Dzīvē mēdz būt sakritības. Par tādu var nosaukt arī «Liesmas» ierašanos Rūjienas Tautskolā tieši tajā dienā un tajā brīdī, kad divas izcilas novada audējas — Vija Rulle un Ausma Caune, vaigus piepūtušas, stellēs uzvilka pamatni 14 tautiskajiem brunčiem.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti jau trešo gadu organizē un vada lopkopības saimniecību attīstībai paredzētu tā saucamo Zālēdāju projektu. Tā mērķis ir sekmēt nozares efektīvāku attīstību un rentabilitāti, apzināt galvenās saimniekošanas kļūdas un laikus tās novērst.
Par gaļas liellopu audzēšanu, galvenajām nozarē pieļautajām kļūdām un to, kā tās labot, «Liesmai» Fermu dienā Ēveles pagastā pastāstīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore DAINA KAIRIŠA.
Tieši tā dzīves un izaugsmes ceļš līdz šim ir vedis keramiķi, uzņēmēju, Valmierā populāro kafejnīcu «Mellene» īpašnieci un vadītāju INESI EZERTĒVU.
Kā zināms, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ar Zemkopības ministrijas atbalstu šoruden rīkoja kampaņu «Karotīte vieno! Izvēlies vietējos produktus!». To organizēja, lai atbalstītu vietējos ražotājus un mudinātu iedzīvotājus vēl vairāk dot priekšroku pašmāju ražojumiem. To, ka šāds aicinājums joprojām ir aktuāls, apliecina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas veiktā aptauja Baltijas valstīs, kas notika augustā un kurā aptaujāti 2156 respondenti vecumā no 18 gadiem.
SIA «Aloja - Starkelsen» kopā ar saviem darbiniekiem, sadarbības partneriem un klientiem šovasar nosvinēja uzņēmuma pastāvēšanas 25. gadskārtu. Par to, kāds jubilejas gads ir cietes kartupeļu pārstrādē, stāsta SIA «Aloja - Starkelsen» direktors JĀNIS GARANČS.
VAS «Latvijas Pasts» oktobrī ir sācis laikrakstu un žurnālu abonēšanas kampaņu 2017. gadam, uzsverot, ka abonēt preses izdevumus vienmēr ir lētāk un ērtāk. «Liesma» paviesojās pasta nodaļā Valmierā, Tērbatas ielā 43.
Lauksaimnieku prestižā konkursa «Sējējs 2016» nominācijā Jaunais veiksmīgais zemnieks par laureātu kļuvis Kocēnu novada zemnieku saimniecības «Zilūži» saimnieks JĀNIS GRASBERGS.
Kad sāku studijas žurnālistikā pie Universitātē cienītā pasniedzēja Abrama Kleckina, saņēmām dažādus mācību uzdevumus. Viens no tiem — apraksts par kādu žurnālistu. Izvēlējos «Liesmas» Ināru Ceriņu. Šī intervija manā tālākajā žurnālistikas ceļā ieslēdza zaļo gaismu, jo ar to nonācu pasniedzēja aizbildniecībā. Viņš ne tikai fakultātē, bet arī «Liesmā» slavēja paveikto, piedāvāja interesantas prakses iespējas, uzņēmās arī mana diplomdarba izstrādes vadību. Studentei vienkārši paveicās: raksts nevarēja neizdoties, jo tajā uzrunāja spēcīga, zinātkāra, vispusīga PERSONĪBA. Par visu ar savu — ne vienmēr pa spalvai — viedokli. Saruna Ināru parādīja arī kā aktīvu teātra izrāžu un citu kultūras pasākumu apmeklētāju, lielu lasītāju, rokdarbnieci, gādīgu divu meitu māti un vienmēr spriganu sievieti.
Vairāk nekā 60 Rūjienas novada un plašas apkaimes graudkopju kooperatīvā sabiedrība «Daiva» ar graudu pirmapstrādi, pārstrādi un realizāciju nodarbojas kopš 1993. gada. Visus šos gadus ir mērķtiecīgi modernizēta ražošanas bāze «Kalntemekās», lai raitāk un kvalitatīvāk spētu sniegt kaltes pakalpojumus biedriem. Sava veida dzinulis kooperatīva attīstībā arvien ir bijusi biedru izaugsme, viņiem palielinot sējumu platības, apgūstot modernākās graudkopības tehnoloģijas un arī uzkrājot pieredzi agronomijā. Līdz šim biedri bijuši arvien soli priekšā kooperatīva tehniskajam varējumam, tagad situācija mainījusies — «Daiva» beidzot panākusi savējos. Par 2016. gada sezonas īpatnībām un ieguvumiem «Liesmai» stāsta LPKS «Daiva» valdes priekšsēdētājs ARNIS ĶIBERS.
Jau vairākus gadus Rūjienas novada pašvaldība pavasaros izsludina projektu konkursu «Iedzīvotāji veido savu vidi». Uz domes finansiālo atbalstu var pretendēt biedrības, nodibinājumi un arī fizisku personu neformālas grupas. Atbalstu parasti saņem sabiedriska labuma projekti. Ir klāt rudens, kad Rūjienā izvērtē šovasar šā konkursa projektos paveikto. Arī «Liesma» devās to aplūkot.
Aizvadītās nedēļas nogalē «Liesma» bija lieciniece, kā savās prāvajās, labi koptajās griķu platībās šīs sezonas ražu vākt sāka Rūjienas novada Jeru pagasta LKS «Laikmets» (vadītāja Guna Bondare) mehanizatori. Rūjienas novadā un tā apkaimē griķu audzēšanas tradīcijām nu jau esot vairāk nekā 20 gadu pieredze. Un tomēr katru gadu griķi prasot savu uzmanību un attieksmi. Novada graudkopju kooperatīvās sabiedrības «Daiva» direktors ARNIS ĶIBERS to pamato šādi:
Aizvadītās nedēļas nogalē zemkopības ministrs JĀNIS DŪKLAVS bija ieradies darba vizītē Kocēnu novadā. Viņš kopā ar dažiem ministrijas speciālistiem pabija Bērzaines pagasta zemnieku saimniecībā «Zilūži» un Bērzaines Tautas namā tikās ar uzņēmējiem, pašvaldību vadītājiem un zemniekiem. Piedāvājam saīsinātu ieskatu tikšanās reizē runātajā par aktuālāko nozarē.
Zināma patiesība, ka lauksaimniecība ir risks, jo katra no tās nozarēm vairāk vai mazāk arvien pakļauta gan ekonomikas procesu svārstībām, gan arī laika apstākļiem. Lielisks piemērs tam ir arī šīs sezonas ražas vākšanas nedienas.
Pagājušās nedēļas nogalē Valmieras muzeja Pilskalna nama veļas žāvētavā interesenti varēja pabūt daudzkrāsainā un smaržīgā Tomātu parādē, kur varēja iepazīt vairāk nekā 100 tomātu šķirņu, no kurām lielākā un arī vizuāli iespaidīgākā daļa bija nākusi no populārā selekcionāra Artūra Sildes dārzkopības entuziastu kluba «Tomāts» Valmieras nodaļas vadītājas Natālijas Zeltiņas gadiem veidotās, pārsteidzoši bagātās kolekcijas. Izstādi ar savām ne mazāk interesantām kolekcijām papildināja arī Valmieras nodaļas biedri Jānis Andersons no Siguldas novada un Inese Zemeša no Kocēniem, kā arī vairāki rosīgi tomātu audzētāji no Valmieras pensionāru biedrības.
Biedrība «Latvijas Aitu audzētāju asociācija» izveidota, lai radītu labvēlīgu vidi aitu audzēšanai un attīstītu aitkopību kā peļņu nesošu ilgtermiņa nozari. Lai tajā gūtu vēlamos rezultātus, nepietiek tikai ar apņēmību, vajadzīga arī pamatīga zināšanu bagāža. Lai palīdzētu aitkopjiem labāk orientēties nozarei būtiskākajā, asociācijas speciālisti regulāri organizē mācības un pieredzes seminārus spēcīgākajās aitkopības saimniecībās. Vairākās no tām notiek tā saucamais zālēdāju projekts. Jau trešo vasaru ēdināšanas salīdzinājumi notiek biedrības kontrolnobarošanas stacijā «Klimpas» Rūjienas novada Jeru pagastā. Ar paveikto «Liesmu» iepazīstina stacijas direktors, pieredzes bagātais aitkopis VALDIS LESKA.
Futbola laukumā, kā zināms, spēlētājam parādīta dzeltenā kartīte nozīmē brīdinājumu, bet sarkanā — izraidījumu. Izrādās, ka pēc līdzīga principa zināmu kārtību un noteikumus cenšas ieviest arī citviet, nebūt ne ar sportu saistītā vidē. Tā, piemēram, kādā Zviedrijas skolā jau labu laiku, meklējot inovatīvas metodes, kā savaldīt nepaklausīgos skolēnus un nodrošināt disciplīnu mācību stundās, esot ieviestas un itin labi kalpojot kartītes, tātad tas pats futbola spēles princips. Tāpat kā futbolā. skolēni tiekot brīdināti par disciplīnas pārkāpumiem ar kartītēm: dzeltenā — brīdinājums, bet sarkanā — izraidījums no mācību nodarbības.
Starptautiskās izstādes «Riga Food» dalībnieku saraksts ir ļoti kupls. Tajā lasāms, ka mūsu reģionu pārstāvēs a/s «Valmieras piens», SIA «Milda KM», Valmieras tehnikums, zemnieku saimniecība «Kaņepītes», zemnieku saimniecība «Arumi», SIA «Latvijas ķiploks» un vēl citi ražotāji.
Vidzemes plānošanas reģiona apzinātajos, godinātajos un atsevišķā brošūrā izdotajos «Vidzemes veiksmes stāstos 2016» ierakstīta arī Rūjienas amatnieku biedrība «Rūzele». Tā dibināta 2012. gadā, bet pirmsākums ir 2009. gadā, kad pēc sludinājuma laikrakstā kopā sanāca 26 interesenti. Tagad to ir 56, un biedrības durvis joprojām ir atvērtas klāt pienācējiem.
Par Jeru pagasta «Arumu» viesmīlīgajiem saimniekiem INETU un LAIMONI BOLĒM «Liesmā» esam rakstījuši vairākkārt. Šajā ģimenē ir izaudzināti trīs dēli un meita, sagaidīti astoņi mazbērni, šajā sētā sekmīgi ir nostādīta bioloģiskā lauksaimniecība un mērķtiecīgi attīstīta pārtikas produktu mājražošana. Ineta ar savu produkciju pašlaik gatavojas novadu pārstāvēt LLKC stendā populārajā izstādē «Rīga Food 2016». Taču šoreiz ne par to, bet gan par kuplās, saliedētās kristiešu ģimenes ieguldījumu Paipusu muižas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.