Jau informējām, ka nesen starptautiskās izstādes «Rīga Food» laikā notika LPCS rīkotā piena produktu un iepakojuma konkursa laureātu apbalvošana. Nominācijā «2019./2020. gada jauno produktu grupā Saldējums» 1. vietu un «Rīga Food» zelta medaļu piešķīra SIA «Rūjienas saldējums» šokolādes saldējumam ar brūkleņu piedevu šokolādes vafeles konusā. Apbalvojumu saņēma arī šī jaunā produkta meistare Sanda Gūte.
Aizvadītajā nedēļā Rūjienas novada pašvaldība, sadarbojoties ar Meža attīstības fondu, Rūjienas Jauniešu iniciatīvu centru, pirmsskolas iestādes «Vārpiņa» audzēkņiem un vairāku pašvaldības iestāžu darbiniekiem, Rūjienas centrā Ternejas parkā papildināja tur jau esošo Japānas sakuru dārzu ar Japānas rododendriem, Japānas patūjām un vēl citiem jauniem dekoratīvo augu stādījumiem.
Redzot un dzirdot, kas pēdējos gados notiek globālajā pasaulē ar tā saukto trešo valstu bēgļu izmisīgajiem centieniem atrast sev jaunu dzīves un darba vietu Eiropas Savienībā vai citās attīstītajās valstīs, maz pamazām sākam pierast, ka arī Latvijā un ne tikai galvaspilsētā, bet arī reģionos starp mūsu līdzcilvēkiem nu ir arī citas rases, citu vaibstu un citas ādas krāsas ļaudis.
Apmeklējot Raunas novadu, «Liesmai» par tradīciju kļuvis palūkot, kas jauns vasaras puķu, ziemciešu, graudzāļu, garšaugu un dekoratīvo košumaugu audzētavā. To pēdējos gados arvien biežāk apmeklē arī puķkopji no Valmieras apkaimes. Jau esam rakstījuši par z/s «Kaliņi», kur ar izdomu saimnieko LĀSMA un ULDIS RIEKSTIŅI. Saimniecībai raksturīgi, ka augus no aprīļa līdz oktobrim var iepazīt ne tikai labiekārtotā stādu placī, bet arī blakus esošajā ģimenes dārzā: dažādu formu un krāsu salikumos. Šoruden tur ir ievērības cienīgi jaunumi.
Zīmola «Ozolzīles» autore ir Kocēnu novada «Jaunjānēnu» saimniece, pašnodarbinātā, triju bērnu māte ANETE OZOLA. Viņa kopā ar vīru UĢI OZOLU pēc bioloģiskās lauksaimniecības metodēm audzē rabarberus, cidonijas, ziemas ķiplokus un krizantēmas, bet pati savā uzņēmējdarbībā izgatavo dažādas dizaina lietas: galda kartes, ielūgumus, svinību dekorus un arī dāvanu komplektus. Anete divreiz ir piedalījusies LLKC organizētajās mācībās uzņēmējdarbības veicināšanai un startējusi arī konkursā «Laukiem būt».
LLKC Lauku attīstības nodaļa nu jau vairākus gadus sekmīgi īsteno projektu»Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai». Tas tiek darīts, lai gados jaunajiem cilvēkiem palīdzētu uzsākt uzņēmējdarbību lauku teritorijās. Pasākumu allaž īsteno visās 26 LLKC reģionālajās nodaļās, rīkojot tur gan informatīvo semināru, gan arī piecu dienu teorētiskās un pieredzes iegūšanas mācības, pēc kuru pabeigšanas jaunieši startē biznesa plānu konkursā «Laukiem būt».
Latvijas graudaudzētāju kooperatīvs LPKS «VAKS» katru gadu savās struktūrvienībās Valmierā, Matīšos, Gulbenē un Varakļānos, modernizējot tās, palielina uzņēmuma kopējās jaudas graudu pirmapstrādē un uzglabāšanā.
www.manabalss.lv gada ieskaņā iedarbinātais balsošanas skaitītājs par PVN samazināto 5% likmi vietējai pārtikai joprojām ir ieslēgts un turpina no dienas dienā skaitīt mūsu sabiedrības aktīvāko līdzpilsoņu pausto atbalstu šai tik daudziem svarīgajai iecerei.
Turpinām stāstu sēriju par Vidzemes plānošanas reģiona tradicionālā pasākuma «Vidzemnieku dārza svētki» šā gada apbalvotajiem Stāmerienas pilī. Nominācijā «Saimniecība» suminājumus saņēma Raunas novada zemnieku saimniecības «Pintāni» jaunais saimnieks KĀRLIS PINTĀNS.
Atverot mājaslapu www.novadagarsa.lv un ieejot sadaļā Burtnieku novads, var lasīt: «Rencēnos ANETE ĀDAMSONE gatavo vairāku veidu kūkas, makarūnus, kēksiņus, zefīrus un citus konditorejas izstrādājumus. Tā ir Anetes sirdslieta kopš bērnības. Atzīta mājražotāja. Jauns pakalpojums, ko vēlas attīstīt, ir meistarklases.»
Zīmolu «SANDRIŅAS IEVĀRĪJUMI» nu jau pazīst ne tikai Rūjienas novadā un tā apkaimē, bet arī kaimiņos Igaunijā un, protams, arī Rīgā. Tas tādēļ, ka zīmola izveidotāji – rūjienieši mājražotāji SANDRA un EGONS VIĻŅI – ir aktīvi dažādu izstāžu un tirdziņu dalībnieki. Un visur viņi paši, kā arī viņu ražojumi – dažādu veidu ievārījumi un marinējumi – ir pamanīti un dažādos konkursos arī apbalvoti.
Kooperatīvā sabiedrība «Daiva» Jeru pagasta «Kalntemekās» ar vairāk nekā 80 kooperatīva biedru laukos novākto graudu pirmapstrādi, uzglabāšanu un tālāku realizāciju nodarbojas jau kopš 1993. gada. Sekmīgi! To apliecina arī pērn saņemtā, nu jau trešā balva prestižajā konkursā «Sējējs» nominācijā «Gada veiksmīgākā kopdarbība». Turpinot gadiem ilgu tradīciju, «Liesma» pieteicās ciemos, lai lūkotu, kas pašlaik ir aktuāls «Daivas» ražošanas bāzē.
Biedrība «Latvijas Aitu audzētāju asociācija» (LAAA) jau 2013. gadā izstrādāja dokumentu «Latvijas aitu audzēšanas nozares attīstības stratēģija līdz 2030. gadam», kurā uzskaitīti veicamie darbi, lai Latvijas aitu audzēšana būtu pelnoša un augoša gaļas ražošanas nozare ar nozīmīgu daļu kopējā valsts lauksaimniecības struktūrā.
Atcerēsimies, ka, sākoties Covid straujai izplatībai, Valmieras Tūrisma informācijas centrs un biedrība «Valmieras Attīstības aģentūra» ļoti operatīvi apkopoja un publiskoja informāciju par uzņēmumiem Valmierā un tās apkārtnē, kas tobrīd piedāvāja savas produkcijas vai pakalpojumu piegādi uz mājām.
Biedrību «Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija» (LHA) pirms 22 gadiem nodibināja piensaimnieki, kuri vēlējās izkopt Holšteinas šķirni Latvijā.
Biedrība «Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija» (LHA) 29. augustā Burtniekos organizēja un profesionāli vadīja Holšteinas šķirnes dzīvnieku izstādi un jauno piensaimnieku konkursu, kas šogad kļuvis starptautisks.
Pa Ziemeļvidzemes un Latgales apkaimes ceļiem joprojām pārvietojas smagā lauksaimniecības tehnika ar šā gada ražas kravām. Cik tālu mūspusē tikts kulšanas procesā? To «Liesma» vaicāja Vidzemes un Latgales lauksaimniecības kooperatīva LPKS «VAKS» komercdirektorei un agronomei ZINTAI JANSONEI.
Tēva dienu Latvijā šogad atzīmēs 13. septembrī. Tēva dienas pastkaršu sūtīšanas akciju Latvijas Pasts rīko jau kopš 2014. gada un pēdējos piecus gadus sadarbojas ar Latvijas vecāku organizāciju Mammamuntetiem.lv, veicinot apziņu un izpratni par tētu lomu ģimenē un bērnu audzināšanā.
Trešdien, 20. augustā, daudzu vidzemnieku ceļi veda vienā virzienā – uz Gulbenes novadu, kur kā balts, cēls gulbis viesus sagaidīja no ārpuses atjaunotā Stāmerienas pils. Tur notika Vidzemnieku dārza svētki 2020. Jau devīto gadu katru reizi citā vietā tos ar vērienu un lielā sirsnībā organizē Vidzemes plānošanas reģiona komanda. Skaistā tradīcija – katru gadu no jauna pateikties par izdomu, uzdrīkstēšanos un apbrīnas vērtu veikumu visu 26 Vidzemes novadu tā gada aktīvākajiem uzņēmējiem ne tikai turpinās, bet no gada gadā arī pilnveidojas, tā ne vienam vien vidzemniekam kļūstot par gada gaidītākajiem svētkiem.
Piekritīsiet, ka, mērojot lauku ceļus, to malās arvien vēl vērojami visai atšķirīgi saimniekošanas piemēri un attieksme. Īpaši spilgti tas izpaužas laikā, kad zālājos pļaujama zāle. Ir vietas, kur saimnieki to izdara laikus, lai tikai lopbarība sanāktu pēc iespējas kvalitatīvāka, un, ja arī pēc nopļaušanas prāvos barības ruļļus dažādu apstākļu dēļ uzreiz neizdodas aiztransportēt uz glabāšanas vietām saimniecībā, tad tie ir akurāti sakrauti vienuviet ceļmalā. Un ne tikai – bieži vien tie ir arī pārsegti ar polietilēna plēvēm, lai nebojājas. Tajā pašā laikā laukos dažviet diemžēl nākas redzēt arī pa visai prāvu platību izmētātus rupjās lopbarības ruļļus. Nopļauts ir, savākts arī, bet nākas redzēt, ka tālāk tāda ruļļu armija tā arī uz lauka paliek, kamēr rudens lietavu un pat pirmā sniega ietekmē pārvēršas biedējoši melnās ķīpās. Līdz nākamajai zālāju pļaušanas sezonai jau tās kaut kur tomēr pazūd, bet, kā vasara klāt, tā bēdīgais stāsts atkal un atkal atkārtojas. Atcerieties – kādreiz šādu platību saimniekus pamatoti mēdza dēvēt par dīvāna zemniekiem. To skaitu samazināt izdevās ar dažādu ES atbalstu mehānismiem, kritērijiem un lauku kontrolēm. Ko darīt, ja pa kādai darvas karotei kopējās lauksaimniecības podā vēl atrodas.