētas augšup un lejup vedošas jaunas kāpnes, atpūtas soliņi, drošības barjeras. Tādējādi pat stāvo krauju tuvumā pastaigās te  droši var doties un dabas veidoto brīnumu baudīt gan lielie, gan mazie.

«Mazsalacas aplis» ir ne tikai sportisku cilvēku aktīva biedrība, bet arī plašā apkaimē populāras sacensības. Pašu izveidotajā, iekoptajā un pienācīgā kārtībā uzturētajā trasē pāri par divpadsmit kilometru garumā nu jau vairāk nekā 15 ziemas notiek slēpošanas un jau desmito vasaru — riteņbraukšanas sacensības. Šo aktīvās atpūtas tradīciju aizsācējs ir enerģiskais un kaislīgais sporta cienītājs IVARS SLOTIŅŠ.

Mazsalacā šopavasar viesojās sadraudzības partneri no Gīterslo apriņķa Vācijā, lai Mazsalacas novada pašvaldībai uzdāvinātu darba spēkratu — automašīnu Mercedes Benz. Pašlaik mašīnai tiek veikta tehniskā apkope, lai to pienācīgi sagatavotu gaidāmajiem darbiem.

Aizvadītās nedēļas nogalē Mazsalacā, Rīgas ielā 10, ar kultūras centra Tautas lietišķās mākslas studijas «Mazsalaca» rīkoto izstādi «Spilvenu trakums» svinīgi un koši atklāja  Amatu centru.

Kad «Liesma» norunā tikšanos ar Mazsalacas novada lauku attīstības un uzņēmējdarbības konsultanti RITU GLUHU, viņai rīta pusē jābūt Ramatas pagasta pārvaldē, pusdienā Mazsalacā un pēcpusdienā Sēļu pagastā, jo ir 23. maijs — pēdējā diena, kad, izmantojot LAD elektronisko pakalpojumu sistēmu (EPS), lauksaimnieki bez kavējuma sankcijas vēl var elektroniski pieteikties šā gada platību maksājumiem. Tā kā ne visiem lauku ļaudīm tas ir pa spēkam, tad viņiem talkā dodas lauku konsultants.

Lai gan Jāņu siers līdzīgi karstvīnam pieder pie to produktu grupas, kurus lietojam reizi gadā, kopš pērnā gada novembra tas kopā ar salināto rudzu rupjmaizi, sklandrausi, Carnikavas nēģiem un pelēkajiem zirņiem iekļauts Eiropas Savienības īpatnību reģistrā un aizsargāts ar preču zīmi Garantētā tradicionālā īpatnība, un tādējādi ierakstīts mūsu nacionālās virtuves zelta pavārgrāmatā. Līdz ar to Jāņu siers darināms pēc stingri noteiktas receptūras. Vēl pirms gada to varēja ražot jebkura pienotava, taču tagad tādas ir tikai piecas — Valmieras, Rankas, Lazdonas, Straupes un Dundagas pienotavas, kuras Jāņu sieru apņēmušās gatavināt pēc tradicionālās receptes, brīdinot patērētājus, ka izstrādājums kļūs ievērojami dārgāks — pāri par 8 eiro/kg, lai arī līdz šim par 5 — 6 eiro/kg tas diez ko lēts nebija.

Šonedēļ visā Latvijā un arī Valmierā norisinās «Veselības nedēļa 2016», kuras mērķis ir popularizēt veselīgu dzīvesveidu caur sportiskām aktivitātēm. Pasākumu koordinē Latvijas Tautas sporta asociācija, iesaistot sporta klubus, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas.

Tā droši var teikt par nu jau aizvadītajām Vidzemes Uzņēmēju dienām 2016. Nākamais gads rīkotājiem — Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes nodaļai un Valmieras pašvaldībai — būs īpašs, jo dažāda kalibra uzņēmēju, mājražotāju un amatnieku forums būs sasniedzis nozīmīgu jubileju un notiks 20. reizi, aicinot meklēt jau tā kolorītajā ekspozīcijā jaunus, īpašus akcentus.

Vakar Valmieras centrā oficiāli tika atklāti interesanti, uzmanību piesaistoši vides objekti. Kam veltītas šīs sportistu stilizētās figūras, jautāju Valmieras pašvaldības izpilddirektorei EVIJAI VOITKĀNEI.

Eirokomisārs Karmenu Vella pirmdien paziņoja 2016. gada konkursa Natura 2000 uzvarētājus. Sešu uzvarētāju vidū ir Bulgārijas, Latvijas, Spānijas un Apvienotās Karalistes projekti, turklāt arī Beļģijas un Francijas, kā arī Grieķijas, Bulgārijas, Ungārijas, Somijas un Norvēģijas pārrobežu projekti.

Sestdienas vakarā no malu malām — Pārgaujas, Jāņparka, Burkānciema — uz Valmieras pilsdrupām virzījās ļaužu straumītes, lai vērotu un piedalītos Muzeju nakts aktivitātēs. Kā pirmdienas rītā atklāja Valmieras muzeja Izstāžu un reklāmas nodaļas vadītāja GUNA MEDNE, apmeklētāju skaits līdzīgi kā iepriekšējos gados pārsniedzis septiņus tūkstošus, no tiem lielākā daļa — 4520 — vēruši izstāžu nama durvis. Tā kā durvis bija izvēlētas par šīs Muzeju nakts tematisko simbolu, ar to apgleznošanu nodarboties Pilsdrupu estrādes apkārtnē aicināja Mākslas vidusskolas pedagogi un audzēkņi — kopīgais veikums būs aplūkojams pie ugunsnelaimē cietušās viesnīcas ēkas.

Muzeju nakts zīmē Valmierā apmeklētājus līdz vēlam vakaram priecēja arī mākslas galerija «Laipa» Stacijas ielā.

MARITA MASTIŅA septiņu gadu sadarbībā ar Valmiermuižas alus saimnieku Aigaru Ruņģi un visu komandu ir absolūti par to pārliecinājusies. Skaidrs, ka ne visas idejas attaisnojas, bet tikpat skaidrs ir, ka jādara, nedrīkst apmulst pie neizdošanās vai kādiem klupieniem.

Liekas, kāda roka mūs vadījusi pareizajā virzienā, jo, braucot bez konkrēta adresāta uz Zilākalna pagasta mazdārziņiem, sastapām jaukus, sirsnīgus un, galvenais, strādīgus cilvēkus.

Nacionālā apvienība nav pret demokrātiju un noteikti neaicina atkārtot 1934. gada 15. maija apvērsumu burtiskā nozīmē, taču, mūsuprāt, Kārlis Ulmanis simboliski pārstāv tās vērtības, kuru tik ļoti pietrūkst mūsdienu Latvijas politikā — savas tautas interešu stādīšanu augstāk par svešinieku, saimnieciskumu, kārtību, augstu morālo vērtību latiņu u.c. Tieši tāpēc Ulmaņa politiku visasāk nosoda Latvijas kā latviskas valsts pretinieki — kā liberāļu propagandisti, tā Kremļa melu apmātie.

21. maijā Valmierā jau 12. gadu pēc kārtas atzīmēs Starptautisko Muzeju nakti. Tās laikā valmieriešiem un pilsētas viesiem būs iespēja izbaudīt daudzveidīgu un aizraujošu pasākumu programmu, ko piedāvās Valmieras muzejs, Valmieras Drāmas teātris, Valmieras 5. vidusskola, mākslas Galerija Laipa un tirdzniecības centrs Valleta. 

Valmieras tirgū vēl joprojām liela rosība dažādu ziedu, stādu un dārza velšu pārdevēju vidū. Maijpuķīšu aromāta ieskauts, jau no paša rīta par tirgus piedāvājumu interesi izrāda liels pircēju skaits, aktīvi iegādājoties izaudzēto vai, turpinādami pieturēties pie dārzkopja kalendāra norādēm, pērkot un audzējot paši.

Cēsīm, manas bērnības un skolas gadu pilsētai, šogad atkal apaļie — jau 810. Arī Valmierā daudz cēsnieku, kuri gan tikai darba gaitās atbrauc, gan arī uz šejieni pārcēlušies dzīvot. Es Valmieru par savējo saucu kopš 1982. gada, taču Cēsīs, savā dzimtajā pilsētā, allaž esmu priecīgs atgriezties, pilsētas šaurās ieliņas glabā tik daudz atmiņu...

Braucot uz Trikātas pusi, vismaz no ceļa reti kad nepalūkojos, kā klājas Rūtiņu kļavai — resnākajai Baltijā un, kā vērtē dižkoku zinātājs Guntis Eniņš, iespējams, arī Austrumeiropā. Šo kļavu par dižkoku 70. gadu sākumā pirmais apzinājis  novadpētnieks Kārlis Bukums. Tad tās apkārtmērs vēl gan nav bijis 5 metri. Šobrīd plāksnīte ar uzrakstu vēsta, ka kļavas apkārtmērs ir 6 metri, tās vainaga augstums 24,5 metri, zaru projekcija 240 m², zaru garums līdz 11 metriem.

Pirmdien ap pusdienlaiku Valmierā pie Vanšu tilta un uz Ūdens ielas vairāki valmierieši steidza fotografēt neatkārtojamu skatu: puisis, pār plecu pārsviestu, nesa milzu līdaku, kas garumā  neatpalika no nesēja auguma. Lielo zivi Gaujā bija pievārējis Stacijas ielā kādā mājā dzīvojošais Artis Dima.