Pašiem sava sieru karaliene
Novadu Siera dienas, siera garšu konkursi, meistarklases, semināri, siera gleznu retroskopijas, siera karaļa kronēšana, kulinārā mantojuma recepšu apzināšana — tā ir tikai neliela daļa no biedrības «Siera klubs» pasākumiem visā Latvijā. To organizētāju, biedrības «Siera klubs» valdes priekšsēdētāju VANDU DAVIDANOVU pazīst daudzi: ne tikai siera ražotāji un tirgotāji, bet arī patērētāji, jo tieši viņa, uzņemoties Latvijā ražoto sieru patroneses lomu, daudz izdarījusi, lai popularizētu un saulītē ieceltu vietējos ražojumus.
Vanda, ko liecina statistika? Vai sieru ēdam vairāk?
Saskaņā ar provizoriskiem datiem pērn Latvijā saražotas 41500 tonnas siera un biezpiena, kas ir par 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38000 tonnām iepriekšējā gadā. No pērnā apjoma eksportētas 18200 tonnas produkcijas, kas ir par 8% vairāk nekā 2015. gadā. Latvijas sieru pazīst Vācijā, Nīderlandē, Polijā, Dānijā, Lietuvā, Igaunijā, kā arī Ēģiptē, Turcijā, Japānā, Jordānijā, Ķīnā, Apvienotajos Arābu Emirātos un vēl citviet. Kopumā siera eksports notiek uz 84 valstīm. Imports samazinājies: 2015. gadā valstī bija ievestas 15100 tonnas siera un biezpiena, bet pērn — 14100 tonnas. Tātad pieaug vietējās produkcijas patēriņš. Priecē, ka turpina pieaugt siera un biezpiena patēriņš uz vienu iedzīvotāju. Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta aprēķiniem 2016. gadā Latvijas iedzīvotāji patērējuši 37500 tonnas siera un biezpiena, kas ir par 100 tonnām vairāk nekā gadu iepriekš. Vairāk nekā pēdējo 15 gadu laikā šo produktu patēriņš uz vienu valsts iedzīvotāju audzis apmēram 2,5 reizes. Vēl 2002. gadā mēs katrs apēdām tikai 4,1 kg siera, bet 2016. gadā jau 19 kg siera un biezpiena. Francijā, Vācijā, Dānijā un Itālijā iedzīvotāji sieru patērē vēl vairāk, tātad tas nozīmē, ka mums joprojām pastāv augšanas iespēja.
VALMIERĀ. Biedrības «Siera klubs» valdes priekšsēdētāja, Latvijas sieru patronese Vanda Davidanova pērnajos Siera svētkos. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv