«Par to, ka atkal ir klāt stādāmais laiks, atgādina ne tikai Mēness sagāšanās ar ragiem uz leju un sējas kalendāri, bet arī veikalu plaukti ar raibu raibām sēklu paciņām, puķu podiem, kastēm, substrāta iepakojumiem un vēl citām stādu audzēšanai tik noderīgām lietām» — tā par šo nedēļu teikts a/s «Lauku Avīze» tematiskajā izdevumā «Sēja un raža 2017».
Lai fiziskā darba un naudas ieguldījums rītdienas mežos būtu maksimāli pareizi paveikts, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) struktūrvienība — meža konsultāciju pakalpojumu centrs ar nodaļām visā valsts teritorijā meža īpašniekus un apsaimniekotājus atbalsta gan ar padomiem, gan arī praktiski, sniedzot vairākus meža apsaimniekošanas pakalpojumus un piesaistot ES atbalsta finansējumu mežsaimniecības projektiem. Par to, kā ar šiem uzdevumiem sokas MKPC Ziemeļvidzemes nodaļā, stāsta tās vecākais mežsaimniecības konsultants ANDRIS VĪRS.
Vairāk nekā divus gadus Krievijas embargo un globālais piena tirgus ar zemo piena iepirkuma cenu bija pamatīgs pārbaudījums piena nozarei un lauksaimniekiem — piena ražotājiem. Bet par spīti tam Latvijā pagājušajā 2015./2016. pārraudzības gadā vidējais izslaukums no govs audzis par 218 kg un valstī tas bija 7296 kg. Lopkopības speciālisti to skaidro ar vairākiem iemesliem, un viens no tiem — cenu dēļ samazinoties naudas ieņēmumiem par pienu, tika ražots iespējami vairāk piena, lai tā kompensētu naudas ieņēmumu daļu. Uzmanīgāk nekā jebkad sekoja līdzi tam, cik daudz un cik precīzi govis apēd to, kas katrai govju grupai paredzēts ēdienkartē.
Aizvadītajā nedēļā darba vizītē Naukšēnu un Rūjienas novados bija zemkopības ministrs un vairāki ministrijas vadošie speciālisti. Pēc vairāku uzņēmumu un saimniecību apmeklējuma viņi Rūjienas kultūras namā tikās ar lauksaimniekiem. Piedāvājam ieskatu (saīsināti!) tikšanās laikā runātajā.
Kultūras zīme «Latviskais mantojums» radīta pēc lauku tūrisma asociācijas «Lauku ceļotājs» iniciatīvas. Sadarbībā ar Kultūras ministriju un Pašvaldību savienību to piešķir uzņēmējiem, kuri saglabā, iekļauj mūsdienu dzīvē un apmeklētājus iepazīstina ar latviskās kultūras un sadzīves tradicionālajām vērtībām. Pēc šīs zīmes var atpazīt vietas, kur saimnieki viesiem rāda amatus, prasmes, māca svinēt latviskos svētkus un cienā ar nacionāliem ēdieniem. Zīmi jau saņēmušas 72 saimniecības. Nesen tā par tradicionālās aitkopības amatniecību un saglabāšanu piešķirta arī Jeru pagasta z/s «Klimpas» saimniekiem ILZEI un VALDIM LESKĀM.
Lauksaimniecības datu centra publiskotie 2015./2016. pārraudzības gada rādītāji par Latvijas labākajiem ganāmpulkiem un ražīgākajām govīm nepārprotami atkal liek apbrīnot Rūjienas novada Jeru pagasta z/s «Ceriņi» saimnieku Alda, Leldes, viņu dēla Austra un vedeklas Lāsmas Kļaviņu paveikto piena lopkopībā.
Tieši tāds ir Rūjienas novada amatnieku biedrības «Rūzele» rokdarbnieces, individuālā darba veicējas ESMERALDAS PASĪTES laika un dzīves ritums, kurā ziema paiet, dzīvojot senču mājvietā Ķoņu pagastā pie Igaunijas robežas, bet vasaras — dzīvesdrauga Kono dzimtenē saulainajā Itālijā.
Mēdz teikt: slikts tas karavīrs, kas nesapņo kļūt par ģenerāli. Tiesa, ne katram tas lemts, jo izaugsmes process prasa lielu pašdisciplīnu, mācīšanos un pieredzi. Tā nāk gan ar puniem pierē, gan arī veiksmēm. Jaunu zināšanu ceļu pašlaik uzsākuši arī vairāki Rūjienas vidusskolas audzēkņi. Kopā ar skolotāju Ingūnu Kūķi pasniedzējas Ingas Rokpelnes vadībā viņi ir noslēguši pirmos sadarbības līgumus un iesaistījušies Rūjienas Tautskolas LEADER projekta vienā no sadaļām: skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) veidošana.
Vēsturisks bija 2015. gada 18. februāris, kad Valmierā Sv. Sīmaņa baznīcas remontdarbu laikā svinīgā pasākumā, klātesot draudzei, tās mācītājam, pašvaldības vadībai un medijiem, atvēra Sv. Sīmaņa baznīcas tornī ievietoto Laika kapsulu, kurā vēstījums nākamajām paaudzēm bija ievietots 1970. gada 3. novembrī.
«Mūsu tēvs Dzintars ir aktīvs mednieks, tādēļ mūsmājās medību sezonā arvien smaržo mammas garšīgi gatavotie ēdieni no medījumiem. Tik gardas karbonādes, gulašs, šašliks un viltotās irbītes sanāk tikai no meža dzīvnieku gaļas, un tam noteikti piekritīs arī citu mednieku piederīgie, kā arī tie, kas kaut vai reizi mūžā ir kaut ko nobaudījuši no meža,» — tā iepazīstoties Bērzaines pagasta «Kļaviņās» saka žāvējumu un konservu darbnīcas «Mežāzis» viena no īpašniecēm, mājražotāja ZANE ALKSNE. Ģimenes uzņēmumā darāmā pietiek gan Zanei, gan māsai Maijai, gan arī tēvam Dzintaram — nelielās ražotnes komercdirektoram.
Valmieras puses zemnieki visā Latvijā pazīstami ar prasmi saražot daudz kvalitatīva piena. Ne reizi vien dzirdēts, ka «valmieriešus» šajā nozarē kolēģi un speciālisti uztver kā ārpus konkurences esošus. Liela nozīme sasniegtajā ir sava darba entuziastiem — Vidzemes veterinārā servisa lielo dzīvnieku dakteriem Andrim Zālītim un Egilam Juitinovičam, kuri uz piena lopkopību nāca ar pavisam jaunu skatījumu, un tiem zemniekiem, kuri viņiem noticēja. Pašlaik lielākā daļa šo saimnieku ir apvienojušies biedrībā «Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija».
Dzirdēts, ka vairākās darba vietās brīvajās piecminūtēs pašlaik aktīvi diskutē par izdevniecības «Dienas grāmata» Latvijas vēstures romānu sērijā "Mēs. Latvija. XX gadsimts" nesen izdoto Laimas Kotas darbu «Istaba».
Jau ziņojām, ka nesen Ozolniekos, LLKC centrā, piedaloties lauksaimniekiem, konsultantiem, ierēdņiem un lopkopības profesionālo organizāciju ekspertiem, notika seminārs par augkopības un lopkopības izmēģinājumu rezultātiem aizvadītajā gadā.
Priekuļu novada Liepas pagastā kādā saimniecībā ilgākā laika periodā nobeigušies desmit liellopi, Krimuldas novada pagastā cūku novietnē ar turpat pieciem tūkstošiem dzīvnieku konstatēts šogad pirmais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums mājas cūkām.
Par šīm un vēl citām aktualitātēm saruna ar Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītāju, valsts vecāko veterināro inspektoru MĀRCI ULMANI.
Ja kādam no pārtikas produktiem pienāktos slavas dziesma, tad zupa droši vien būtu pirmā, kas to izpelnījusies. Cik nostāstu nav dzirdēts, kā slimību novārdzinātos augšām cēlis vistas buljons, kā karotājus mājā ar kūpošas zupas bļodu galdā gaidījušas sievas, kā izsūtījumā no bada izglābis zāļu vai koku mizu virums, un kur tad vēl paruna, ka zupa sanāk pat no cirvja kāta.
Rudens nogalē «Liesma» nejauši bija lieciniece tam, kā Rūjienas novada Tautskolā, saņemot LEADER projekta apstiprinājumu un finansiālu atbalstu, ar steļļu iekārtošanu zinošu vietējo audēju Vijas Rulles un Ausmas Caunes vadībā interesentiem pēc individuāla plāna sākās mācību kurss tautisko brunču aušanā.
Ziemassvētku vecītis, zinot manu vēlmi ziemas vakaros palasīt, bija nolicis zem eglītes vērtīgu dāvanu — izdevniecības «Dienas grāmata» vēstures romānu sērijā «Mēs — Latvija XX gadsimts» izdoto Māra Bērziņa darbu «Svina garša».
Vēl mirklis, un vērsim durvis Jaunajam gadam. Uz tā sliekšņa parasti pametam skatu atpakaļ, sak, kāds bija aizvadītais cēliens. Beverīnas novada Brenguļu pagasta «Rutku» māju saimniecei VALDAI RUTKAI tajā bija vairākas veiksmes: pavasarī godpilnā pirmā vieta tradicionālajā Valkas kūku konkursā, bet vasarā viņas torti atzina par labāko Beverīnas novada amatnieku svētkos rīkotajā kūku konkursā. Šīs ziņas bija par iemeslu, lai «Liesma» sprīdi pirms Ziemassvētkiem pieteiktos ciemos.
Sagaidot Ziemassvētkus un gadu miju, Rūjienas novada Ipiķu pagasta pārvaldes ēkā apskatāmas Ramatas iedzīvotājas Vijas Dūtes gleznas un rokdarbi, bijušās Vilpulkas iedzīvotājas, tagad Meizakilā dzīvojošās Ilgas Sorbet lampiņu un lukturīšu kolekcija, kā arī Ipiķu pagasta «Robežnieku» saimnieces un pārvaldes darbinieces Gunas Skalbergas vairāk nekā simt eņģeļu figūriņu kolekcija.
Rūjienā ir sena tradīcija, sagaidot valsts svētkus, godināt ne tikai ievērojamākos novada goda un gada cilvēkus, bet arī sumināt lielākos nodokļu maksātājus un pateikties tiem. Pērn tie bija: SIA «Sanat», SIA «Kunturi», SIA «Zaltes», SIA «Rūjienas Saldējums», SIA «Artavs», SIA «Valkvarcs», SIA «Ievlīči», SIA «Rūjienas aptieka», LPKS «Daiva», SIA «Lība», z/s «Ceriņi» un M. Grūsles ārsta prakse. Šoreiz par vienu no viņiem — «Rūjienas aptieku».