Kad nu mūsu ikdiena Covid-19 vīrusa draudu dēļ publiskās vietās liek citam no cita distancēties, kad esam spiesti strādāt attālināti un kad visapkārt ir tik daudz negāciju, rodas vēlme vairāk domāt labu, atcerēties kaut ko skaistu un neaizmirstamu.
Kalendārs vēsta, ka nākamnedēļ, 20. martā, sprīdi pirms sešiem no rīta sāksies pavasaris. Daba mostas un cilvēki tai līdzi. Ejot pretī ilgi gaidītajam pavasarim, kas noteikti atnesīs mūsu ēdienkartē pirmos vietējos pašmāju zaļumus un svaigumus, kāds ziemas atvadu darbiņš gan ir vēl paveicams.
Piekritīsiet, ka ir ierasti redzēt ar akvareļiem, eļļas krāsām, zīmuļiem un citiem paņēmieniem veidotus mākslas darbus, bet, kad acu priekšā nonāk kaut kas netradicionāls un ja vēl uzzini, ka tas radīts, izmantojot celtniecības materiālus, tad nekas cits neatliek, kā secināt: NEPARASTI! Tieši tā ne viens vien ar sajūsmu saka par valmierieša MĀRA PLADARA lielformāta darbiem.
Jau vairāku gadu garumā Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības datu centrs apkopo kārtējā aizvadītā pārraudzības gada rezultātus piena lopkopībā. Jau pierasts, ka ik reizi produktīvāko ganāmpulku topa galvgalī lasāms Rūjienas novada Jeru pagasta zemnieku saimniecības, Kļaviņu ģimenes uzņēmuma «CERIŅI» vārds.
Jau informējām, ka Rūjienas novada amatnieku biedrība «Rūzele» aizvadītā gada nogalē sāka LEADER projektu «Rūjienai 100», kuru realizēs līdz šā gada izskaņai un kurā paredzēti pavisam desmit dažādi bezmaksas apmācību kursi. Viena no ikvienam interesentam pieejamām izziņas tēmām: «Kultūrvēsturiskie akcenti Rūjienas 100 gados». Lekciju ciklu vada Rūjienas izstāžu zāles vadītāja, vietējās vēstures nenogurstošais urķītis nu jau trīsdesmit gadu garumā LĪGA SILIŅA.
Jau informējām par «Latvijas Pasta» devīto reizi organizēto konkursu «Mans pastnieks 2019», kurā, saņemot 11321 iedzīvotāju anketu, noskaidroja valstī profesionālākos pastniekus un pasta nodaļu operatorus. Pavisam bija nominēti 1610 pastnieki vai pasta operatori. Pastnieku konkurencē klienti par labāko Vidzemes reģionā atzina MUDĪTI MĪLĪGU no Rūjienas pasta nodaļas.
Aizvadītā gada 4. oktobrī «Liesmā» publikācijā «Rūjienas ainavas pašu ieaustos gobelēnos» stāstījām par dzīvespriecīgi košu rokdarbu izstādi «Rūjienas ainavas krāsās», kuras darbi Rūjienas novada Tautskolā, apgūstot jaunu rokdarbu prasmi, bija tapuši tekstilmākslinieces DIĀNAS HOFMANES vadītajās aušanas nodarbībās.
Tas, ka pašlaik Latvijā, nesagaidot pavasara lauku darbus, daudzviet pa ceļiem jau sāk braukāt smagā lauksaimniecības tehnika, ir tikai likumsakarīgi, jo Saeimas deputātu darbakārtībā nonācis VARAM izstrādātā un valdības akceptētā administratīvi teritoriālās reformas projekta otrais lasījums, kas, kā zināms, paredz pašlaik esošo vietējo pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 39. Tak runa jau nav par pliko matemātiku, bet gan par likteņiem, par mūsu nācijas vēsturiskajiem novadiem.
Par šā gada ziemas – pavasara aktualitātēm saruna ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītāju un valsts vecāko veterināro inspektoru MĀRCI ULMANI.
Kā jau katru pavasari Rūjienas novada Tautskolā nesen atkal notika tradicionālā Atvērto durvju diena, kurā ikviens interesents varēja savām acīm iepazīties ar Tautskolas daudzpusīgo piedāvājumu ne tikai praktisku, dzīvē noderīgu iemaņu apguvē, bet arī cilvēku garīgajā izaugsmē un veselības stiprināšanā.
Neilgi pēc gadu mijas Valmierā, «Valletā» satiku LPKS «Māršava» vadītāju DACI PASTARI. Pavaicāju: kā sokas? Atbildes vietā viņa mani pieveda pie vienas no tirdzniecības vietām un, rādot tur greznu, nelielu konfekšu kārbu, teica: «Lūk, mans ražojums un vaļasprieks!» Norunājām tikties Ķoņu pagastā, lai redzētu, kā z/s «Talči» top šokolāde.
Latvijas lauksaimniecības datu centra informācija par 2018./2019. pārraudzības gada produktīvākajiem ganāmpulkiem valstī pēc izslaukuma parāda, ka Top25 saraksta labāko trijniekā notikušas pārmaiņas. Godpilnajā trešajā vietā ierindojusies Naukšēnu novada Ķoņu pagasta SIA «PĒRLES A.A.J.». Izrāviens no Topa vidus panākts ar 332 Holšteinas šķirnes melnraibajām govīm, gadā vidēji no katras izslaucot 13643 kg piena ar 3,51% tauku un 3,29% olbaltuma saturu. Par ģimenes saimniecības ražošanas stabilitāti, attīstību un pēctecību saruna ar JĀNI PASTARU.
Ja vien domās patinam filmu atpakaļ, tad redzam, ka iepriekšējā ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) plānošanas periodā (2014 – 2020) ne reizi vien sekojām līdzi Baltijas lauksaimnieku protestiem – vienotai rīcībai, lai, esot uz vietas Briselē, pieprasītu maksimāli taisnīgāku, vienlīdzīgāku ES finansiālo atbalstu lauksaimniecībai.
Latvijā, kā zināms, no 7. februāra ir ieviestas obligātas papildu prasības bioloģiskajā drošībā mājputnu turēšanā un ar šo datumu ir aizliegta mājputnu turēšana ārā.
Kamēr Saeimā turpinās VARAM ierosinātās administratīvi teritoriālās reformas projekta sagatavošana otrajam lasījumam, kamēr reģionos reformas iecerētās Latvijas kartes pārzīmēšanas dēļ daudzviet pieaug iedzīvotāju neapmierinātība par iespējamām piespiedu laulībām, pašvaldību darbs, pildot tām deleģētās funkcijas, neapstājas. Tā tas ir arī Rūjienas novadā. Lūk, ko par aktuālāko un dienaskārtības projektiem «Liesmai» pastāstīja Rūjienas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja LĪGA MARTINSONE.
Februāris, kā zināms, ir Sveču mēnesis. Ipiķu bibliotēkā nesen notika kupli apmeklēta vaska sveču liešanas darbnīca. Arī «Liesma» tur pabija. Tā kā sveču darināšana ir darba un laika ietilpīga, tad tās laikā mums visiem kopā sanāca ne tikai zeltainas sveces, bet arī interesantas sarunas.
Rūjienas novada audēju GUNU MIĶELSONI un viņas krāšņos rokdarbus nevar nepamanīt. Vai tas ir kādā no pircēju iecienītajiem gadatirgiem, vai arī internetā www.etsy.com/ shop/Gunaspalete – viņas darbietilpīgais roku darbs arvien uzrunā un dažkārt pat izraisa izbrīnu. Mūsu pēdējā tikšanās bija aizvadītā gada nogalē Valmierā, Ziemassvētku tirdziņā, kad Guna patīkami pārsteidza ar ļoti liela izmēra grīdsegām un košām ziedainēm – Vidzemes novadu tautiskajām jostām.
Mājaslapā www.latnature.lv teikts: «Dabīga dārzeņu pārstrāde dažādos veidos notiek Vidzemes augstienes ziemeļu malā, kultūrvēsturiskā mazpilsētā Raunā. SIA «Latnature» saimniece, uzņēmēja ZANE KRĒSLIŅA-PLĒTIENA jau vairākus gadus ar izdomu dārzeņus pārstrādā dabīgos un veselīgos našķos.»
Lai mazinātu augsti patogēnās putnu gripas ierosinātāja pārnešanas risku no migrējošiem savvaļas putniem uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem, ar rītdienu, 7. februāri, kā zināms, visā Latvijas teritorijā atkal tiek ieviestas papildu bioloģiskās drošības prasības mājputnu turēšanā.
Saskaņā ar pieejamo informāciju par augsti patogēnās putnu gripas izplatību 2020. gadā mājputnu novietnēs tā esot konstatēta Čehijā, Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Slovākijā un Ukrainā, bet savvaļas putniem – Polijā un Vācijā.