Māra Rone

Par Rūjienas amatnieku biedrības «Rūzele» dalībniecēm, 100 % roku darba veicējām, košu rotu un Rūjienas suvenīru darinātājām LORETU SAULĪTI un KRISTĪNI KIVLENIECI «Liesmā» jau rakstīts, jo tam bijis iemesls — jauni suvenīri, pārsteigumi Rūjienas tradicionālajos tirdziņos un godam pārstāvēta Vidzemes sēta Latvijas Gaismas pils atklāšanā. Šoreiz cits iemesls — rotu meistares Grundzālē nesen godināja Vidzemes plānošanas reģiona gada aktīvāko vidzemnieku «Dārza svētkos», par abām arī vēstīts pasākumam izdotajā izdevumā «Vidzemes stāsti 2017.» Tiekoties Rūjienas Tautas skolā, «Liesma» meistarēm uzdeva vienu jautājumu: kāda pieredze iegūta un kā mainījies amatnieka rokraksts?

29. augusta rīts Latvijā paliks vēsturisks. Starptautiskā projektā «Miera maize» (Peace Bread) bijušā Zvārdes poligona teritorijā z/s «Andulaiši» saimnieka Egila Kreicberga izaudzēto rudzu četrus kilogramus sēklas svinīgi nodeva tālāk — Mazsalacas novada Sēļu pagasta z/s «Ozoliņi» saimniecei Maijai Šmitei.

Mazsalacas novada Sēļu pagastā kādreiz bijušas trīs muižas — Idus, Pantenes un Sēļu. No Idus un Pantenes muižām palikušas vien atmiņas, taču Sēļu muiža — seno ēku kompleksa un ainavu parka ieskauta, joprojām ir pagasta administratīvais un kultūras centrs. Pēdējos gados Sēļu muiža lieliski kalpo arī kā tūrisma objekts, atpūtas un saviesīgu pasākumu norises vieta. Kāds pašlaik ir tās piedāvājums, to «Liesma» nesen devās izzināt. Gides lomā — Sēļu muižas kultūras dzīves organizatore INĀRA BLŪMA.

15. augusta «Liesmā» publikācijā «Par sadarbību, partnerību un mieru» stāstīts par starptautisku projektu «Miera maize», kas aizsākās pirms vairākiem gadiem Berlīnes mūra pakājē nopostītās svētvietas — Saskaņas kapelas — teritorijā. Tur draudzes mācītājs iekopa lauku, iesēja rudzus, novāca ražu un izdalīja to ES lauksaimniecības ministriem, lai tie gādātu par simboliskās «Miera maizes» tālāku vairošanu. Akcijā iesaistījušās 12 valstis. Arī Latvija, kur miera rudzus ieaudzēja bijušā Zvārdes poligona teritorijā, bet drīzumā tos iesēs Mazsalacas novada Sēļu pagasta zemnieku saimniecībā «Ozoliņi», kur saimnieko Maija, Ivars un viņu dēls Mārtiņš Šmiti.

Nesen Smiltenes novada Grundzāles pagastā Vidzemes plānošanas reģiona tradicionālajos Dārza svētkos vairākās nominācijās godināja 26 Vidzemes pašvaldību 2017. gada darbīgākos cilvēkus: uzņēmējus, lauksaimniekus, mājražotājus, amatniekus un tūrisma attīstītājus. Viņu vidū apsveikumus un laba vēlējumus saņēma arī Mazsalacas novada Sēļu pagasta ādas apstrādes meistare BENITA AUDZE. «Liesma» to uzskatīja par pietiekamu iemeslu, lai pieteiktos ciemos.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «VAKS» Matīšu filiālē pašlaik intensīvi notiek jaunās ražas pieņemšana, pirmapstrāde un realizācija. «Liesma» Matīšos pabija 17. augustā. Par struktūrvienības otro sezonu stāsta tās vadītājs ROMĀNS BALAŅUKS.

Arī mūsu reģiona laukos joprojām lielākā rūpe ir par jaunās ražas novākšanu un ziemāju sēju. Vidzemes un Latgales graudaudzētāju kooperatīvās sabiedrības «VAKS» galvenā agronome Zinta Jansone, sazvanīta 21. augusta pusdienlaikā, teica: «Uz kooperatīvās sabiedrības biedru laukiem guļ laba raža, kuras novākšanu pašlaik ir pārtraucis lietus, prognozes liecina, ka piespiedu pauze kulšanā ilgs vismaz četras dienas. Augsnes, šķirnes un laika apstākļu sekas reģionā ir ļoti dažādas, tādēļ arī līdz šim paveiktais ražas novākšanā ir visai atšķirīgs. Kopumā «VAKS» līdz šim ir paspējis pieņemt piekto daļu no šīs sezonas gaidāmās ražas. Tā solās būt laba, tādēļ gaidām atbilstošus laika apstākļus kulšanas turpināšanai.»

«Vidzeme ir bagāta. Te ir Latvijas garākā upe Gauja un raudošais milzis Raunas Staburags. Te ir augstākā Latvijas virsotne Gaiziņš un lielākais drumlins Austrumeiropā — Ķoņu kalns. Šeit atrodams senais Burtnieks un vilinošais Alūksnes ezers. Vidzemē atrodama akmenī kaltā skulptūra Cesvaines pils, un šeit joprojām meklē un joprojām neatrod zudušo Beverīnas pili. Bet Vidzemes lielākā bagātība neapšaubāmi ir tās cilvēki,» — tā vakar viesu namā Grundzāles pagasta «Purgaiļos», atklājot Vidzemes plānošanas reģiona dārza svētkus, ar lepnumu sacīja Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents.

Latvijas lauksaimnieku prestižākās balvas «Sējējs» laureāta Kocēnu novada Bērzaines pagasta zemnieku saimniecības «Zilūži» vārds kopš 2017. gada 15. augusta pavisam oficiāli ir piederīgs arī Valmierai. Pārgaujā, Stacijas un Nākotnes ielu krustojumā, bijušajā avīžu kioskā nu ir atvērta šīs saimniecības pirmā stacionārā tirdzniecības vieta. Līdz šim Grasbergu ģimenes uzņēmumā pēc senām senču receptēm saražotos piena produktus — pienu, kefīru, sviestu, biezpienu, jogurtus un saldējumu — ar septiņiem busiem regulāri nogādā pircējiem plašā apkaimē vairākos valsts reģionos. Kioska atvēršana Valmierā ir sava veida uzdrīkstēšanās eksperiments, par kuru «Zilūžu» saimniecības vadītājs JĀNIS GRASBERGS «Liesmai» teica:

Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīva nu jau gandrīz 600 biedru tīrumos un modernā graudkopības uzņēmuma ražošanas struktūrvienībās Valmierā, Matīšos, Gulbenē un Varakļānos ir sākusies jaunās ražas vākšanas, graudu pirmapstrādes un realizācijas sezona. Par tās īpatnībām, prognozēm un uzņēmumā paveikto stāsta «VAKS» valdes priekšsēdētājs INDULIS JANSONS.

Rūjienas novada Jeru pagasta pārvaldē ir sena tradīcija — katru vasaru aizvest savas apkaimes pensionārus ekskursijā. Apceļotas vai visas Latvijas populārākās un ievērības cienīgākās vietas. Šogad tradīcija turpināta un pat papildināta, piedāvājot iespēju izkustēties ne tikai senioriem, bet arī citu paaudžu iedzīvotājiem. Par ceļojuma mērķi izvēlēts nekas cits kā pašu Jeru pagasts, un pasākuma devīze «Ar lepnumu par savējiem» esot izpelnījusies necerētu atsaucību. Stāsta pagasta pārvaldes vadītāja INDRA CELMIŅA.

Kad 2013. gada 22. augustā «Liesmā» rakstījām par Rūjienas novada jaunumu — radošās grupas «Rūjas dadzis» vasaras nometni bērniem no 7 līdz 13 gadu vecumam, nometnes iniciatore un vadītāja Daina teica: «Šī ir pirmā, bet ceram, ka ne pēdējā vasaras nometne bērniem.»

No Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīvās sabiedrības «VAKS» saņēmām ziņu, ka 4. augustā «VAKS» ražošanas bāzē Valmierā ir ievesta pirmā 2017. gada sezonas ražas krava. To ar ripsi bija atvedusi z/s «Jaunmārkundas» no Matīšu pagasta. Vēl uzzinājām, ka šīs nedēļas sākumā Gulbenē, Varakļānos un Valmierā «VAKS» saviem biedriem rīko pirmsražas sapulces, lai pirms lielā darbu cēliena saliktu punktus uz visiem i, kas pašlaik nodarbina graudu audzētāju prātus.

Valmieras svētku un ikrudens Simjūda tirgus mēdz arvien parādīt kaut ko jaunu ar pavisam svaigu, pat netradicionālu amatniecības idejas īstenojumu. Arī nesen notikušais pilsētas svētku tirdziņš piedāvāja ne vienu vien patīkamu pārsteigumu. Uz Valmieru pirmo reizi tirgoties bija atbraukusi mājražotāja DAGNIJA MELDERE no Saulkrastiem. Un viņai līdzi bija — stila lampas.

Piekritīsiet, ka nesen aizvadītajos Valmieras pilsētas svētkos skatītājiem par prieku bija daudz jaunumu un pārsteigumu. Viens no tiem — Tērbatas ielā, kur daļu no sava daiļdārza un ziedošo augu kolekcijām no Rūjienas novada Jeru pagasta «Cīruļiem» uz Valmieru bija atvedusi šo māju saimniece LINDA UGLANOVA.

Kā saules vaigs vasaras vidū

Šovasar daudzviet valsts reģionos notiek gadskārtējie biedrības «Siera klubs» konkursi un novadu siera dienas, kuros ne viens vien apbalvotais tiek arī pie biedrības «Siera klubs» atkārtoti izdotās, košās, bagātīgi ilustrētās Jāņu sieram veltītās, SIA «Jelgavas tipogrāfija» drukātās grāmatas.

Valmieras svētku programma jau laikus pieteica un ieinteresēja ar kaut ko līdz šim nebijušu vecpilsētā. Tā kā amatnieku un mājražotāju tirgus šoreiz no seno pilsdrupu un muzeja teritorijas bija izcelts un veiksmīgi pārvietots uz tirgotājiem un pircējiem ievērojami ērtāko Tērbatas ielu, tad Valmieras vecpilsētā tika uzburta «Gardēžu pils». Eiropas gastronomijas reģiona pasākumā «Ar dabu šķīvī» piedalījās «3 pavāru restorāns», restorāns «Rocket Bean Roastery» no Rīgas un mūsu puses uzņēmumi: restorāns «Rātes Vārti», «Dikļu pils» un «Valmiermuižas alus» virtuve. Uz skatuves notika populāru pavāru meistarklases un viņu gatavoto ēdienu degustācijas, bet katrā «Gardēžu pils» teltī — krodziņā bija pieejami tikai tur sagādātie svētku labumi.

Ar šādu devīzi par godu Latvijas simtgadei biedrība «Siera klubs» un «Latvijas maiznieku biedrība» šovasar organizē četrus reģionālos konkursus kūku cepējiem. Kurzemē — Skrundā tas notika jau 6. maijā, Vidzemē — Valmierā 29. jūlijā, Latgalē — Rēzeknē tas norisināsies 5. augustā, bet Zemgalē — Jelgavā  26. augustā.